Nekas nav tāds, kā izskatās. „RE RE Rīga!” piedāvā jauno cirku

Nekas nav tāds, kā izskatās. „RE RE Rīga!” piedāvā jauno cirku
Ben Hopper . „RE RE Rīga!” mākslinieki no „La Meute”
31-07-2013 English A+ A-
„Tas ir jautrs, zini! Zirgi un klauni, un skaistas dāmas, kas staigā pa virvēm,” tā slavenajā Astridas Lindgrēnes „Grāmatā par Pepiju Garzeķi” Tomijs skaidroja Pepijai, kura ne nieka nezināja, kas tas cirks tāds ir. Arī mūsu pilsētā drīz ieradīsies cirks, kas turklāt lepni tiek dēvēts par jauno un slēpjas aiz festivāla nosaukuma „RE RE Rīga!”. Un tāpēc paskaidrojumi, iespējams, nepieciešami tieši tāpat kā Pepijai Garzeķei.

„RE RE Rīga!”, kas notiks no 9. līdz 11. augustam, uz Latviju ved vairākas laikmetīgā jeb jaunā cirka (Cirque Nouveau) izrādes – priekšnesumus, kas pārsteidz un apžilbina gan ar cilvēka ķermeņa spēju pārsteidzošiem paraugdemostrējumiem, gan dzirkstošu humoru, gan neparastu cirka tradicionālo lomu sintēzi.

Vēsturiski atkāpšanās no ierastajiem cirka standartiem meklējama jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, bet uzplaukumu un strauju attīstību tas piedzīvoja septiņdesmitajos gados.

Cirque Nouveau dzimteni allaž min Franciju, no kurienes nāk slavenākās trupas – jaunā cirka aizsācējas –, taču līdzīgi cirka mākslas attīstības procesi gandrīz vienlaicīgi notikuši arī citās valstīs – Lielbritānijā, Austrālijā, ASV Rietumkrasta pilsētās un citur.

Tas lielā mērā bija saistīts gan ar izklaides industrijas, gan tehnoloģiju attīstību. Savus noteikumus diktēja arī sociālie un kultūras procesi – sabiedrība reiba no „puķu bērniem”, pasaule bija pārņemta ar miera un saticības ideju, kā arī strauji attīstījās dažādas dabas un dzīvnieku aizsardzības organizācijas. Cirka mākslai bija jāmainās līdzi laikam, jāpiedāvā jaunas idejas, lai gluži vienkārši izdzīvotu.


 

Jaunā cirka atšķirība un reizē valdzinājums slēpjas tā neparedzamībā un robežu nojaukšanā – nekas nav tāds, kā izskatās. Tā pamatā, protams, ir tradicionālā cirka elementi, tomēr nekad nevari zināt, kas ir kas – klauns var būt akrobāts, savukārt akrobāts var būt mūziķis, un lāča maskā ietērpies leijerkastnieks var izrādīties veikls burvju triku meistars. Bet varbūt viss ir tieši tas, kas ir, tikai tu, skatītāj, to redzi pavisam citādāk.

„Tas, ko darām, nav tīrs teātris. Tā nav tīra akrobātika. Tas nav tīrs cirks. Tā ir laulība starp visu iepriekš minēto!” šo frāzi bieži citē, lai raksturotu jauno cirku.

To teicis Ernsts J. Albrehts, amerikāņu jaunā cirka kustības tēvs un grāmatas ar tādu pašu nosaukumu autors. Viņš akcentē, – patiesībā jaunais cirks ir atgriešanās pie šīs mākslas saknēm, tā būtības atjaunotne.

Cirka īstā vieta ir uz ielas, pie tautas. Tam jāspēj piesaistīt uzmanību ik mirkli, tomēr izrādei ir jābūt kā vienotam, konceptuālam veselumam. Īpaši tā pirmsākumos jaunā cirka izrādes bija ne tikai izklaidējoši kumēdiņi, bet trāpīgi paironizēja par sabiedrībā notiekošo un izspēlēja kādu spilgtu sociālo ideju. Tas smejas pats par sevi un liek arī skatītājam domāt par mākslinieka patieso lomu šajā pasaulē.

Jaunajā cirkā nekad netiek iesaistīti dzīvnieki, drīzāk paši trupas dalībnieki ietērpjas zvēru maskās, tādējādi protestējot pret dzīvnieku izmantošanu tradicionālā cirka izrādēs.

Tieši no ielu muzikantiem un triku rādītājiem veidojusies šobrīd pasaulē slavenākā laikmetīgā cirka kompānija „Cirque du Soleil” no Kanādas, kuras dibinātājs Gijs Lalibertē karjeru sācis tieši kā ielu spēlmanis un ugunsrijējs. Latvijā šī trupa viesojusies ar divām izrādēm – „Saltimbanco” un „Alegria”. Savukārt vēl viens Latvijas skatītājam pazīstams britu jaunā cirka kustības iedvesmots projekts ir 1980. gadu beigās dibinātā kulta grupa „The Tiger Lillies”, kas pie mums uzstājusies gan atsevišķos koncertos, gan festivālā „Positivus”.

