No 3. līdz 5. augustam Siguldā norisināsies vērienīgi XX Starptautiskie Siguldas Opermūzikas jubilejas svētki ar necerēti augstas klases vadošajiem pasaules solistiem. Gaidāms grandiozs Galā koncerts, izcils pasaules solistu duets Dž.Verdi operā „Traviata”, vairāki kamermūzikas koncerti un jaunums – bērnu koncertuzvedums.

XX Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki tiks atklāti 3. augustā plkst. 19.00, kad Siguldas Jaunās pils terasē spēlēs viena no spilgtākajām personībām Latvijas pianisma pasaulē Liene Circene.

Par vienu no svētku īpašajiem notikumiem kļūs Džuzepes Verdi operas „Traviata” oriģināliestudējums 4. augustā plkst. 21.00 ar burvīgu duetu – pasaulē pašreiz pieprasītāko latviešu operdīvu Maiju Kovaļevsku Violetas Valerī lomā un harizmātisko, pasaulē atzīto un aizvadītajos Opersvētkos klausītāju sirdis iekarojušo tenoru Pavolu Bresliku (Pavol Breslik, Slovākija) Alfrēda Žermona lomā. Opermūzikas leģenda, baritons Huans Pons (Juan Pons, Spānija) atveidos Žoržu Žermonu. Pārējās lomās – Krišjānis Norvelis, Guntars Ruņģis, Kristīne Zadovska, Antra Bigača u.c.

Šoreiz operas uzvedumu speciāli Siguldas pilsdrupu estrādei iestudē režisors Edmunds Freibergs. Skatuves dekorācijas veidos viens no spilgtākajiem latviešu jaunās paaudzes scenogrāfiem Reinis Suhanovs (2010. gadā ieguvis „Spēlmaņu nakts” balvu Gada scenogrāfs), kostīmus veidos Ieva Kundziņa. Diriģēs profesors no Vīnes Vladimirs Kiradžijevs (Vladimir Kiradjiev, Bulgārija), iestudējumā piedalīsies svētku orķestris un koris.

Sestdien, 4. augustā plkst. 15.00 ģimenes un pilsētas viesi aicināti uz jubilejas svētku jauninājumu –bērnu koncertuzvedumu Siguldas pilsdrupu estrādē, kurā piedalīsies talantīgākie siguldieši, gan lieli, gan mazi.

Svētdien, 5. augustā plkst. 13.00 Garīgās mūzikas koncerts Siguldas Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā. Ieeja bez maksas.

Svētku noslēgumā, 5. augustā plkst. 17.00 klausītāji varēs baudīt Grand Galā koncertu, kurā uzstāsies daudzu opermīļu vērtējumā pirmais dramatiskais tenors pasaulē Aleksandrs Antoņenko, jaunā itāļu megazvaigzne Rafaela Andželeti (Raffaella Angeletti, Itālija), Filipe Do (Francija), Marijas teātra solists Jevgeņijs Akimovs (Yevgeny Akimov, Krievija), Džons Veigners (John Wegner, Austrālija), starptautiski atzītu konkursu laureāte Klementīne Margēna (Clémentine Margaine, Francija), Inga Šļubovska, Krišjānis Norvelis, u.c., kā arī Rīgas Doma zēnu koris, svētku orķestris un koris. Koncertu diriģēs maestro Aleksandrs Viļumanis.

Biļetes uz XX Siguldas Opermūzikas svētkiem būs iespējams iegādāties no 2 līdz 40 latiem.
3.08. pl. 19.00 Uvertīra, biļešu cena 5,00 Ls, ar Siguldas ID karti – 2,00 Ls.
4.08. pl. 15.00 Bērnu koncertuzvedums, biļešu cena 3,00 Ls, ar Siguldas ID karti – 2,00 Ls, bērniem līdz 6 g.v. (ieskaitot) bez maksas.
4.08. pl. 21.00 Opera „Traviata”, biļešu cenas no 10,00 līdz 40,00 Ls, ar Siguldas ID karti lētāk.
5.08. pl. 17.00 Grand Galā koncerts, biļešu cenas no 10,00 līdz 40,00 Ls, ar Siguldas ID karti lētāk.

