LNO nākotne aptver vērienīgus mākslinieciskos plānus

LNO nākotne aptver vērienīgus mākslinieciskos plānus
Publicitātes foto
19-08-2013 A+ A-
Uzsākot 2013./2014. gada sezonu, Latvijas Nacionālā opera iepazīstina savus skatītājus ar turpmāko gadu māksliniecisko stratēģiju un vērienīgajiem plāniem, kas aptver nacionālus un starptautiska mēroga projektus. Darbs pie to īstenošanas jau sācies.

„Atbilstoši starptautiskajai repertuāra plānošanas politikai, esam vienojušies ar izciliem izpildītājmāksliniekiem, režisoriem, horeogrāfiem, un jau šobrīd noslēgti līgumi ar tuvākajos gados plānoto jauniestudējumu radošajām komandām,” akcentē LNO direktors Andrejs Žagars. Tuvākā prioritāte ir Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas projektu īstenošana līdz 2014. gada nogalei.

Lai popularizētu latviešu opermūzikas vērtības un iniciētu jaunu darbu tapšanu, turpmākajās sezonās LNO repertuārā īpaša loma tiks atvēlēta latviešu oriģināloperām, to iestudējumus uzticot talantīgākajiem latviešu režisoriem. Jau tuvākajos gados gaidāmas trīs pasaules pirmizrādes: Kristapa Pētersona opera „Mihails un Mihails spēlē šahu” Viestura Meikšāna režijā (pirmizrāde – 2014. gada 12. martā), kā arī Artura Maskata opera „Valentīna” (pirmizrāde – 2014. gada 5. decembrī) Viestura Kairiša režijā iekļausies Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā, savukārt 2015. gada jūnijā notiks Ērika Ešenvalda operas „Iemūrētie” pirmizrāde Gata Šmita režijā.

Latviešu oriģināloperu pirmizrāžu klāstu papildinās arī mūsu izcilā vecmeistara Romualda Kalsona opera „Pazudušais dēls” (pirmizrāde – 2014. gada septembrī), ko veidos mūsdienu operas režijas zvaigzne no Spānijas Kaliksto Bieito (Calixto Bieito), kā arī klasiķa Jāņa Mediņa operas „Uguns un nakts” jauniestudējums Viestura Meikšāna režijā, godinot Raini 150. jubilejā (pirmizrāde – 2015. gada septembrī).

Jaunas vēsmas LNO repertuārā ienesīs arī operas klasikas zelta fonda iestudējumi, kurus veidos Latvijas un ārvalstu režisori.

2015. gada janvāra nogalē gaidāma Volfganga Amadeja Mocarta dzirkstošās operas „Cosi fan tutte” pirmizrāde itāliešu režisora Frančesko Belloto (Francesco Belloto) iestudējumā, bet martā – Džakomo Pučīni operas „Manona Lesko” pirmizrāde Andreja Žagara režijā. Savukārt novembrī repertuārā pēc ilgiem laikiem atgriezīsies pilnmetrāžas operete – I. Kalmana „Grāfiene Marica”, ko veidos šveiciešu režisors Gijs Montavons (Guy Montavon): viņa rokraksts skatītājiem Latvijā pazīstams pēc iestudējuma „Mīlas dzēriens”.

2016. gada februārī gaidāma N. Rimska-Korsakova opera „Cara līgava” izcilā krievu režisora Aleksandra Titela iestudējumā. Laikus gatavojoties Rīgas Operas festivālam, kurā atkal skanēs Vāgners, pavasarī notiks Andreja Žagara veidotās Riharda Vāgnera operas-mistērijas „Parsifāls” pirmizrāde oriģinālā mākslinieciskā koncepcijā: divas svarīgas vīriešu lomas (Amfortasu un Klingzoru) piekritis atveidot pasaulslavenais latviešu basbaritons Egils Siliņš.

