Pilsētas un pasaules dārzs. Kronvalda parks

Pilsētas un pasaules dārzs. Kronvalda parks
www.zudusilatvija.lv
Turpinot rakstu sēriju – pastaigu pa Rīgas centra parkiem, gar pilsētas kanālmalu, šķērsojot Krišjāņa Valdemāra ielu, esam nonākuši Kronvalda parkā – plašajā pilsētas dārzā starp bulvāriem, greznajām „art nouveau” fasādēm, vēstniecībām un satiksmes trokšņiem. Tajā starp simtgadīgiem kokiem itin labi iederas gan ķīniešu paviljons, gan piemineklis krievu dzejniekam Aleksandram Puškinam. Tur vienlīdz labi sadzīvo Berlīnes mūra fragments un Rīgas 700. jubilejai celtā lapene.

Pašreizējais Kronvalda parks tapa kā daļa no kanālmalas apstādījumiem pēc Vecrīgas aizsargvaļņa norakšanas. Pilsētas kanāls to sadala divās daļās, turklāt vēl 20. gadsimta sākumā tas pildīja savu pamatfunkciju – pa to liellaivās no ostas pilsētā tika ievestas dažādas preces, pat malka un būvmateriāli.

Parka vēsturiskā veidošanās aizsākusies 1862. gadā, kad Rīgas Vācu strēlnieku apvienība no cariskās Krievijas savā īpašumā kā dāvinājumu saņēma 13 hektāru lielu zemes gabalu kanāla labajā pusē, kas drīz vien iemantoja nosaukumu Strēlnieku dārzs. Tikai 20 gadu vēlāk tika uzsākta Strēlnieku dārza labiekārtošana, tika izplānoti apstādījumi, stādīti svešzemju koki, augi un pat 2000 rožu krūmu, atstājot plašu joslu gar kanāla krastu saimnieciskajai darbībai.

Līdz pat 1927. gadam parks bija slēgts – publiski pieejams vien īpašos gadījumos.

Ikdienā tur saimniekoja Strēlnieku apvienības biedri. Parkā tika uzcelts Strēlnieku biedrības nams, iekārtots šaujamgrāvis un pat sakņudārzs.

 

Īpaši Rīga un tās parki tika posti gadsimtu mijā, jo 1901. gadā ar vērienu tika svinēta Rīgas 700 gadu jubileja. Pilsētas dārzu direktora Georga Kufalta vadībā Rīgas parki tika pie jauniem krāšņumaugiem un dekoriem. Īpaši svētku vasarai tika projektēts un būvēts gaisa tilts, kas savienoja Esplanādi un Strēlnieku dārzu (tagadējā Kr. Valdemāra ielas un O. Kalpaka bulvāra krustojumā), bet pašā Strēlnieku dārzā, netālu no kanāla, tika realizēts projekts „Vecrīga” – miniatūrs Vecrīgas 17. gadsimta makets, par pamatu ņemot 17. gadsimta zīmējumus un pilsētas plānus. Tur bija gan reālajā laikā jau nojauktie pilsētas mūri un torņi, gan Melngalvju nams, Rātsnams un šaurās viduslaiku pilsētas ieliņas. „Vecrīgas” dēļu ēku sienas bija līdz 3 metriem augstas, ar imitētu ķieģeļu un mūru krāsojumu, rotātas gan ar dekoratīviem gleznojumiem, gan metāla kalumiem un ziediem.

Toreizējais galvaspilsētas galva – lieliskais Rīgas saimnieks Džordžs Armisteds – par godu apaļās jubilejas svinībām Strēlnieku dārzā rīkoja smalkus dārza svētkus.

1901. gada 23. jūnija vakarā parkā pulcējās 2000 lūgto viesu – prominenti rīdzinieki un ciemiņi. Kā vēlāk rakstīja laikraksts „Rigaer Tageblatt”, kungi bijuši frakās vai uniformās, bet daudzas dāmas garajos vakartērpos. Viesiem uzreiz pēc ierašanās pasniegta tēja, tad bole un alus, bet vēlāk visi aicināti pie bagātīgi klātiem bufetes galdiem. Viesus izklaidējis Gardemarīnu ekipāžas orķestris.

Mūsdienās no pilsētas 700 gadu svinībām parkā palicis viens liecinieks – slavenā būvuzņēmēja un mūrnieka Krišjāņa Ķergalvja projektētā lapene jeb paviljons, kas atrodas netālu no Kongresu nama.