Biļetes varēs iegādāties Latvijas Nacionālās operas kasē, Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā (Raiņa iela 3, tel. 67971335) un Siguldas pilsētas kultūras namā (Pils iela 10, tel. 67970814), vēlāk arī Biļešu Paradīze kasēs, kā arī elektroniski www.bilesuparadize.lv.

XX Starptautiskos Siguldas Opermūzikas jubilejas svētkus piedāvā Dainis Kalns kopā ar Rietumu Banku un Siguldas novada Domi.

Informācijai: Dainis Kalns tel. 29118277; Baiba Bože, tel. 28617480; Dace Pleša, tel. 29548365 (konsultācijas par biļešu pieteikumiem, rezervācijām un iegādi)

Šīs nedēļas nogalē 17. -19. februārī Stokholmā notiks mākslas mese SUPERMARKET (Stockholm Independent Art Fair). Šī mese ir īpaša ar to, ka tajā piedalās tikai mākslinieku izveidotas un pārvaldītas (artist run) galerijas, mākslas centri un cita veida, ar vizuālo mākslu saistītas iniciatīvas. Pirmo reizi mākslas mesē piedalīsies arī pārstāvji no Latvijas – “Totaldobže” mākslas centrs (Rīga, VEF) un mākslas centrs “Serde” (Aizpute).

Mākslas mesi SUPERMARKET pirmo reizi noorganizēja neliela mākslinieku grupa 2006. gadā. Toreiz tās nosaukums bija MINIMARKET, bet ar katru gadu strauji pieaugot meses dalībnieku un apmeklētāju skaitam, ir mainījies gan nosaukums, gan norises vieta. Kopš 2010. gada SUPERMARKET reizi gadā notiek Kulturhuset, kas kļuvis par nozīmīgu laikmetīgās kultūras centru Stokholmā jau kopš iepriekšējā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Ar SUPERMARKET, tā organizētāji ir iezīmējuši Stokholmu pasaules laikmetīgās mākslās kartē.

Artist run norāda uz to, ka izstāžu telpas vai citas iniciatīvas, kuru apzīmējumā tiek lietots šis vārdu salikums, ir mākslinieku “uzņēmējdarbības” rezultāts. Reti kad tās ir komerciāli veiksmīgas dēļ to darbības eksperimentālā rakstura, fokusējoties uz sabiedrības inovatīvo nemateriālo vērtību radīšanu. Taču to aktīvā darbība blakus citām nevalstiskajām institūcijām un valstiskajām kultūras struktūrām, būtiski uzlabo mūsdienu kultūras telpas daudzveidību, nodrošinot plašu kultūras pakalpojumu spektru daudzpusīgajām demokrātiskas sabiedrības interesēm. “Mūsu gadījumā, mākslas centra veidošana ir mēģinājums apvienot māksliniekus, kuratorus un citus interesentus, lai pēc iespējas efektīvāk un kvalitatitīvāk darbotos laikmetīgajā mākslā, kā arī lai radītu jaunu, no līdz šim pazīstamajām laikmetīgās mākslas instutūcijām atšķirīgu platformu, kur satikties māksliniekiem un nemāksliniekiem. Mūsdienās māksla bieži ir kā spogulis, kurā mākslinieks piedāvā katram apskatīt sevi no malas. Mākslinieki līdzīgi kā zinātnieki strādā, attīsta radošo prātu un ieklausās savā sirdī, koncentrējoties uz kādu konkrētu ideju, lai piedāvātu skatītājam, klausītājam vai lasītājam materiālu, kas dotu iedvesmu, pārliecību, atklātu jaunus redzes leņķus vai citādi sniegtu to, ko nevar dot neviens citas nozares pārstāvis.” saka “Totaldobže” mākslas centra vadītājs mākslinieks Kaspars Lielgalvis. Šogad SUPERMARKET piedāvā apmeklētājiem satikt Artist run iniciatīvu pārstāvjus no vairāk nekā 80 organizācijām, no 35 dažādām valstīm un uzzināt no pirmavota par viņu pašreizējām aktivitātēm. SUPERMARKET organizatori plāno, ka šī gada mesi apmeklēs ap 7000 interesentu.

