Mūža balvu par ieguldījumu literatūrā saņems Alberts Bels

Mūža balvu par ieguldījumu literatūrā saņems Alberts Bels
Kristaps Kalns
04-04-2013 A+ A-
Goda balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā šogad Latvijas Literatūras gada balvas ceremonijā saņems rakstnieks Alberts Bels, ceturtdien preses konferencē medijiem pavēstīja balvas organizatori.

Alberts Bels ir viens no latviešu literatūras spožākajiem prozaiķiem, kurš saņēmis Valsts prēmiju literatūrā (1989) par romānu „Cilvēki laivās”, Barikāžu piemiņas zīmi (1991), Triju Zvaigžņu ordeni (2000). Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs (1999). 22 grāmatu autors.

„Alberts Bels mūslaiku Latvijas prozā būtībā aizsācis jaunu laikmetu: literatūra ir mistificēta spēle, un tikai no autora ir atkarīgs, kādi noteikumi tiks izvēlēti. Darbu būtiska iezīme – cilvēka psiholoģijas padziļināts tēlojums, indivīda un sabiedrības attiecības, personības nozīme laika maiņās,” tā par rakstnieku saka viena no balvas organizatorēm, Ventspils rakstnieku mājas vadītāja Andra Konste.

Pēc Bela romāniem uzņemtas filmas „Uzbrukums slepenpolicijai” (1974, rež. Oļģerts Dunkers), „Šāviens mežā” (1983, rež. Rihards Pīks), „Būris” (1993, rež. Ansis Epners). 2010. gadā izdota literatūrzinātnieču Daces Lūses un Daces Ūdres grāmata „Alberts Bels”.

„Pirmais bezmiega pārņemtais latviešu eksistenciālists, kurš mūsu literatūrā aktualizējis nolemtību, cilvēkam atrodoties savu ribu, savas dzīves un politikas radīto apstākļu būrī, rakstnieks – saucēja balss. Kā seismogrāfs Alberts Bels desmitgadēm ir reģistrējis, kas notiek ar indivīdu un sabiedrību gan totalitārisma, gan kapitālisma apstākļos,” par Albertu Belu raksta dzejniece Liāna Langa.

 „Līdzīgu rakstnieku, psiholoģiskā žanra meistaru, latviešu literatūra līdz šim nav redzējusi. Kad pirmo reizi tika publicēts romāns „Būris”, tas nāca kā jaunums, emocijas, pārdomas, baiļu drebuļi pašam par savu dzīvošanu un sabiedrības skaudrumu. „Bezmiegs” un „Cilvēki laivās” sasaucas ar Franca Kafkas „Procesu”, tikai latviski askētisku, vienkāršāku, ikvienam te saprotamu. Alberta Bela devums latviešu literatūrā – kopš 1972. gada padomju režīma līdz mūsdienām – ir teju nenovērtējams. Gribētos paredzēt, ka jaunie, topošie rakstnieki šodien un nākotnē, pirms meklēs ārzemju literatūras labākos paraugus, ieskatīsies šā ģeniālā latviešu romānista veikumā,” Bela devumu raksturo rakstniece Maira Asare.

Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija, kurā tiks noskaidroti labākie prozas, dzejas, bērnu literatūras darbi, kā arī spilgtākie debitanti un meistarīgākie tulkojumi pagājušajā gadā, šogad notiks 18. aprīlī „Dizaina fabrikā”.

0 komentāri

Komentāru nav