Rīga 2014 programma tiek veidota, pamatojoties uz Rīgas pieteikumu “Force Majeure”, ko pilsēta iesniedza Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa 2. kārtai. Rīgas pieteikumu veidojuši:
Diāna Čivle - M. A. soc. sc., muzikoloģe, apguvusi kultūras menedžmentu Marcel Hicter institūtā, beigusi muzikoloģijas studiju programmu Latvijas Mūzikas akadēmijā un sabiedrības vadības programmu Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē. Studē LU Ekonomikas fakultātes vadībzinātņu doktorantūrā. Strādājusi kā Rīgas domes priekšsēdētāja preses padomniece. No 1997. gada bija ģenerāldirektores vietniece “Aģentūrā Rīga 800”, kas organizēja vērienīgas pilsētas jubilejas svinības 2001. gadā ar četru gadu sagatavošanas programmu. Rīgas domes Kultūras departamenta direktore no 2002. līdz 2009. gadam. Vadījusi vairāku liela mēroga pasākumu programmu sagatavošanu Rīgā, to skaitā Eirovīzija 2003, Europeade 2004, Pasaules hokeja čempionāta kultūras programma 2006. gadā. Darbojusies 2003. un 2008. gada Dziesmu un deju svētku birojā. Vadījusi ikgadējo Rīgas svētku māksliniecisko padomi, mākslinieciskās koncepcijas autore Rīgas Gaismas festivālam “Staro Rīga”. Vadījusi EUROCITIES Kultūras foruma darba grupu “Kultūras pieejamība” (Culture Accesebility and Entitlement).
Gints Grūbe - M. A. pol. sc., publicists, politologs, kinorežisors. Studējis filozofiju un politikas zinātni LU un Bonnas universitātē Vācijā, komunikāciju zinātni Berlīnes Brīvajā Universitātē. Vairāk nekā 15 gadu darba pieredze dažādos medijos. 90. gadu sākumā strādājis kā redaktors laikrakstā “Atmoda” un piedalījies laikraksta “Nakts” dibināšanā, pasniedzēja pieredze Latvijas Universitātē darbā ar sociālo zinātņu studentiem kursā “Politiskā kultūra un līdzdalība”, astoņus gadus veidojis televīzijas raidījumu ciklu “Vakara intervija” Latvijas televīzijā, vairāku Nacionālās Radio un televīzijas padomes balvu ieguvējs. 2000. gadā nodibinājis savu filmu studiju Mistrus Media, vairāku dokumentālo filmu režisors un scenārists, regulāri publicējas laikrakstā “Diena”, žurnālā “Rīgas Laiks”, portālā “Delfi”, “www.politika.lv. Šobrīd strādā pie dokumentālajām filmām par filozofu Jesaju Berlinu un latviešu teātra režisoru Alvi Hermani.
Solvita Krese - M. A. art., mākslas kritiķe, mākslas izstāžu kuratore ar ilggadīgu starptautisku pieredzi. Beigusi Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļu, apguvusi kultūras menedžmentu Marcel Hicter institūtā. Patreiz izstrādā doktora darbu par mākslas un tās konteksta mijiedarbību. No 2000. gada vada Laikmetīgās mākslas centru. Bijusi kuratore un organizējusi vairākus vērienīgus starptautiskus mākslas projektus – “Robežpārkāpēji”, “Re:publika”, “Realitātes arheoloģija”, “Urbanoloģika”, “Mobilais muzejs”. Piedalījusies vairākos izpētes projektos par 80. gadu mākslas procesiem un nonkonformisma mākslas scēnu. Profesionālās interešu zonas – mākslas un urbānās vides attiecības, māksla un tās sociālpolitiskais konteksts, dzimtes jautājumi. Daudzskaitlīgu rakstu autore žurnālā “Studija”, laikrakstā “Diena”, mākslas izstāžu un mākslinieku katalogos. Viena no Laikmetīgās kultūras Nevalstisko organizāciju asociācijas iniciatorēm un dibinātājām.
Egils Mednis - mākslinieks, Rīgas pieteikuma grafiskā dizaina autors. B. A. art., mākslinieks, SIA “Svešās tehnoloģijas” īpašnieks, specializējas dažādu grafiskā dizaina, multimediju, machinima, datorspēļu projektu radīšanā. Bijis pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālo komunikāciju departamentā, Film Angels Studio mākslinieciskais direktors. Vairāku Rīgas svētku un Rīgas gaismas festivāla mākslinieciskā dizaina / noformējuma autors, bijis iesaistīts Rīgai – 800 izdevumu tapšanā u. c., strādājis pie vairāku filmu dizaina. Par filmu “Kuģis” (2008) saņēmis Žūrijas balvu konkursā Next Generation Machinima Contest Kalifornijā, ASV, kā arī balvu par labāko festivāla filmu, labāko neatkarīgo filmu un labāko režiju Machinima Filmfestival Ņujorkā, ASV.
Aiva Rozenberga - M. A. hum. sc., Latvijas universitātē specializējusies krievu literatūrā un kultūrvēsturē. Strādājusi par žurnālisti Latvijas radio, par radio speciālkorespondenti Igaunijā, kā arī divu Valsts prezidentu kancelejās. No 1998. līdz 2007. gadam strādāja par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāri un komunikāciju dienesta vadītāju, šajā laikā arī strādājot Rīgas NATO galotņu sanāksmes organizācijas grupā, V. Vīķes-Freibergas kampaņā par kandidatūru ANO Ģenerālsekretāra amatam, prezidentes pasaules informēšanas kampaņā par II Pasaules kara atceri saistībā ar Baltijas un Austrumeiropas likteni pēc 1945. gada. 2007.–2008. gadā bijusi Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku preses sekretāre un Latvijas 90-gades svinību darba grupas konsultante. 2007. gadā beigusi Die Zeit fonda Pasaules Jauno līderu Buceriusa skolu.
Ieva Stare - B. A. pol. sc., Latvijas Universitātes studiju programmas ietvaros pētījusi Starptautiskās miera un konfliktu studijas Upsalas universitātē Zviedrijā (Uppsala University, Sweden). 2000. gadā strādājusi Starptautiskajā kinocentrā kā FIPRESCI žūrijas sekretāre un kataloga redkolēģijas locekle kinoforuma “Arsenāls” ietvaros. No 2001. līdz 2003. gadam Baltijas ziņu aģentūrā BNS strādājusi par reportieri, atspoguļojot valsts ārpolitikas, aizsardzības un integrācijas Eiropas Savienībā aktualitātes. Kopš 2003. gada profesionālā pieredze saistīta ar sabiedriskajām attiecībām – gan strādājot par preses sekretāri valdības izveidotajā Latvijas iestāšanās ES pirmsreferenduma vadības grupā, gan kā projektu vadītājai sabiedrisko attiecību aģentūrā “P.R.A.E. sabiedriskās attiecības”, kompānijā The PBN Company-Baltics, kas specializējās valdības attiecību veidošanā, kā arī strādājusi par komunikācijas vadītāju starptautiskā koncerna Ragn-Sells Latvijas meitasuzņēmumā. 2008. gadā darbojusies Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku birojā, piedaloties Informācijas un preses centru darbības organizēšanā.