“Totaldobže” mākslas centra stendā darbosies mākslinieki Laura Prikule, Kaspars Lielgalvis, Eva Vēvere un jaunā juriste Ilze Sirmā no “Totaldobže” brīvprātīgajiem. Stends tiks ierīkots kā ideju stādīšanas cehs, izmantojot bijušās rūpnīcas VEF darbagaldus. Interaktīvo projektu ar ideju stādīšanu Laura aizsāka jau 2008. gadā, kad, pirmo reizi Mākslas dienu ietvaros notiekošajās “Mākslas dienās mazajā Ņujorkā mazajā Rīgā”, savā darbnīcā VEF teritorijā piedāvāja apmeklētājiem stādīt savas idejas stādu trauciņos. Saglabājot pamatideju, projekts ir papildināts ar vairākiem elementiem, kas varētu palīdzēt katram pašam realizēt savu ideju dzīvē. Uz Stokholmu aizvestais “Totaldobže” mākslas centra stenda prototips uz vienu dienu tiks izveidots arī Rīgā vienā no mākslinieku darbnīcām, “Totaldobže” mākslas centrā pasākuma “Radošie kvartāli iesilda Rīga 2014″ laikā. Šis pasākums notiks VEF teritorijā 31. martā, par ko plašāk tiks izziņots vēlāk.

“Totaldobže” mākslas centra dalību SUPERMARKET atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Ziemeļvalstu ministru padome.

Iecienītākajā dabas un atpūtas vietā Siguldā norisināsies nu jau otrais Ziemas festivāls. Šī gada tēma: Laikmets. Laiks. Laime.

Festivāla ietvaros līdztekus profesionālām sporta sacensībām tiek piedāvāta māksla un kultūra, ziemīgi sportiskas aktivitātes un izklaides iespējas.

Festivāla mērķis ir popularizēt Siguldas sporta bāzes un kalnu slēpošanas trases kā lieliskas atpūtas, sporta un brīvā laika pavadīšanas vietas un Siguldu kā Eiropas kultūras un mākslas iepazīšanas vietu. Šāda apņemšanās Siguldai ir startējot projektā „Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” kā oficiālajam partnerim un Ziemas festivālu iekļaujot 2014. gada notikumu kalendārā.

Ar festivāla programmu var iepazīties mājas lapā www.sigulda.lv.

9. februārī Latvijas Universitātē (LU) notika „Zinātnes kafejnīca”. Diskusiju cikls, kura laikā vienkopus tikās dažādu zinātņu nozaru eksperti – vēsturnieki, arheologi, dendrohronologi, lai rastu atbildi uz jautājumu – Kad cēla Rīgu? Diskusijas vadītājs Dr.bio. Juris Šteinbergs jautājumu spektru papildināja vēl ar diviem jautājumiem – Kas cēla Rīgu? Kā Rīga kļuva par metropoli?

Kuplā pulkā sanākušos studentus un citus vēstures interesentus priecēja piecu dažādu ekspertu prezentācijas. Diskusiju iesāka, LU Ģeoloģijas muzeja vadītāja un LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente Vija Hodireva, kas sniedza ieskaitu par to, kādi zemes slāņi atrodas 1000 metru dziļumā zem Rīgas. Eksperte norādīja, ka visdziļāk atrodas magmatiskais iezis – granīts. Galvaspilsētai ir stingrs pamats un uztraukumam par zemestrīcēm neesot pamata.  Lielākas bažas varētu radīt metro izbūve, par kura būvniecību lēma 70. gados. Tika secināts, ka metro jābūvē vismaz 30-40 metru dziļumā, jo seklākie zemes slāņi ir pārāk mīksti un var neizturēt pazemes vilciena vibrācijas.

Lai arī zemes dzīlēs dusošie ieži ir slēpti no cilvēka acs, tomēr eksperte norādīja, ka ar dažiem no tiem ir iespējams iepazīties galvaspilsētas sirdī esošajā Doma baznīcā, kuru rotā lieli akmeņi, turpretī citās galvaspilsētas ēkās redzami 15. gs. gliemeždolomīti.

Par Rīgu vēstures šķērsgriezumā informēja LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns un Viduslaiku vēstures katedras docents Andris Šnē. Lai arī Rīga ir jau 810 gadus sena, cilvēki šeit dzīvojuši jau krietnu brīdi pirms tam. Tās pirmsākumi saistāmi ar Krusta kara periodu un Livonijas veidošanos. Rīga  kļuva par Viduslaiku pilsētu un Livonijas tirdzniecisko un militāro centru. 13. gs. Rīga tika atzīta par pilsētu pēc sava tiesiskā statusa. Lai gan arheoloģiskie atradumi liecina, ka jau pirms 13.gs. Rīgas teritorijā veidotas apmetnes, kuras apdzīvojuši lībieši, latgaļi, sēļi un slāvi. Turpretī Indriķa hronikā Rīga minēta 12.gs. beigās.