Tomēr jaunā cirka izrādes mēdz būt tik atšķirīgas, ka jebkura definīcija vai paskaidrojums var izrādīties greizs. Tajās ir atļauts viss – jebkurš mākslas, sporta vai tehnoloģiju veids un katrs jauns priekšnesums ir nākamais solis jaunā cirka attīstībā. Tāpēc vislabāk to redzēt un pašam izbaudīt. Vairāk par jaunā cirka attīstību un vēsturiskajiem mirkļiem lasi šeit.

Kopumā šā gada „RE RE Rīga!” piedāvās deviņas jaunā cirka vai tam pietuvinātas izrādes, kuras varēs noskatīties gan Esplanādē, gan skvērā pie Latvijas Nacionālās operas, gan uz AB dambja Daugavā.

Francijas jaunā cirka aktuālās vēsmas uz Latviju vedīs La Meute – akrobātu trupa, kas izspēlē dialogu caur ķermeņa spēju darīt brīnumu. Viņi pārsteidz ar spēli, kurā risks un šķietama neveiklība ir mānīgais un reizē pievilcīgais. „Izrādēs „La Meute” izmanto visdažādākās akrobātikas tehnikas, bet visvairāk viņus interesē to jaukšana,” tā Francijas akrobātu trupu raksturo rīkotāji.

 

Šā gada „RE RE Rīga!” viesu vidū ir arī komiskais duets „MagManus” no Zviedrijas – mazs, dusmīgs, bet kaislīgs akrobāts, un milzīgs, padumjš, bet piemīlīgs žonglieris. Publikai, skatoties šo priekšnesumu, ir jābūt gatavai iesaistīties un ļauties improvizācijai ar abiem māksliniekiem.

Vēl viens Skandināvijas duets, kas jāizceļ „RE RE Rīga!” programmā, ir „Patrik & Wes” – žonglēšanas meistari, kas šo tradicionālā cirka disciplīnu pārvērš laikmetīgās dejas un akrobātiskas veiklības paraugdemonstrējumā. Savukārt Brams Grāflands (Bram Graafland) no Nīderlandes ir viena cilvēka virtuves orķestris. Viņa performance „The Yelling Kitchen Prince!” ir vienīgā pasaulē, kur priekšnesumā izmantota virtuves bungu/ērģeļu iekārta. Šis mākslinieks ir ignorējis jebkādas robežas starp cirka, mūzikas un kulinārijas priekšnesumu, vienlaicīgi muzicējot un virtuozi darbojoties ar virtuves piederumiem.

Leļļu teātra un jaunā cirka sintēzi piedāvā norvēģu māksliniece Frīda Odena Brinkmanne (Frida Odden Brinkmann), bet no kaimiņvalsts Igaunijas uz festivālu brauks „Circus Studio Folie” ar nostalģiskām bērnības atmiņu rotaļām cirka priekšnesumos.

Vēl nedrīkst palaist garām Beļģijas mākslinieku četrotni „Collectiff Malunes” ar dauzonīgo stāstu par sievieti un trim vīriešiem „Sens dessus dessous”, kas apvieno ielu teātra, gaisa akrobātikas un spēka vingrošanas elementus.

 

Latviju festivālā „RE RE Rīga!” pārstāvēs stepa dejas grupa „Soul Tap Studio” – meiteņu trio, kas ar kurpju palīdzību spēlējas gan ar ritmu, gan melodiju, gan deju. Savukārt Austrumu kultūras savaldzinātajiem festivāla programmā iekļauts indiešu klasiskās dejas studiju „Lila” un „Bharata” kopīgais priekšnesums, kurā savienosies divi Indijas klasiskās dejas stili no Ziemeļu un Dienvidindijas. Kā akcentē festivāla veidotāji, Indijas klasiskā deja ir daudzpusēja un sena mākslas forma, kas cieši saistīta ar mūziku, literatūru, tēlniecību, glezniecību un jo īpaši ar Indijas garīgo kultūru, tāpēc šie priekšnesumi labi iederas „RE RE Rīga!” koncepcijā.

Atgādinām, ka „RE RE Rīga!” programmā iekļauti ne tikai jaunā cirka un ielu mākslas priekšnesumi, bet arī daudz pasaules mūzikas koncertu. Vairāk par māksliniekiem var izlasīt festivāla mājaslapā.

Festivāla programmu meklē šeit.

„RE RE Rīga!” arī 2014. gadā iekļauts Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas tematiskajā līnijā „Rīgas karnevāls”.

 

1 komentāri

Indra Valeniece

31.07.2013 14:15

Man tomēr ļoti gribētos kaut kur redzēt arī programmu ar laikiem un vietām kur mākslinieki uzstāsies