Esplanāde laiku lokos jeb no Kubes kalna līdz kultūras vasarnīcai

Esplanāde laiku lokos jeb no Kubes kalna līdz kultūras vasarnīcai
LETA . Esplanāde mūsdienās
19-07-2013 A+ A-
Šovasar Esplanādē dzīve atkal sit augstu vilni – te iemitinājusies arhitekta Austra Mailīša projektētā nodibinājuma „Rīga 2014” kultūras vasarnīca „Esplanāde 2014”, teju ik dienu piedāvājot kādu kultūras aktivitāti: prezentācijas, koncertu, reģistrēšanos Grāmatu draugu ķēdei un vēl, un vēl… Nākamgad, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, arī „Esplanādei 2014” tiks ierādīta nozīmīga vieta daudzajās kultūras norisēs. Esplanāde gandrīz vienmēr bijusi saistīta ar kultūru; arī tagad te risinās gan Dzejas dienas, gan Mūsdienu kultūras forums „Baltā nakts”, Tvīda brauciens, „Trušu karaliste”, Rīgas svētku pasākumi... Vai tā bijis vienmēr? Šķiet, ka tomēr ne...

Krustnešu un lībiešu kauju vieta

Kā vēsta Vikipēdijā atrodamais materiāls, Esplanāde (no franču vārda „esplanade”) ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, ko ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības iela. Parkā atrodas Oskara Kalpaka, Raiņa un Jaņa Rozentāla piemineklis, te uzcelta Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Latvijas Mākslas akadēmija.

Savukārt viduslaikos šajā vietā atradies Kubes kalns, kas pēc ķeizarienes Katrīnas II pavēles norakts laikā starp 1783. un 1784. gadu, izveidojot smilšainu laukumu Rīgas garnizona karaspēka mācībām un parādēm. Taču militāri notikumi te risinājušies jau krietni agrāk: Livonijas Indriķa hronika vēsta, ka 12. gadsimtā (1198. gadā) pie Kubes kalna – apmēram vietā, kur tagad atrodas Mākslas akadēmija –, notikusi krustnešu un lībiešu kauja, kurā krita otrais Rīgas bīskaps Bertolds.

 

1857. gadā sāka nojaukt pilsētas vaļņus un bastionus, Esplanādes zemes joslu nododot pilsētas rīcībā apbūvei, bet karaspēka mācībām un plašiem sabiedriskiem pasākumiem saglabāja nelielu tās daļu, kur mūsdienās ir parks. 1901. gadā Esplanādē notika Rīgas 700 gadu jubilejas rūpniecības, mākslas amatniecības un pilsētas attīstības sasniegumu izstāde.

1884. gadā Esplanādē tika uzcelta Pareizticīgo Kristus dzimšanas Rīgas katedrāle; 1903. gadā tās malā uzcēla Rīgas Biržas komercskolu (kuras telpās tagad atrodas Mākslas akadēmija), 1905. gadā – Mākslas muzeja ēku. Arī nodibinot Latvijas Republiku, Esplanādes laukumu turpināja izmantot Latvijas armijas parādēm, Dziesmu svētkiem un citiem masu pasākumiem. Kopš 1965. gada Esplanādē, Raiņa pieminekļa pakājē, notiek ikgadējie Dzejas dienu pasākumi.

Esplanādes parka veidošanu ap 1902. gadu uzsāka slavenais ainavu arhitekts Georgs Frīdrihs Ferdinands Kūfalts – viņa izstrādātais Esplanādes apstādījumu projekts tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem veikumiem, savukārt tagadējie apstādījumi veidoti ap 1950. gadu kā daļēji regulārs caurstaigājams parks.

Militāristi sadzīvo ar mākslu

Iepriekš minētos sausos vēstures faktus labprāt papildina eksperts – RTU profesors Jānis Krastiņš, kurš pirms mēneša saņēma „Kultūras mantojuma lielo gada balvu” par mūža ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā. „Sākotnēji pēc Kūfalta projekta tā bija tikai jātnieku aleja; aktīva Esplanādes izmantošana citiem mērķiem sākās 20. gadsimta sākumā. Tā izveidojās kā neapbūvēta vieta, paredzēta labiekārtošanai tad, kad izveidoja visus jaunos kvartālus bijušās cietokšņa esplanādes zonā – starp Vecrīgu un Elizabetes ielu,” viņš paskaidro, vēlreiz akcentējot,– sākotnēji Esplanāde bija militāro parāžu vieta, kas atradās militāro resoru pārziņā.

 

Taču jau divdesmitā gadsimta 20. un 30. gados Esplanādē norisinājās Dziesmu svētki – gan Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, gan Jaunatnes dziesmu diena, tādēļ pēc pazīstamu arhitektu (piem., Aleksandra Birznieka) projekta šeit tika izbūvētas skatītāju tribīnes un skatuve koriem. „Un, protams, 1901. gadā šeit norisinājās Rīgas 700 gadu jubilejai veltītā izstāde, pēc kuras uzbūvēja divas pēdējās ēkas – toreizējo Olava komercskolu, kurā tagad atrodas Mākslas akadēmija, un Mākslas muzeju,” piebilst eksperts. (Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki Esplanādē tika sarīkoti jau 1888. gadā; tie šeit notika arī 1923., 1926., 1931., 1933. gadā.)