Docents pievērsa uzmanību arī Rīgas priekštecim Daugmales pilskalnam, kurā atradusies zemgaļu osta un Skandināvijas tirgotāju rūpnīcas. Šis ir viens no plašāk pētītājiem pilskalniem Latvijā, kurš ir rekordists ar atrasto monētu skaitu. Turklāt netālu no pilskalna esošajā Ikšķiles ciemā uzcelta pirmā mūra celtne Latvijā – Ikšķiles baznīca.

Ieskatu par Rīgas vēsturisko koku konstrukciju būvēšanu sniedza LU Latvijas Vēstures institūta Dendrohronoloģijas laboratorijas vadītājs Māris Zunde. Viņš nodarbojas ar koka konstrukciju dendroholoģisko datēšanu jeb pēta koka izcelsmes laiku, vidi un apstākļus kādos koki auguši. Rīgas koku ēku celtniecībā izmantotajiem kokiem ir vairāk kā 1000 gadu. Vecākā no Rīgas koka mājām atrodas Grēcinieku ielā 11. Tā celta 1212.gadā. Interesanti, ka Doma baznīcas celtniecībā nepieciešamie kokmateriāli vesti no Dņepras baseina, nevis cirsti Latvijā. Tā kā vairāki no izmantotajiem kokiem bijuši pat 3 tonnas smagi, tad tie uz Rīgu tika atpludināti pa Daugavu.

Rīgas celtniecības izpētē nozīmīga ir simbioze starp ģeologiem un vēsturniekiem. To diskusijā skaidroja LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras asistents Andris Karpovičs. Viņa sarunas centrā – 1621.gadā celtais Kobronskanstī cietoksnis, kas atrodas Pārdaugavā, netālu no Dzelzsceļa tilta.  2014.gadā šī cietokšņa vietā plānots pabeigt universitātes kompleksa būvniecību. Tāpēc pētnieki intensīvi strādājuši pie vēsturisko liecību meklēšanas Kobronskanstī teritorijā. No ģeoloģijas viedokļa var secināt, ka Rīga celta uz nevienmērīga pamata, līdz ar ko celtniekiem ir bijis jāliek pūles, lai uzbūvētās mājas nenosēstos vai kā citādi nedeformētos. Izpētīts, ka Rīgas celtnieki ir bijuši sava amata lietpratēji, jo visas Rīgas svētnīcas celtas uz smilšu salām, kas veidojis stabilu pamatu. Pārējā Rīgas apbūve gan notikusi pēc principa – pēc iespējas tuvāk ūdenim, lai attīstītu tirdzniecību.

„Zinātnes kafejnīcas” noslēgumā interesantu skatījumu uz Rīgas vēsturi sniedza Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģijas nodaļas galvenā speciāliste Ilze Reinfelde, kura savos pētījumos meklējusi kopsakarību starp smēķēšanas paradumiem Rīgā un pilsētas vēsturi. Viņa konstatējusi, ka Rīgā masveidā atrastas pīpes. To skaits mērāms vairākos tūkstošos. Tā ir vērtīga liecība gan par tālaika cilvēku paradumiem. Kā liecina fakti, tad tabakas un smēķēšanas vēsture pasaulē aizsākusies 16.gs.  Viens no pirmajiem, kas  to ieveda Eiropā ir franču diplomāts Žans Niko, kas šo jaunatklājumi nodeva tālaika Francijas karalienei kā zāles pret migrēnu.  Neilgi pēc tam smēķēšana izplatījās arī Anglijas galmā. Neraugoties uz smēķēšanas popularitāti, sabiedrībā iedalījās divās grupas. Vieni, kas stingri atbalstīja, otri – absolūti noliedza.

Lai gan smēķēšana Rīgā bija populāra, tomēr ziņu par to, ka Rīgā būtu ražotas pīpes – nav. Latvijas teritorijā tikai Valmierā atrasta viena pīpju veidne, kas mudina domāt, ka tur notikusi pīpju ražošana.

