Festivāls „Homo Novus” svin desmit gadu jubileju

Festivāls „Homo Novus” svin desmit gadu jubileju
LETA . Režisors Viesturs Meikšāns, kuratore Zane Zajančkauska un festivāla direktore Gundega Laiviņa
26-08-2013 A+ A-
Starptautiskais teātra festivāls „Homo Novus”, kas Rīgā norisināsies no 2. līdz 8. septembrim, savu desmito izlaidumu svinēs ar 11 Latvijas mākslinieku projektu „Pēdējā humānā telpa”, šodien festivālam veltītajā preses konferencē žurnālistiem sacīja „Homo Novus” direktore Gundega Laiviņa.

Viņa norādīja, ka šis būs festivāla vēsturē lielākais un ambiciozākais projekts, kurā iesaistīti vairāku jomu mākslinieki, kas kopš 1995. gada dažādos laika periodos sadarbojušies ar „Homo Novus”. Ar jaunām izrādēm, instalācijām un pat koncertu projektā piedalīsies režisori Pēteris Krilovs, Vladislavs Nastavševs, Valters Sīlis, Andrejs Jarovojs, scenogrāfi Monika Pormale, Izolde Cēsniece, Reinis Suhanovs, mākslinieku kolektīvi „Nomadi” un „umka.lv”, kā arī modes mākslinieki „mareunrol's”.

Ar šo notikumu 2. septembrī plkst. 16.00 savrupmājā Aristīda Briāna ielā 9, Rīgā, tiks atklāts festivāls. „No mūsu puses, tas būs atskats uz to, kas šajos desmit gados ir izdarīts,” sacīja Laiviņa.

Savukārt „Homo Novus” dibinātājs un izrādes „Galdnieks un klusums” režisors Krilovs norādīja: „Ja neskaita cilvēkus, ko esmu izaudzinājis kā aktierus, teātra režisorus un kino režisorus, šis festivāls ir tas, kas sniedz man vislielāko gandarījumu.” Viņš piebilda, ka festivāls spēj tik ilgi pastāvēt un attīstīties tādēļ, ka tas iecerēts kā utilitārs papildinājums jaunu cilvēku attīstībai. „Protams, bija arī ambīcijas – pārspēt Lietuvā notiekošo festivālu „Life” un „Baltoscandal” Igaunijā, taču pirmkārt „Homo Novus” ir kā papildinājums mācību procesam,” sacīja Krilovs.

Krilovs ir arī vienas no projektā „Pēdējā humānā telpa” skatāmās izrādes – „Galdnieks un klusums” – režisors. Viņa iestudējums būs skice par kādu cilvēku, kas it kā ir pazudis no Latvijas mākslas ainavas – par Liepājas pusē dzimušo koktēlnieku autodidaktu Miķeli Pankoku. „Pankokam 20. gadsimta divdesmitajos gados bija sarežģītas attiecības ar Latvijas Mākslas akadēmiju. Otrā pasaules kara gados viņš pazuda bez vēsts, bet 1951. gadā kāds viņa darbu cienītājs Pankoku atrada psihiatriskajā klīnikā Šveicē, kur mita ar diagnozi „šizofrēniķis”. Pankoks nodzīvoja līdz pat astoņdesmitajiem gadiem,” stāstīja Krilovs. Viņš piebilda, ka koktēlnieka lomā iejutīsies liepājnieks Andris Strods, kam ir pieredze vājprātīgu cilvēku spēlēšanā. „Ceru, ka arī publika vairāk vai mazāk piedalīsies izrādē,” izteicās režisors.

Arī apvienība „Nomadi” piedāvās ielūkoties tēmā par bezvēsts pazudušajiem. Kā žurnālistiem pastāstīja instalācijas „Bezvēsts pazudušie” autore Krista Burāne, viņa pētīs, kas notiek ar aktieriem un režisoriem pēc tam, kad izrāde ir izspēlēta. „Meklējam pazudušos cilvēkus, kas mēģinājuši piepildīt Latvijas teātra telpu, un noskaidrot, kas pēc viņiem ir palicis,” bilda Burāne.

Savukārt Sīlis projektā „Pēdējā humānā telpa” ir iestudējis izrādi un instalāciju „Operācijai „Irākas atbrīvošana” – 10 gadi!”. „Man bija jautājums par Latvijas izvēli doties Irākas karā. Atgriezos pie argumentācijām, kurās redzams, cik apsmieta, izņirgāta ir patiesība un cik melīgi ir iemesli, kālab Latvija tajā ir iesaistījusies,” sacīja režisors.

Laiviņa pastāstīja, ka deja par teātri kā „pēdējo humāno telpu” pieder britu teātra zinātniekam Alanam Rīdam. „Rīds par šīs koncepcijas izmantošanu bija tik iepriecināts, ka ieradīsies Rīgā, lai iepazītos ar Latvijas mākslinieku veidoto projektu. Toties 6. septembra priekšpusdienā viņš sniegs komentāru par redzēto. Ziņa, ka Rīds vēlas ne tikai novērtēt projektu, bet arī attīstīt sadarbību, ir pagodinoša,” atzina festivāla direktore.

Tāpat G. Laiviņa piebilda, ka „Homo Novus” laika gaitā ir strādājis ar rīkotājiem, skatītājiem un māksliniekiem, lai veidotu jauno Latvijas teātra seju un mēģinātu mesties piedzīvojumos ārpus tradicionālā teātra. Tādējādi tiek meklētas netradicionālas izrāžu norises vietas, piemēram, „Pēdējā humānā telpa” būs skatāma neapdzīvotā savrupmājā.

Kā ziņots, kopumā festivāla laikā tiks demonstrētas 12 ārvalstu un pašmāju izrādes, kas būs skatāmas ne tikai teātru telpās, bet arī citā vidē, piemēram, mežā, dzīvoklī un pilsētas ielās, toties līdztekus izrādēm, filmu seansiem un koncertiem, jaunā cirka izrādēm un citām festivāla piedāvātajām aktivitātēm tiks rīkotas arī diskusijas un domu apmaiņas.

Plašāk ar festivāla programmu, izrādēm un to veidotajiem interesenti var iepazīties mājaslapā „www.homonovus.lv”, bet biļetes uz „Homo Novus” pasākumiem var iegādāties „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, Latvijas Jaunā teātra institūtā un Kaņepes Kultūras centrā.

0 komentāri

Komentāru nav