Tematiskas izmaiņas piedzīvos Rīgas Operas festivāls. 2015. gadā festivālu veidos divas konceptuālas daļas: festivāla pirmajā nedēļā tiks apkopoti jaunākie latviešu oriģināloperu iestudējumi („Iemūrētie”, „Pazudušais dēls”, „Mihails un Mihails spēlē šahu”, „Valentīna”, „Dauka”), savukārt otra nedēļa būs veltīta Dž. Pučīni operām („M-ma Butterfly”, „Turandota”, „Bohēma”, „Triptihs”, „Manona Lesko”).

2016. gadā festivāls būs veltīts Riharda Vāgnera daiļradei. Ņemot vērā šā gada festivāla spožos panākumus, izrādot visu „Nībelunga gredzena” ciklu, ir skaidrs, ka LNO atkal nonāks starptautiskās sabiedrības uzmanības centrā. Tiks atjaunotas divas no cikla operām („Valkīra”, „Zīgfrīds”), festivālā būs iekļauts arī „Parsifāls”, „Klīstošais holandietis” un „Rienci”.

Turpmākajās sezonās netrūks arī spilgtu baleta iestudējumu. 2014. gada oktobrī pirmizrādi piedzīvos visā pasaulē iemīļotais S. Prokofjeva balets „Romeo un Džuljeta”. Laikmetīgo iestudējumu veidos horvātu horeogrāfe Valentīna Turku (Valentina Turcu), kura pati savulaik dejojusi pie pasaulslavenā franču dejotāja un horeogrāfa Morisa Bežāra, un „Romeo un Džuljeta” iestudējums, ko redzēs skatītāji Latvijā, ir viens no viņas spilgtākajiem veikumiem.

2015. gada aprīlī skatuves gaismu ieraudzīs tikpat slavena klasika – Aleksandra Glazunova balets „Raimonda” Aivara Leimaņa iestudējumā, bet oktobrī skatītājus gaida trīs baleta viencēlienu pirmizrāžu vakars – izcila iespēja novērtēt pasaulslavenu horeogrāfu dažādos rokrakstus.

P. Čaikovska „Serenādi” skatītāji iepazīs leģendārā krievu izcelsmes amerikāņa Džordža Balančina (George Balanchine) horeogrāfijā, savukārt miniatūru „Na Floresta” veidos Načo Duato (Nacho Duato), kurš ir viens no mūsdienu vadošajiem horeogrāfiem. Savukārt latviešu skatītājiem labi pazīstamā poļu horeogrāfa Kšištofa Pastora (Krzystof Pastor) iestudējumā taps Morisa Ravēla hipnotiskais „Bolero”.

Latvijas Nacionālā baleta turpmāko gadu plānos ietverts arī Edvarda Grīga „Pērs Gints”, Jāņa Ķepīša „Turaidas Roze”, kā arī jauns P. Čaikovska baleta „Riekstkodis” iestudējums.

Aizvien jaunas mākslinieciskas kvalitātes ik gadu atklāj Latvijas Nacionālā baleta aizsāktā tradīcija sezonu slēgt ar klasiskā un laikmetīgā baleta vakaru „Iespējams”. Projekts, kurā sevi var parādīt jaunie horeogrāfi, bet savas sapņu lomas izdejot jaunie dejotāji, raisījis plašu interesi gan dejotāju, gan skatītāju vidū. Ne velti vairāki no šajos koncertos ietvertajiem darbiem jau kļuvuši populāri gan Latvijā, gan ārzemēs, tāpēc arī nākotnē šis projekts turpināsies, meklējot arvien jaunas zvaigznes, spožākajām no tām uzticot pilnmetrāžas iestudējumus uz Lielās zāles skatuves.

Visbeidzot, gan LNO operas, gan baleta trupu arī turpmāk gaida plašas viesizrādes: operas trupai plānotas viesizrādes uz Makao, Japānu un Taivānu, savukārt baletu gaida turnejas Ķīnā, kā arī Itālijā, Spānijā, Grieķijā, Somijā un citās Eiropas valstīs.

0 komentāri

Komentāru nav