Liels skaits pīpju atrasts 17.gs. 30.gados, kad notika aktīva tabakas importēšana Latvijā. Atradumi liecina, laika gaitā pīpju dizains mainījies gan no īpaši mazām māla pīpēm, līdz pat  metru garām. Gan krāšņi ornamentētas, gan askētiski vienkāršas. Daudzas sarkanmāla pīpes atrasts Jēkaba kazarmās Rīgā. Tas liecina, ka smēķēšana ir bijusi izplatīts netikums kazarmās mītošajiem karavīriem.

„Zinātnes kafejnīcas” prezentācijas noslēdza jautājumu pingpongs. Atbilde uz jautājumu – „Kad cēla Rīgu?” – vēl aiz vien raisa nevienprātību. To pierādīja klātesošo diskusija, kas mudina domāt, ka Rīga ne tikai nekad nebūs gatava, bet nekad arī nebeigs pārsteigt ar savu vēsturisko pūra lādes saturu.

Rakstu autore: Sabīne Eigmina

Rīga|2014 brīvprātīgā stāstniece LU Zinātnes kafejnīcā  2012. gada 9. februārī

Ik gadu ziemas vidū lielākajā ziemeļzviedrijas gadatirgū Jokmokā (Jokkmokk) notiek plaši pasākumi, svinot senās sāmu tradīcijas un sāmu laikmetīgo kultūru. Šis gads bija īpašs, jo tajā liela uzmanība tika veltīta arī līvu tradīcijām, kā arī sāmu un līvu kopīgā un atšķirīgā meklējumiem. Abas tautas pieder somugru valodām. Līvu kultūru gadatirgū februāra sākumā pārstāvēja folkloras kopas „Skandinieki” vadītāja Julgī Stalte.

Rīga 2014 un otra 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta Ūmeo (Zviedrija) ir iekļāvušas savā sadarbības programmā līvu un sāmu saišu stiprināšanu kā vienu no kopīgajām programmas līnijām kultūras galvaspilsētas pasākumu plānā. Jokmokas sāmu gadatirgū šogad abas kultūras galvaspilsētas tika plašāk pieteiktas. Sadarbībā ar sāmu joiku izpildītāju Jorgenu Strenbergu Julgī Stalte izveidoja koncertprogrammu, kas stāstīja par abām tautām kopīgo un atšķirīgo, parādot gan katras tautas muzikālo stāstu atsevišķi, gan veidojot kopīgus skaņdarbus.

„Mazā pilsētiņa gadatirgus laikā uzņem 10 reizes vairāk cilvēku nekā ir pašu iedzīvotāju. Tiek izīrētas skolas, grīdas, istabas, pat veselas mājas. Šī nedēļa ir ļoti ienesīga un, lai arī vieta ir maza, ļaudis nebaidās organizēt lielus pasākumus. Tādi ir visos gadalaikos un dod pilsētiņai spēcīgu finansiālu atbalstu. Par spīti aukstumam, kas sasniedz – 43°C, cilvēki apmeklē visus pasākumus, tirgi strādā un apkārt redz daudz ļaužu, arī bērnu. Visa pilsēta ņirb sāmu tautastērpos, bet līdzās mana arī indiāņus un citus pamatiedzīvotāju pārstāvjus tautas tērpos,” ar iespaidiem dalās J.Stalte.

Sāmu-līvu koncerts norisinājās sāmu muzejā Ajte. Uz ekrāna līdz koncerta sākumam tika rādīts Rīga 2014 video rullītis. Koncerta sākumā viesus uzrunāja Ūmeo 2014 biroja vadītāja Helēne Brūvere (Helene Brewere) un Zviedrijas Sāmu Savienības pārstāve Ella-Kārina Blinda (Ella-Carin Blind), pasākumu ievadīja Ajte muzeja speciālists, vēsturnieks Kjell-Oke Āronsons (Kjell-Åke Aronson) ar stāstu par sāmu un līvu līdzīgo vēsturi. „Koncertzāle bija ļaužu pilna un vēja tēmā sakņotais priekšnesums ļāva laisties meditatīvās pārdomās, dažu brīdi piešķirot dziesmām īpaši krāšņu skanējumu,” stāsta J.Stalte.