 

 

 

Taujāts, vai vienmēr Esplanāde bijusi kultūras norišu vieta, Jānis Krastiņš teic, ka jau Ulmaņa valdīšanas pēdējos gados Dziesmu svētku rīkošana tikusi pārcelta uz Uzvaras laukumu, kur sāka izbūvēt estrādi.

„Taču pavisam noteikti ir zināms fakts, ka divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Esplanādē bijusi publiska slidotava. Tas vēl aprakstīts Jāņa Ziemeļnieka dzejā, un ir attēli ar Mākslas muzeju, kura pret parku vērstā puse atkušņa laikā atspoguļojas slidotavas ūdenī.”

Savukārt rīdziniekiem tik ierastie gadatirdziņi ap Jāņiem un Ziemassvētkiem te sākti rīkot salīdzinoši nesen; spriežot pēc Jāņa Krastiņa stāstītā, šāda tradīcija iepriekš – piemēram, pirmās Latvijas laikā – nav bijusi.

 

Strūklakas pieminekļa vietā

1913. gadā, svinot 100. gadadienu kopš uzvaras 1812. gada karā, parkā uzstādīja pieminekli ievērojamajam rīdziniekam, Krievijas impērijas armijas virspavēlniekam ģenerālfeldmaršalam Mihailam Barklajam de Tolli, par kura atjaunošanu pirms vienpadsmit gadiem – 2002. gadā – arī tika sacelta zināma kņada.

 

Arī politika Esplanādei nav gājusi secen: 1919. gada 14. janvārī katedrāles aizmugurē apglabāja 27 nošautos padomju varas atbalstītājus (t.s. komunārus), un pēc LSPR valdības priekšsēdētāja P. Stučkas rīkojuma Esplanāde tiks pārdēvēta par Komunāru laukumu. Mainoties valsts iekārtai, komunāri tika pārapbedīti kapos, un laukumu atkal dēvēja par Esplanādi. Savukārt pēc Latvijas okupācijas parku pārdēvēja par Komunāru parku – 1960. gadā izveidoja „varoņu aleju” (kas atradās bijušā jāšanas ceļa malā) ar bronzas krūšutēlu galeriju (1969. gadā tika uzstādīta granīta piemiņas plāksne). Latvijai atgūstot neatkarību, 1991. gadā šie krūšutēli pazuda. Atceroties šo faktu, Jānis Krastiņš teic: „Vēl tagad atceros, ka tajā ceļā, kas gāja no Reimersa ielas pāri uz Skolas ielas galu, bija saceltas tādas bistes uz granīta postamentiem, kas, patiesību sakot, tēlnieciski bija ļoti labi izveidotas.”

 

1936. gadā pie Mākslas muzeja tika atklāts piemineklis latviešu gleznotājam Janim Rozentālam (tēlnieks B. Dzenis), ap to izveidojot apstādījumus. 1965. gada 11. septembrī atklāja Raiņa pieminekli (tēlnieks K. Zemdega, arhitekts Dz. Driba), bet  2006. gada 22. jūnijā parkā tika atklāts piemineklis pulkvedim Oskaram Kalpakam (tēlnieks G. Panteļejevs, arhitekts A. Veidemanis).

Jānis Krastiņš min arī to, ka piecdesmito gadu vidū zonā gar Kalpaka bulvāri – starp 1965. gadā uzcelto Raiņa pieminekli un tagadējo Brīvības bulvāri, kur tagad izvietotas abas Esplanādes strūklakas –, sāka būvēt Staļina pieminekli. „Tas jau faktiski bija uzbūvēts. Žogs vēl bija apkārt, statuja uzlikta, ar baltu drēbi apklāta.

Ja personības kulta atmaskošana notiktu dažus mēnešus vēlāk, tad šis piemineklis pavisam noteikti tiktu atklāts. Nevienam jau neteica, kas tiek būvēts, taču tauta zināja, ka tur būs Staļina piemineklis. Pats savām acīm redzēju, ka piemineklis pacēlās virs sētas, drēbēs ievīkstīts...

Tad tādā pašā garā pieminekli lēnām nojauca, novāca žogu un pēc tam iekārtoja strūklakas. Tad arī sākusies parka pakāpeniska apzaļumošana, kuras princips, atskaitot abas liepu alejas, ir tāds pats kā piecdesmitajos gados,” vēl piebilst J. Krastiņš, norādot – cerams, ka līdz nākamajam gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, tiks sakārtota ne vien Esplanāde, bet arī pārējā pilsētvide.

 

Esplanādes nosaukumi dažādos laikos

1843. g. – Marsa laukums (Marsfeld).

1858. g. – Parādes laukums (Paradenplatz).

No 1934. g. līdz 1940. g. 23. jūlijam – Vienības laukums.

No 1919. g. 2. februāra līdz 1919. g. 22. maijam, 1941. un no 1944. līdz 1992. g. – Komunāru laukums.

Kopš 1992. g. – Esplanāde.

P.S. Paldies Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un portālam „zudusilatvija.lv” par fotogrāfiju oriģināliem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma!

0 komentāri

Komentāru nav