LNSO jaunajā sezonā – daudzveidīgs muzikālo programmu klāsts

LNSO jaunajā sezonā – daudzveidīgs muzikālo programmu klāsts
Kaspars Teilāns
21-08-2013 A+ A-
2013./2014. gada sezonā LNSO piedāvā plašas un daudzveidīgas konceptuālas koncertu programmas dažādu klausītāju gaumēm un interesēm – koncertos skanēs gan Vīnes klasika, gan klasicisma, romantisma un 20. gadsimta mūzikas dižgaru veikumi, gan akadēmiskie un neakadēmiskie muzikālie skatījumi, pavēstīja LNSO mākslinieciskais padomnieks Andris Vecumnieks.

Sezonas laikā tiks godināti gan komponisti – jubilāri, gan latviešu nacionālās kompozīcijas skolas individuāli savrupais skaņdarbu skanējums, kuru interpretācijas piedāvās gan Latvijas, gan citu valstu solisti un diriģenti. Akcents tiks likts uz latviešu māksliniekiem un tām pārbaudītām vērtībām, ar kurām LNSO izveidojusies regulāra sadarbība un vairāku gadu garumā.

Sezonas atklāšanas koncertā ieklausīsimies dzīves un nāves deju konfrontācijā dažādu laikmetu un komponistu skatījumā – šā gada gaviļnieka Jura Karlsona „El Cid” liks atskatīties uz kultūrvēsturiskiem pagātnes tēliem, Egils Siliņš veidos M. Musorgska „Nāves dziesmas” un dejas žanriskus vaibstus, savukārt Sergeja Rahmaņinova Otrā simfonija liks ieklausīties mākslinieka likteņstāsta vēstījumā – priekšnojautās par pazaudēto Dzimteni izcilā krievu diriģenta V. Fedosejeva lasījumā.

18. oktobrī Latvijas klausītājiem tiks piedāvāta tā pati programma, kas raksturos Latvijas mūzikas mākslas virsotnes prestižajā Frankfurtes koncertzālē – skaņdarbi un to interpreti pilnībā pārstāv mūsu jaunākās paaudzes izcilības (Ainārs Rubiķis, Reinis Zariņš, Baiba Skride u. c.).

8. novembrī klausītājus gaida atkaltikšanās ar iemīļoto diriģentu Rosenu Milanovu un viņa apjomīgo romantisma lielformas simfonisko vēstījumu Gustava Mālera Piektās simfonijas veidolā.

Valsts svētku koncerts 16. novembrī pilnībā uzticēts jaunajiem māksliniekiem – diriģentiem un solistiem, kuri priecēs klausītājus un radīs patiesu svētku sajūtu visiem latviešu mūzikas cienītājiem.

Savukārt 6. decembrī vēlreiz atcerēsimies šogad daudzkārt godināto divsimtgadnieku Rihardu Vāgneru un viņa varoņus – gan muzikālos tēlus, gan estētiskās idejas, gan domubiedrus tepat Latvijā un tās ziemeļu apkārtnē – Arigo Štrāls (alts) un Ints Dālderis (klarnete) muzicēs igauņu diriģenta Raivo Josta vadībā.

Jaungada koncerta neakadēmisko gaisotni 28., 29. un 30. decembrī radīs spožs mākslinieku sastāvs un franciski amerikāniskais mūzikas aromāts atraktīvā svētku noskaņā – Andra Pogas vadībai pakļausies gan dziedātāja Adžela Brauna (soprāns), gan „Xylem trio” – Rihards Zaļupe, Raimonds un Oskars Petrauski.

Godinot 2013. gada simtgadniekus, 2014. gada pirmajā koncertā 17. janvārī Normunda Šnē vadībā skanēs 20. gadsimta dižgaru B. Britena, V. Ļutoslavska un F. Saja meistardarbi – nemierīgā laikmeta skaudrs un poētisks skatījums.

Valentīndienas ieskaņā 10. februārī T. Broka vadītajā vakarā – mīlestība uz ekrāna un skaņās, mūžam dzīvā stāsta par Karmenas liktenīgo mīlu, kas nav novecojusi gandrīz simtgades vēsturiskajā pagātnē, muzikālās kinoversijas.

Vēsturisku ieskatu piedāvās arī 21. februāra koncerts „Made in USSR” – muzikāls skatījums uz Padomju Savienības dzīvesstāstu vairāku desmitgadu garumā – no 20.–30. gadu enerģiskās spēkpilnās sociālistisko jauncelsmi raksturojošās neakadēmiskās mūzikas, caur 50.–60. gadu laikmetu un personības izvērtējošu Dmitrija Šostakoviča 10. simfoniju līdz 70.–80. gadu intravertās polistilistikas caurvīto Alfrēda Šnitkes „Otro Concerto Grosso”.

Turklāt tā būs atkalredzēšanās gan ar diriģentu Olari Eltsu, gan ar čellisti Kristīni Blaumani un vijolnieci Evu Binderi.
14. martā – mūžam dzīvais romantisms mūžam dzīvā un mūžam populārā mūzikā mūžam jauno Andreja Osokina (klavieres) un Modesta Pitrēna (diriģents) optimistiskajā skatījumā, kas 4. aprīlī nodos stafeti mūžam dzīvajam klasicisma milzim – Ludvigam van Bēthovenam viņa vitāli ieturētājos Re mažora opusos Ž. Korstena monumentālajā skatījumā.

Un visbeidzot sezonas noslēguma koncertā – tikšanās ar pasaules ceļu mērojošiem latviešu māksliniekiem Arti Ābolu un Andri Pogu, kuru kopspēli īpaši saistoši padarīs akadēmiskās mūzikas klasika – Riharda Štrausa, Ferenca Lista un Pētera Čaikovska pārlaicīgās mūzikas vērtības.

0 komentāri

Komentāru nav