Raksta turpinājumā Julgī Staltes dienasgrāmata:

Ūmeo un Sāmu gadatirgus Jokmokā (Zviedrijā).

Brauciens Rīga – Umea – Jokkmokka no 1. līdz 6. februārim 2012.gadā.

Sadarbojoties Sāmu un Līvu organizācijām un Umea 2014 un Rīgas 2014 kultūras galvaspilsētu birojiem, tapa reklāmas projekts, kurā man bija tas gods piedalīties gan kā līvietei, gan rīdziniecei, gan projektu autorei. Jokkmokkas sāmu gadatirgus ir viens no lielākajiem reģiona sāmu pasākumiem, kurā šogad tika prezentētas arī Umea un Rīga kā 2014. gada kultūras galvaspilsētas, izceļot arī sadarbības projektu Pirmtautu Tilts. Ļaudis tika informēti par gaidāmo un lūgti sekot līdzi informācijai mājas lapās, aicināti apmeklēt Umea sāmu nedēļu martā un Rīgu jau pirms 2014. gada. Sadarbībā ar sāmu joiku izpildītāju Jorgenu Strenbergu, tika izveidota koncertprogramma, kas stāstīja par abām tautām, kopīgo un atšķirīgo, prezentējot gan katras tautas muzikālo stāstu atsevišķi, gan veidojot kopīgus skaņdarbus.

Brauciena laiks sevī ietvēra ceļu no Rīgas līdz Jokkmokkai, kas ir 400km uz Ziemeļiem no Umea un atpakaļ, saspēles un mēģinājumu dienu, koncerta dienu, sāmu nacionālo dienu Umea.

1. februāris.
Ierašanās un iekārtošanās. Apmešanās ģimenē pie Camilla Toonrose – vienas no Sāmu nedēļas organizētājām Umea.

2. februāris.
Rīts aizsākās ar agru interviju Umea 2014 mājaslapai plkst. 7.30. http://www.umea2014.se/inenglish/archivenews/julgistaltesingstotheheart.5.57742b0b1353af56a9478d.html

Brauciens uz 400km attālo Jokkmokkas pilsētu. Braucienam speciāli tika izīrēta mašīna, lai ceļā nebūtu negadījumu. Skaistais baltais ceļš deva daudz vielu pārdomām, gan par to, kā sāmi iebilst pret ziemeļbriežu audzētājiem cittautiešiem, sargājot savu senču biznesu, gan kādā veidā ir organizēta satiksme un apsargāti meža zvēri, izliekot dažādus brīdinājumus un reaģējot uz viņu ēšanas vietu maiņām. Mazā pilsētiņa gadatirgus laikā uzņem 10x vairāk cilvēkus kā ir pašu iedzīvotāju. Tiek izīrētas skolas, grīdas, istabas, pat veselas mājas. Šī nedēļa ir ļoti ienesīga un, lai arī vieta ir maza, ļaudis nebaidās organizēt lielus pasākumus. Tādi ir visos gadalaikos un dod pilsētiņai spēcīgu finansiālu atbalstu. Nekur nemanīja milzīgas cenas, grandiozus norobežojumus. Tirgojamajām lietām bija dažādi teritoriāli dalījumi un līdzās amatu meistariem plastmasas neredzēja. Arī šī projekta dalībnieki un kuratori noīrēja vairākas istabas pie kāda Jokmokas iedzīvotāja. Jauka un savdabīga bija paralēle, kad saimnieks teica: „Es jau neesmu sāms, mana vecmāmiņa un vecais tēvs gan bija, bet es tāds blonds un zilacains, es esmu zviedrs.” Ļaudis smējās un skaidroja, ka sāmiem ir dažādi tipāži un, ka no savām saknēm nav jābīstas. Līdzīgas situācijas redzam Latvijā ar līviem. Arī saimnieka draudzene bija sāmiete, kas sāmiskumu saglabā un piekopj tikai modernās formās. Vakarā sabrauca visi namiņa iemītnieki un es pagatavoju līvu vakariņas. Iepazīšanās vakars noritēja burvīgi.

