Eiropas kultūras galvaspilsētas izstāde „1914”
Eiropas kultūras galvaspilsētas izstāde "1914" izstāžu namā "Arsenāls"
Latvijas Radio
Projekts „1914” ir viens no centrālajiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas notikumiem, kura centrā ir mākslas izstāde izstāžu namā „Arsenāls". Tā apkopo vizuālās mākslas liecības par Pirmo pasaules karu kā atskaites punktu 20. gadsimta Eiropas vēsturiskajā, sociālajā un kultūras attīstībā.
Izstādes projekta vadītāju, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāju Gintu Gerhardi-Upenieci uz sarunu un improvizētu ekskursiju „Arsenālā" aicinājusi Inta Pīrāga.
„Daudzu gadu garumā tapusī izstāde ir vēstījums par kara aculieciniekiem – karavīriem un arī māksliniekiem, kas pieredzēja milzīgu un liktenīgu vēstures pagrieziena punktu. Tāpēc, gatavojot izstādi, par savu uzdevumu uzskatījām apzināt tieši vizuālās liecības un mākslu, kas tapa Pirmā pasaules kara laikā, apliecinot, ka mākslinieki un inteliģence arī tolaik bija ļoti aktīvi; pēc kara taču daudz kas mainījās gan filozofijā un estētikā, gan mākslā kopumā," uzsver izstādes projekta vadītāja.
Lai atklātu plašās tēmas nozīmi, izstāde organizēta trijās daļās. Ievada instalācijā „Uz impēriju drupām” redzami arhitektūras un interjera, mākslas un sakrālo priekšmetu fragmenti, kuri cietuši karā, varas maiņu satricinājumos un laika postošajā iespaidā. Instalācijas priekšmeti ņemti no Rundāles pils muzeja krājuma.
Izstāde pievēršas arī svarīgajai strēlnieku tēmai, atainojot psiholoģisko virzību no jaunības maksimālisma, entuziasma un romantikas līdz cīņām par savu dzimteni Tīreļpurvā, Nāvessalā, Ziemassvētku kaujās un kaujās par Rīgu.
Izstādē arī iespējams pārliecināties, ka Pirmā pasaules kara laiks Latvijā cieši saistīts ar mūsu avangarda mākslas dzimšanu, tāpēc ekspozīcijā izstādīti tālaika jauno mākslinieku darbi, kuros redzama viņu interpretācija par karu, bēgļu gaitām, cīņām un ievainotajiem (Jēkabs Kazāks, Jāzeps Grosvalds).
Sadaļā „Aculiecinieki” iespējams iepazīties ne tikai ar latviešu klasiskā modernisma darbiem, bet arī ar gleznām, grafikām un tēlniecības paraugiem no Pirmajā pasaules karā neatkarību ieguvušajām valstīm.
„Visā pasaulē šis karš tiek dažādi interpretēts. Bet katrs gads taču bijusi vesela epopeja konkrētās tautas vēsturē, un šķiet traģiski, ja nereti šo notikumu atainošanai atvēlēts vien pāris rindiņu vēsturei veltītajos materiālos. Tāpēc esam gandarīti, ka izstādē pārstāvēti 17 prestižākie mākslas muzeji un nacionālās galerijas no 11 valstīm, kas ataino situāciju Austrumeiropā šajā laikā," ar izstādes rezultātu pamatoti lepojas izstādes kuratore.
Tāpat ekspozīciju lieliski papildina mūsdienu skatījums uz vēsturiskajiem notikumiem: savus darbus publikai piedāvā arī trīs latviešu mākslinieki - Ēriks Božis, Krišs Salmanis un Andris Breže.
Plašajā un ietilpīgajā izstādē padomāts arī par mazajiem skatītājiem. „Bērniem vēsture jāmāca ļoti gudri, citādi viņus no tās var atbaidīt uz visiem laikiem," ir pārliecināta Ginta, tāpēc jaunākās paaudzes skatītājus izstādē gaida gan dažādas tematiski izglītojošas spēles, gan citas aktivitātes.
Sadarbībā ar ekspertiem tapusi arī laika līnija – savdabīgs kalendārs, kas fiksē aktuālāko vēsturē un mākslā.
Izstādes arhitektoniskās koncepcijas un scenogrāfijas autori ir Rūdolfs Bekičs un Monika Pormale, kas „Arsenāla” interjeru pārvērtuši teju līdz nepazīšanai.
Projekta zinātniskie konsultanti bijuši Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, Latvijas Universitātes pasniedzējs un vēsturnieks Ēriks Jēkabsons, kā arī Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Juris Ciganovs.
Izstāde „Arsenāla” Lielajā zālē aplūkojama līdz 20. aprīlim.
Publicēts: 27-01-2014
draugiem