Modes vēsturnieks Vasiļjevs Rīgā sarīko jau piekto izstādi

Modes vēsturnieks Vasiļjevs Rīgā sarīko jau piekto izstādi
Kaspars Garda, Rīga 2014 . modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs
Līdz 29. septembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs aplūkojama izstāde „No kara uz mieru. 1940.–1950. gadu mode” – krāšņa un iespaidīga pasaulslavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva sieviešu tērpu kolekcija, kas ataino divas ļoti dažādas vēsturiski interesantas desmitgades. Šī ir jau piektā izstāde, ko Aleksandrs Vasiļjevs sarīko Rīgā.

Izstādē apskatāmas 95 kleitas un aptuveni 400 dažādi tā laika aksesuāri – kurpes, somiņas, cepures, smaržu pudelītes utt., bet pie sienām izvietotas lielformāta modes fotogrāfijas. Ieskatu tā laika Rīgas modes tendencēs sniegs arī video materiāls no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.

Dienu pirms izstādes oficiālās atklāšanas, tiekoties ar žurnālistiem, modes vēsturnieks akcentēja, ka mode pēckara laikā bija ļoti kreatīva. „Jo mazāk vīriešu bija blakus, jo kreatīvāka bija sieviešu mode. Kleitas sievietēm pēckara gados bija neticami pievilcīgas, un to šūšanai tika izmantoti no 16 līdz pat simts metriem auduma. „Viņš arī minēja, ka pēckara modi dēvē arī par „baby boom” laiku, jo daudzās ģimenēs šajā laikā dzima bērni.

„Kara laika bēdas piespieda sievietes pieņemt jaunu vizuālo tēlu un pāriet pie praktiskāka un savā ziņā vīrišķīgāka apģērba. Militārais stils, kas modes dāmu garderobē stipri ieviesās, sākot ar 1939. gadu, izpaudās žakešu un mēteļu, kleitu un kostīmu polsteros.

Vīriešu apģērbu elementi – uzpleči, lielas pogas un siksnas, kā arī blīvs audums – kļuva par skarbo dzīves noteikumu atspoguļotājiem,” pauda Vasiļjevs, norādot: jaunais siluets ar īsākiem nekā iepriekšējās desmitgadēs svārkiem, platformas apavi, augstas un ļoti ekstravagantas cepures, koša lūpu krāsa un matu tīkliņš veidoja to pieticīgo, bet efektīvo līdzekļu arsenālu, ko sievietes izmantoja ikdienas cīņām lielpilsētu ielās. „Modē bija iespaidīgas cepures, ar kuru palīdzību varēja noslēpt nemazgātos matus – kā zināms, pēc kara bija problēmas gan ar silto ūdeni, gan šampūnu,” šo parādību skaidroja Aleksandrs Vasiļjevs.

 

Viņš arī atgādināja, ka pēc Otrā pasaules kara beigām, 1947. gadā, Parīzē tika atvērts modes nams „Christian Dior”, kas piedāvāja sievietēm laikmetīgu un izaicinošu siluetu – „New Look”.

Izstādē eksponēti to modes namu darinājumi, kam izdevās izdzīvot okupācijas laikā: „Lanvin”, „Nina Ricci”, „Balenciaga”, „Schiaparelli”, kā arī nezināmu, bet talantīgu šuvēju radītie darbi no četrdesmito gadu populārāko aktrišu garderobēm. Savukārt no pēckara laika līdzās „Christian Dior” nama augstās modes modeļiem izstādē iekļauti izcili viņa sāncenšu un konkurentu – „Pierre Balmain”, „Jacques Fath”, „Jacques Griffe”, „Huber de Givenchy”, „Madame Gres” – un citu modes namu piedāvājumi „haute couture”.

Tāpat kā iepriekšējo Aleksandra Vasiļjeva izstāžu, tostarp „No kara uz mieru. 1940.–1950. gadu mode”, kuratore ir Alīda Krēsliņa, savukārt izstādes scenogrāfiju šoreiz veidojis Jurģis Krāsons.

Septembrī izstāde muzejā tiks papildināta ar dažādiem pasākumiem, tostarp īpaši bērniem veltītām aktivitātēm. Ar pasākumu programmu varēs iepazīties Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājaslapā.

 

0 komentāri

Komentāru nav