3. februāris
Pastaigās tiek iepazīta pilsēta, tirgus, izstādes, muzeji un apmeklēti vairāki pasākumi. Neskatoties un aukstumu, kas sasniedz – 37°, cilvēki apmeklē visus pasākumus, tirgi strādā un apkārt redz daudz ļaužu, arī bērnu. Visa pēcpusdiena un vakars noris cītīgos mēģinājumos. Vakarā apskatījām sāmu jauniešu uzvedumu. Visa pilsēta ņirb sāmu tautastērpos, bet līdzās mana arī indiāņus un citus pamatiedzīvotāju pārstāvjus pilnos tērpos.

4. februāris
Rīta mēģinājumi un gatavošanās pasākumam. Šodien ārā pat – 43°- aukstākais koncerts manā mūžā, bet labi, ka tas norisināsies iekštelpās, sāmu muzejā Ajte. 13:40 uz ekrāna pie skatuves tiek laists Rīga 2014 reklāmas video rullītis un atkārtots līdz koncerta sākumam. Uz Umea 2014 plakāta ir Lielvārdes josta, to savijot ar Rīga 2014. Publikai tiek dota iespēja apskatīt mazās un lielo reklāmas brošūru par Rīgu 2014 gadā. Koncerta sākumā viesus uzrunā Umea 2014 pārstāves administratīvā menedžere Helene Brewere un Zviedrijas Sāmu Savienības pārstāve Ellacarina Blinda. Zīmīgi, ka Umea 2014. gada komandā ir 3 oficiāli sāmu pārstāvji! … Pasākumu ievadīja Aijte muzeja speciālists, vēsturnieks Kjell-Åke Aronsoons ar stāstu par sāmu un līvu līdzīgo vēsturi. Koncertzāle bija ļaužu pilna un vēja tēmā sakņotais priekšnesums ļāva laisties meditatīvās pārdomās, dažu brīdi piešķirot dziesmām krāsainu odziņu. Launagu ieturējām turka kafejnīcā, kas aiz cieņas pret sāmiem bija uzvilcis pilnu sāmu tērpu un pagatavojis dažādus sāmu ēdienus savā gaumē – tur bija ziemeļbriežu gaļas pica un zivju kebabs utt. Pēc koncerta apmeklējām sāmu rokdarbu galeriju un paraug demonstrāciju zāli, lai pārliecinātos, cik daudz līdzīgu un vienādu tehniku, cik daudz to pašu rakstu un kādas ir nianses, kur varbūt tulkojumus zinām vienā vai otrā pusē. Vakarā Jorgena sieva Lee sagatavoja sāmu maltīti – ziemeļbriežu mēles un asins klimpas. Vakarā devāmies uz sāmu deju vakaru, kur ieeja bija par samaksu un tikai ļaudīm sāmu tautastērpos.

5. februāris
Sirsnīgas atvadas un uztraukumi, vai izdosies piedarbināt mašīnas, vainagojās ar uzvaru. Polārā saule rādīja ceļu līdz 15:00, kad tā noriet. Ziemeļbrieži jutās traucēti, kad braucām tiem garām, un kraukļi lika noprast par kāda zvēra maitas ķermeni. Kalni, meži, aizsaluši ezeri un līkumoti ceļi veda mūs atpakaļ. Lielo aukstumu dēļ, mašīna ik pa brīdim jāatpūtina. Ceļš izrādījās bezgalīgi garš. Pa ceļam piestājam pusdienās un konstatēju, ka te ir daudz ārzemnieku – izrādās, ka šis reģions tiek izmantots mašīnu testēšanai un ziemā ir visai ienesīgs.

6. februāris
Ir sāmu nacionālā diena. Jau no rīta sākas gatavošanās. Stikla nams Umea rāda sāmu video projekcijas, skan mūzika, līdzās atrodas telts, kurā kuras ugunskurs, var apsēsties uz ziemeļbrieža ādas, iedzert karstu kafiju un patērzēt ar sāmiem. Namā ir rakstnieki, dzejnieki un valodnieki, kas pārmaiņus sarunājas ar viesiem. Vēlāk būs sāmu disko, modes skate un teātris, taču to es neredzēju, jo jādodas uz lidostu. Paspēju tikties ar Eva Conradzon un Ellacarin Blind un vienoties par tuvākajiem pasākumiem. Visi ir apmierināti ar kopkoncertu un vēlas šo projektu attīstīt tālāk.

