LNO „Rīgai 2014” piedāvās koncertus un izrādes

LNO „Rīgai 2014” piedāvās koncertus un izrādes
Kaspars Krafts, F64
05-04-2013 A+ A-
2014. gadā, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, plašu kultūras programmu piedāvās Latvijas Nacionālā opera, kas visos laikos baudījusi starptautiskās sabiedrības atzinību un mīlestību.

Rīga un Vāgners: gadsimta notikums

Simboliski akcentējot izcilā vācu komponista Riharda Vāgnera ciešo saistību ar Latvijas galvaspilsētu, LNO taps viņa pirmās, turklāt Rīgā sarakstītās operas „Rienci” („Rienzi”) iestudējums. Tā pirmizrāde gaidāma jau 2014. gada janvārī. Jāatgādina, ka viena no būtiskākajām Latvijas opermākslas lappusēm saistīta ar laiku, ko Rihards Vāgners pavadījis Rīgā: te viņš uzturējies no 1837. gada līdz 1839. gadam, būdams pilsētas teātra pirmais kapelmeistars. Godinot izcilā meistara piemiņu, LNO mākslinieciskās programmas centrā no pat 2006. gada bijuši „Nībelunga gredzena” tetraloģijas uzvedumi, un tieši šogad, Vāgnera 200. jubilejā, Latvijas opera realizēs gadsimta notikumu, Rīgas Operas festivālā izrādot visas „Nībelunga gredzena” operas. Interesanti, ka līdz šim vienīgo reizi grandiozais cikls Rīgā tika iestudēts tikai 1902. gadā.

Opera „Rienci” ir visciešāk saistīta ar Vāgnera viesošanos Latvijā: to viņš komponējis, uzturoties Rīgā. „Rienci” multimediālo iestudējumu veidos dāņu režisore Kirstena Dēlholma (Kirsten Dehlholm), ar kuru LNO jau izveidojusies veiksmīga sadarbība iestudējumos „Operācija: Orfejs” un „Kara daba”.

„Strādāt ar Vāgnera mūziku nozīmē pieskarties bagātam kultūras mantojumam, tādēļ man patīk, ka šī opera ir tik reti iestudēta. Tas nav, piemēram, „Parsifāls”, ko uzreiz visi salīdzina ar citiem iestudējumiem. Tas būs neparasts, vizuāli izteiksmīgs un konceptuāls,” atklāj režisore.

Operas par Latvijas leģendām

Lai gan Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas – gads tiks aizsākts ar „Rienci”, kopumā Baltā nama programmā 2014. gadā dominēs latviešu komponistu operas un baleti. Martā pirmizrādi piedzīvos jaunā komponista Kristapa Pētersona oriģinālopera „Šahs”. Kā izteicies pats autors, tā veltīta Burvim no Rīgas jeb pasaules čempionam šahā Mihailam Tālam. Par pēdējo „šaha romantiķi” dēvētais un neparasti apdāvinātais rīdzinieks Mihails Tāls bija viens no savdabīgākajiem un atpazīstamākajiem Rīgas simboliem. Operas muzikālā dramaturģija būs precīzi balstīta 1960. gada Maskavā pasaules čempionātā izspēlētajā šaha partijā. Projekta radošo komandu veidos spilgti jaunās paaudzes mākslinieki, kas jau iekļuvuši starptautiskā mākslinieku apritē un guvuši balvas prestižos starptautiskos konkursos: diriģents Ainārs Rubiķis, Londonā rezidējošais latviešu horeogrāfs Kirils Burlovs, režisors Viesturs Meikšāns un scenogrāfs Reinis Suhanovs. Bet video mākslinieks būs Karloss Frenklins (Carlos Franklin) no Francijas.

Savukārt starptautiski pazīstamais latvietis Artūrs Maskats savā topošajā oriģināloperā „Valentīna” pievērsies Latvijas kultūras leģendai – kinozinātniecei Valentīnai Freimanei.

„Viņas personiskais dzīves stāsts cieši savijies ar Latvijas un Eiropas vēstures notikumiem, ļaujot plašāk atklāt laikmeta panorāmu visā tās krāsainībā un pretrunīgumā. Valentīnas mūža dramatiskākie mirkļi sakrituši ar zīmīgajiem 20. un 21. gadsimta vēstures notikumiem: neatkarības zaudēšanu, kurā bija nepieciešams milzīgs garīgais spēks, lai fiziski un morāli izdzīvotu, tomēr šeit nav tikai politika: visus notikumus caurvij arī spilgts mīlas stāsts un dziļas jūtas,” stāsta komponists.