 

Pilsētas 700. jubilejas gadā tika pabeigta arī ēka kanāla kreisajā malā – tagadējā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte. Jau pašos pirmsākumos tā būvēta kā Rīgas Politehniskā institūta Dabaszinātņu institūta korpuss un allaž bijusi kā zinību iegūšanas un laboratorijas eksperimentu vieta.

Dažādu pārmaiņu, zemes un ēku pirkšanas, pārdošanas un atsavināšanas dēļ Strēlnieku dārzs 20. gs. trīsdesmito gadu pašā sākumā nonāca Latvijas Kara ministrijas īpašumā. Tas tika pārveidots, labiekārtots un pilnībā atvērts visiem rīdziniekiem. Uz īsu brīdi (1930. gadu vidū) Strēlnieku dārzs tika pārdēvēts par 15. maija dārzu – par godu 1934. gada 15. maijā notikušajam Kārļa Ulmaņa apvērsumam.

Tomēr jau 1937. gadā parkam tika piešķirts jaunlatvieša, publicista un valodnieka Ata Kronvalda vārds.

Trīsdesmito gadu vidū parks pat tika pie sava Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības Piena restorāna, kas tolaik, valsts atbalstīti, bija gandrīz katra Rīgas parka obligātā celtne. Padomju gados Piena restorāns tika celts vēlreiz – gleznainā vietā pie pilsētas kanāla, vēlāk tas pārtapa kafejnīcā „Ainava”, bet mūsdienās šajā vietā atrodas Brīvostas pārvalde. Savukārt Strēlnieku nams jau kopš 20. gs. divdesmitajiem gadiem ieguva Virsnieku nama nosaukumu, un bohēmiskās Rīgas vēsturē tas palicis kā vieta, kur notika leģendārās un sabiedrībā daudz apspriestās preses balles, kā arī citi saviesīgi pasākumi.

 

Liels pārmaiņu laiks Kronvalda parkam bija septiņdesmitie gadi – tika celts Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nams – tagadējais Pasaules tirdzniecības centrs. Nojaucot veco Strēlnieku jeb Virsnieku namu, sāka būvēt Politiskās izglītības namu – apjomīgu sava laikmeta arhitektūras paraugu, ko šodien pazīstam kā Rīgas Kongresu namu. Zīmīgi, ka astoņdesmito gadu sākumā pabeigtajā ēkā noticis gan Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress (1988. gada oktobrī), gan dibināta Interfronte (1989. gada janvārī). Šobrīd ēka ir jaunu pārmaiņu gaidās – to plānots pārbūvēt un modernizēt kā mūsdienīgu un laikmeta prasībām atbilstošu koncertzāli.

Nevar nepieminēt, ka šobrīd Rīgas Kongresu namā mājojam arī mēs – „Rīga 2014” birojs un portāla redakcija.

Jaunākie laiki Kronvalda parka ainavā atstājuši savas pēdas – 2000. gadu sākumā zem parka tika izbūvēta pazemes autostāvvieta un iekārtota daudzpakāpju strūklaka, bet 2001. gadā pilsētas kanāla kreisajā krastā pretī Rīgas Brīvostas pārvaldes ēkai uzcēla Ķīnas Tautas Republikas dāvināto „Ķīnas paviljonu”.

Parka jaunpienācēju vidū ir arī pieminekļi – 15. gadsimta uzbeku zinātnieka matemātiķa, astronoma, jūras karšu veidotāja, vēsturnieka Mirzo Ulugbeka piemineklis (uzstādīts 2004. gadā), kas atrodas pie Latvijas Jūras akadēmijas, un bronzas krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins (uzstādīts 2009. gadā) pie pilsētas kanāla gājēju tiltiņa.

 

Ja turpinām skaitīt pieminekļus – nevar nepamanīt rakstnieka Andreja Upīša grandiozo tēlu pie paša Kongresu nama, kura pakājes pakāpienus iecienījuši skeitbordisti. Parkā atrodamas arī piemiņas vietas rakstniekam Sudrabu Edžum, gleznotājam Ernestam Brastiņam un pirmajai latviešu teātra izrādei.

Tomēr ikdienas gaitās diez vai pieminekļus skaitīsit. Tāpēc der atcerēties, ka kādreizējais Strēlnieku dārzs šodien ir jauka, zaļa vieta, kur darba dienā pazust no steigas un rūpēm, bet brīvdienās izbaudīt visu, ko vien tas sniedz – mieru, ēnu un saules rotaļas koku lapotnēs, kafejnīcas, spēļu laukumus mazajiem un kaut vai pīļu barošanu ar baltmaizi pilsētas kanālā.

0 komentāri

Komentāru nav