Julgī Stalte

• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 

Šā gada 14. februārī Mākslas muzejā Rīgas Birža Valsts prezidents, LR kultūras ministre, Rīgas mērs un Nodibinājuma Rīga 2014 vadība iepazīstinās Latvijas uzņēmumu, asociāciju un ārvalstu uzņēmumu kameru pārstāvjus ar Kultūras galvaspilsētas vērienīgā projekta jaunumiem.

Šajā tikšanās reizē nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle un programmas vadītāja Aiva Rozenberga stāstīs par 2014. gada programmas pilnveidošanas gaitu un iepazīstinās uzņēmējus ar programmas 14 stūrakmeņiem, aicinot iesaistīties ar finansiālu līdzdalību. Kultūras galvaspilsētas gada programma piedāvā daudzveidīgus pasākumus, visdažādākos pašmāju un starptautiskas līdzdalības kultūras notikumus.

Viesus uzrunās valsts prezidents Andris Bērziņš, kas uzņēmies Kultūras galvaspilsētas gada patrona pienākumus, Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, kā arī Rīgas mērs Nils Ušakovs.

2011. gada aprīlī, notika pirmā šāda veida tikšanās, kad tika izveidots neformālais Klubs 20:14. Klubs dod iespēju uzņēmējiem kļūt par līdzautoriem Kultūras galvaspilsētas gada veidošanā. Tikšanās reizēs uzņēmumu pārstāvji tiek informēti par aktualitātēm, kā arī pārrunā līdzdalības iespējas, jo nozīmīgā projekta ieguvēji būs ikviens uzņēmums, kas pratīs šo izdevību izmantot. Uzņēmējiem ir iespēja apspriest savu līdzdalību un partnerību Rīga 2014 kopprojektā programmas sešu tematisko līniju ietvaros, kā arī konkrētu pasākumu atbalstīšanā.

Pasākums notiks Mākslas muzejā Rīgas Birža pulksten 17.00. Ieeja no Mazās pils ielas.

Šo ceturtdien, 9. februārī, kafejnīca TAKA Miera ielā 10 aicina Tevi uz muzikālajām vakariņām kopā ar grupu ”LEVĪTI”!

Muzikālās vakariņas tika aizsāktas pagājušajā gadā, kad ar savu muzikālo un kulināro gaumi un izpildījumu priecēja dažādas radošas personas un apvienības. Līdz šim muzikālajās vakariņās viesojušies „Oranžās brīvdienas”, Ilmārs Šlāpins, Laura Ziemele, Nora Rieksta, „Bērnu rīts” u.c.

Šoreiz par vakara muzikālo noformējumu un maltīti, kas būšot vienkārša, mājīga un sātīga rūpēsies grupa „Levīti”. Grupa „Levīti” radās kā Helēnas Kozlovas, ko pazīst kā grupas „Skumju Akmeņi” solisti, solo projekts. No 2002.g. Helēna un Aleksandrs Matvejuks (ex-„Облака”) aktīvi mēģina un koncertē uz dažādām skatuvēm. 2004. g. duetam pievienojas basģitārists Sergejs Āboliņš (ex-„ Заведомо”) un trio uzstājas ar darba nosaukumu «Pagaidām trīs». 2004. g. beigās grupu papildina saksofons un vijole. Grupas skanējums kļūst gluži vai mini-simfonisks. 2005. g. sākumā grupai pievienojas perkusionists un projekts tiek nosaukts vārdā „Levīti”, ko, kā vēsta leģenda, Helēna saņem sapnī.

Grupa spēlē autormūziku, kas tiek aranžēta. Mūzikā var saklausīt gan etno, gan bosanovu, folku un mazliet džeza. Grupa atskaņo instrumentālas kompozīcijas, kā arī dziesmas latviešu un „putnu” valodās. Dziesmās galvenais akcents likts uz Helēnas garīgi poētiskajiem tekstiem.

„Levītu” mūziku reiz trāpīgi raksturoja kā „tādu, kas paceļ virs zemes”

Jāpiebilst, ka grupas dalībnieki esot saldummīļi, tā kā galdā tikšot celta arī kāda kūka. Aicināti ieņemt vietu pie galda no plkst. 19.00.

Muzikālās vakariņas ir bezmaksas pasākums.

Vairāk informācijas par gaidāmajiem pasākumiem:

www.pataku.wordpress.com

www.twitter.com/BarsTaka