Sadarbībā ar operas libreta autori – dzejnieci Liānu Langu – komponists atainojis Latvijas vēsturei, kultūrai un dažādām Latvijā dzīvojošām tautām būtiskas, dramatisma pilnas lappuses laikposmā no 1939. līdz 1944. gadam. Līdzās sarežģītiem un pretrunīgiem operas galvenajiem varoņiem nozīmīga loma paredzēta Rīgas tēlam: Rīga, par spīti dramatiskām un traģiskām laikmetu kolīzijām, vienmēr „ceļas uz augšu” (A. Čaks), mainās, atdzimst. Tas ir tas attīstības ceļš, kurā mūs aicina reālās Valentīnas – leģendārās teātra un kinozinātnieces Valentīnas Freimanes personība.

Iestudējuma radošo komandu veidos režisors Viesturs Kairišs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne, diriģents un iestudējuma muzikālais vadītājs – Modests Pitrens.

Latviešu mūzika, pasaules kustība

Savdabīgu akcentu 2014. gada repertuārā veidos arī trīs jauni baleta viencēlieni, kuru pasaules pirmizrāde gaidāma aprīlī. Trīs izcilu latviešu komponistu – Pētera Vaska, Riharda Dubras un Georga Pelēča – mūzika būs kļuvusi par iedvesmas avotu dejas pasaulē, uzrunājot spilgtākos mūsdienu horeogrāfus. Lai arī neviena no partitūrām nav rakstīta dejai, skaņas pārkāpj žanriskās robežas, ieinteresējot šķietami atšķirīgu mentalitāšu ārzemju horeogrāfus, kuriem būtisks kļuvis mūzikā iekodētais emocionālais lauks un vēstījums.

P. Vaska mūzika bijusi izaicinājums vairākiem mūsdienu horeogrāfiem, jo valdzina ar ziemeļniecisko dabu un spēju attēlot cilvēka dvēseles stāvokļus eksistenciālās situācijās. Ne velti Vaska mūzika kļuvusi par visvairāk skanējušo latviešu komponistu mūsdienu dejas izrādēs pasaulē. Šoreiz viņa mūziku dejā būs ieraudzījis argentīniešu izcelsmes horeogrāfs Demiss Volpi (Demis Volpi).

Tikmēr R. Dubras mūzikā suģestē īpaša garīga vertikāle, spēcīga reliģiozitātes un lielas iekšējas brīvības sajūta, kas vienmēr izteikta simfoniski spēcīgā attīstībā un ar citiem komponistiem nesajaucamā skaņu rakstā, ko savā manierē „atslēgs” Bratislavas Baleta vadītājs Mario Radačovskis (Mário Radačovský).

Savukārt G. Pelēča mūzikā fascinē detaļu spilgtums, vienkāršs, brīžiem naivs (taču ne vienkāršots!) skats uz pasauli, izteikts ar savdabīgu, spilgti teatrālu tēlainību, ko izgaismos izcilā britu horeogrāfa, Dānijas Dejas teātra vadītāja Tima Raštona (Tim Rushton) kustību partitūra.

„Dzimis Rīgā”

Savukārt Eiropas kultūras galvaspilsētas ietvaros plānoto koncertu ciklu „Born in Riga” („Dzimis Rīgā”), kurā piedalīsies pasaulē pazīstami Rīgā dzimuši mūziķi, Latvijas Nacionālā opera papildinās novembrī, kad Rīgā viesosies pasaulslavenais latviešu diriģents Mariss Jansons ar vienu no izcilākajiem pasaules orķestriem – Bavārijas Radio orķestri, piedāvājot divas koncertprogrammas.

Vienu no tām Mariss Jansons veltīs savam tēvam, izcilajam diriģentam Arvīdam Jansonam, godinot viņa 100 gadu jubileju. Veltījuma koncertā tēvam maestro izvēlējies īpašu programmu, kas saistās ar Arvīda Jansona darbību Latvijā. Arvīds Jansons bija ilggadējs Operas diriģents, daudzkārt diriģējis arī Valsts simfonisko un Operas orķestri pagājušā gadsimta 40. un 50. gados.

0 komentāri

Komentāru nav