Muzejs iziet ielās. LNMM vakars „Esplanādē 2014”

Muzejs iziet ielās. LNMM vakars „Esplanādē 2014”
Kaspars Garda, Rīga 2014
02-08-2013 A+ A-
Kultūras vasarnīcā „Esplanāde 2014” 7. augustā no plkst. 17.00 līdz 19.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) rīko informatīvo vakaru, kura laikā izstāžu projektu vadītāji un kuratori iepazīstinās ar kultūras norišu programmu LNMM struktūrvienībās 2014. gadā un atbildēs uz jautājumiem.

No plkst.  17.00 līdz 17.20 varēs uzzināt par  Rīgas – Eiropas galvaspilsētas programmas notikumu – projektu „1914”, kas tiek īstenots tematiskās līnijas „Brīvības iela” ietvaros. Par projektu stāstīs Ginta Gerharde-Upeniece.

Vērienīgā projekta centrā ir mākslas izstāde, kas 2014. gada sākumā būs skatāma LNMM izstāžu zālē „Arsenāls”, veltīta Pirmā pasaules kara simtgadei. Zaudējumu un ieguvumu diagramma, kas aizsākās Pirmā pasaules karā, joprojām ir aktuāla. Vai pasaules karš ir pagātnes formula? Vai tieksme karot visdažādākajās formās nav arī tagadnes agresiju izpausme? Vai iekarojumu un uzvaru ieguvumi ir nesto upuru vērti? Šādus jautājumus uzdos viens no vērienīgākajiem „Rīga 2014” projektiem.

Izstāde atklās trīs laikmetus: to, kas sabruka, karam sākoties, to, kas dzima kara gados, un to, kurā dzīvojam tagad. Izstādes konceptuālo asi veidos dokumentālas liecības par sagrauto impēriju agrāko spozmi, formāli novatoriski mākslas darbi, ko radījuši jauno Ziemeļu un Centrāleiropas valstu mākslinieki – kara aculiecinieki – un filozofisks laikmetīgs komentārs.

LNMM vakars turpināsies ar kuratores Elitas Ansones stāstījumu no plkst. 17.20 līdz 17.40 par vēl vienu apjomīgu „Rīga 2014” projektu – Vijas Celmiņas personālizstādi Mākslas muzejā „Rīgas Birža”.

Latvijā dzimusī amerikāņu māksliniece Vija Celmiņa ir pasaules mākslā zināms vārds. Viņas darbu cenas mērāmas simtiem tūkstošos dolāru. Jāpateicas tieši Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas sniegtajām finansiālajām iespējām, ka jau daudzus gadus lolotais, bet Latvijas mākslas procesam neaizsniedzamais sapnis par Vijas Celmiņas izstādi Rīgā kļūs par realitāti. Mākslinieces personālizstādei pat radīta īpaša tematiskā līnija „Okeāna alkas” Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros.

Ekspozīcija aptvers radošo periodu no 20. gadsimta 60. gadiem līdz pat pēdējos gados tapušajiem darbiem. Tiks eksponēti ap 40 ogles un grafīta zīmējumu, gleznas, grafikas darbi un objekti.

Izstādē Rīgā tiks rādīti autores darbi no Modernās mākslas muzeja (MoMA) Ņujorkā, Nacionālās mākslas galerijas Vašingtonā, Modernās mākslas muzeja Frankfurtē, Kartjē Mūsdienu mākslas centra Parīzē, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Vijas Celmiņas mākslas darbu kolekcijas un dažām privātām kolekcijām.

Vēl viens projekts, ar ko tiks iepazīstināts LNMM vakarā, ir izstāde „Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija”. Par to no plkst. 17.40 līdz 18.00 stāstīs kuratore Iveta Derkusova.

Eiropas muzejos Gustava Kluča (1895–1938) vārds izskan regulāri, bet pasaulslavenā konstruktīvista saistība ar Latviju bieži paliek noklusēta. Ir ārkārtīgi būtiski, lai Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā tiek stāstīti pilnasinīgi stāsti par latviešiem, kuru ieguldījums Eiropas kultūrā pelna ievērību. Gustava Kluča daudzveidīgais radošais mantojums vēl nav pienācīgi novērtēts, jo autora darbu ideoloģiskais konteksts ir aizēnojis viņa ieguldījumu konstruktīvisma estētikas veidošanā.

„Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija” būs līdz šim vērienīgākā izcilā konstruktīvista izstāde dzimtenē, ar vairāk nekā 200 eksponātiem no LNMM un citiem Eiropas muzejiem. Objektīvā stāstā par Gustava Kluča dzīvi un mākslu simboliski atklāsies pēc Pirmā pasaules kara padomju Krievijā palikušo latviešu liktenis, uzdodot jautājumus: vai vēstures griežos indivīdam ir izvēle, kurā robežas pusē palikt; un kur paliek māksla, kad vara to iekļauj ieroču arsenālā?

Informatīvo vakaru turpinās stāstījums par dizaina projektu „Dzintara laikmets”, kas „Rīga 2014” programmas ietvaros būs skatāms Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Par to no plkst. 18.00 līdz 18.20 stāstīs kuratore Inese Baranova. Šis ir  tematiskās līnijas „Dzintara ādere” projekts.

Dzintars tiek uzskatīts par vienu no latviešu tautas simboliem, tomēr gadu gaitā šis nācijas dārgums ir piedzīvojis gan cildinājumu, gan nopēlumu. Izstādē tiks pētītas dzintara jēdziena identitātes metamorfozes latviešu nācijas apziņā no 20. gs. sākuma līdz mūsdienām. Dzintara fenomens tiks apskatīts no visdažādākajiem aspektiem: „dzintars” kā mākslas objekts, suvenīrs, rota, krāsas apzīmējums, medicīnas un kosmētikas komponents, dizaina elements, zinātniskās izpētes objekts, kā arī tiks aplūkota termina izmantošana dažādos zīmolos un „Dzintara” kā personvārda fenomens.

Otrs tematiskās līnijas „Dzintara ādere” projekts  ir izstāde „Tutanhamona dzintars. Senā Ēģipte”, par ko pastāstīs projekta vadītāja Daiga Upeniece.

„Tutanhamona dzintars. Senā Ēģipte” ir starptautisks izstāžu projekts, kas apvieno Ēģiptes un dažādu Eiropas muzeju kolekcijas. Projektu Latvijas Nacionālais mākslas muzejs īsteno sadarbībā ar Vidusjūras un Tuvo Austrumu mākslas muzeju Stokholmā (Zviedrija), M. K. Čurļoņa Nacionālo mākslas muzeju Kauņā, Lietuvas Nacionālo muzeju Viļņā (Lietuva) un Bazilikatas Nacionālo arheoloģijas muzeju „Dinu Adamesteanu” (Itālija). Kā zinātniskais konsultants projektā piedalās Luvras Senās Ēģiptes departaments (Parīze, Francija).

Izstāde tiek veltīta Senās Ēģiptes kultūrai. Tas ir viens no 2014. gada Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas lielākajiem projektiem, kas iekļauts tematiskajā līnijā „Dzintara ādere” un iezīmē „dzintara ceļa” galapunktu – Ēģipti.

LNMM informatīvā vakara noslēgumā no plkst. 18.40 līdz 19.00 tiks stāstīts par izstādi un konferenci. „Nākotnes mākslu meklējot. Voldemārs Matvejs un ārpus Eiropas (Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas) māksla”, kas 2014. gadā tiks eksponēta Mākslas muzejā „Rīgas Birža”. Stāsta izstādes kuratore Irēna Bužinska.

Izstāde un ar to saistītā konference popularizē latviešu mākslinieka Voldemāra Matveja (1877–1914) ieguldījumu ārpus Eiropas kultūru pētniecībā Latvijā, kā arī piešķir projektam Eiropas un pasaules kultūras dimensiju, veicinot sabiedrības izpratni par pasaules kultūrām un caur to apguvi attīstot radošumu. Projekts veicinās dialogu par pasaules kultūras mantojuma daudzveidību un mijiedarbību, kādēļ tiek mainīti uztveres stereotipi un paplašināts redzesloks.

Ir pamatots lepnums uzskatīt, ka Voldemāra Matveja devums ir vēl viena līdz šim neatklāta kvalitatīva „dzintara dzīsla”, kas spēj nodrošināt Rīgas atpazīstamību, vairojot zināšanas gan par mums pašiem, gan par pasaules kultūras mantojuma pētniecības neapšaubāmiem līderiem.

Vairāk par kultūras vasarnīcā „Esplanāde 2014” gaidāmajiem pasākumiem lasi šeit, bet ar visu „Rīga 2014” programmu var iepazīties šeit.

0 komentāri

Komentāru nav