Cēsu viduslaiku pilī būs vēsturisko filmu skate

Cēsu viduslaiku pilī būs vēsturisko filmu skate
F64 . Cēsu pilsdrupas
31-07-2013 A+ A-
Cēsu viduslaiku pilī no 9. līdz 11. augustam norisināsies Ceturtā vēsturisko filmu skate, kurā tiks rādītas sešas dažādas mākslas filmas, kā arī dokumentālās filmas par viduslaiku tematiku un īpaša animācijas filmu programma bērniem.

Ceturtā vēsturisko filmu skate Cēsu viduslaiku pilī norisināsies pils 800. gadskārtas vēsmās. Tā aktualizē jautājumu: kāda īsti bija sabiedrība, kuras laikā un kontekstā Cēsīs tapa pils?

Mūsdienu cilvēka kultūrvēsturiskajā apziņā joprojām dzīvs ir viens no formālajiem viduslaiku sabiedrības iedalījumiem garīdzniekos, bruņiniekos un fiziskā darba veicējos. Šogad vēsturisko filmu skate ir veltīta šā priekšstata pārskatīšanai un dekonstrukcijai, aicinot skatītājus ieraudzīt viduslaiku sabiedrību daudzveidīgāku, nekā par to ierasts domāt. Programmā iekļautas septiņas lieliskas, viduslaiku sociālo realitāti interpretējošas filmas, kā arī animācijas filmu programma bērniem. Viduslaiku pils kā filmu seansu norises vieta pastiprina kino vēstījumu un papildina mākslas darbā rekonstruēto vēsturisko kontekstu kā oriģināls, dzīvi un vēsturi apliecinošs artefakts.

Programmā iekļautas vairākas spožas, jau pasaules kritiķu un skatītāju atzinību iekarojušas filmas. Viens no centrālajiem notikumiem būs pēc itāliešu filozofa un semiotiķa Umberto Eko pirmā romāna „Rozes vārds” motīviem 1986. tapušās filmas ar tādu pašu nosaukumu seanss. Galvenajās lomās Šons Konerijs un Kristians Sleiters.

Daudzslāņainais darbs spēj piedāvāt kaut ko ikvienai gaumei: blakus aizraujošajai mistērijai, kas veido filmas kodolu, filma stāsta arī par ideoloģisko konfliktu starp Vatikānu un franciskāņu ordeni 14. gadsimta sākumā, par ticības solījuma un laicīgās dzīves kārdinājumu pretrunu, ar kuru jāsaskaras ikvienam mūkam, kā arī par izteikto sociālo nevienlīdzību viduslaiku sabiedrībā.

Programmā iekļauta arī 1970. gada igauņu filma „Stūrgalvības hronika” – igauņu literatūras klasiķa Jāna Krosa daudzsējumu romāna ekrāna versija.

Stāsta galvenā varoņa prototips ir reāls personāžs: 16. gadsimta Livonijas hroniķis Baltazars Rusovs (1536–1600), kura atmiņu pieraksti snieguši nenovērtējamu ieguldījumu Livonijas, tostarp arī Cēsu vēstures izpētē. Vienlaikus tas ir arī stāsts par spēcīgas personības attiecībām ar varu, kurai šādas personības ir neizdevīgas, un šādā griezumā Krosa darbu par Rusovu iespējams aplūkot pat kā autobiogrāfisku. Nozīmīgākās filmas laika zīmes ir Lielais Livonijas karš un tā laikā vairākkārt uzplaiksnījušais buboņu mēris, kuru fonā norisinās nepārtraukta sociālā un militārā spriedze starp dažādām tautībām un sociālajiem slāņiem; iezīmes, kas kopīgas visai 16. gadsimta Livonijai – tādējādi gan Igaunijas, gan Latvijas viduslaiku vēsturei.

Apmeklētāji varēs noskatīties arī kino leģendas Andreja Tarkovska 1966. gada filmu „Andrejs Rubļovs”, kas nereti tiek saukta par vienu no svarīgākajiem vēsturiskajiem kino darbiem.

Meditatīvā, bezgala nopietnā stāsta kodolu veido slavenā 15. gadsimta krievu ikonu gleznotāja Andreja Rubļova dzīve un kaislības, taču patiesībā tā ir tikai prizma, caur kuru skatītāju sasniedz Tarkovska galvenā iecere – attēlot kristietību kā „Krievijas vēsturiskās identitātes aksiomu” un 15. gadsimta notikumus kā izšķirošus Krievijas turpmākajā vēsturē.

Filmu skates ietvaros tiks demonstrēta arī 2001. gada itāliešu filma „Karavīra arods”. Tās centrā ir karš un kara vešana, to saistība ar cilvēka raksturu, vājībām un nepilnībām. Tāpat kā slimības, karš allaž bijusi joma, kas tā vai citādi ietekmējusi un bijusi saistoša visiem sabiedrības slāņiem, sākot ar pasaules varenajiem, kas karus piesaka un lemj par to pārtraukšanu, un beidzot ar tiem, kas pirmie dodas kaujas ugunīs. Filma lieliski attēlo kara mākslas sarežģītību un to, no cik daudziem faktoriem atkarīgi panākumi: resursu piegādes, pārvietošanās stratēģijas, augstmaņu intrigām, laika apstākļiem, līdera harizmas u. c.

Programmā iekļautas arī divas skandināvu filmas – „Gaišredzīgā” par mēra laiku 14. gadsimta Norvēģijā un dāņu kino leģendas Karla Teodora Dreiera 1943. gada melnbaltā filma „Dusmu diena” par raganu medībām viduslaiku Skandināvijā.

Vairāk par filmām un to programmu lasi Cēsu vēsturisko filmu skates mājaslapā.

0 komentāri

Komentāru nav