„Baltajā naktī” pirmizrādi piedzīvos iestudējums „Jēzus Kristus Glābējs”

„Baltajā naktī” pirmizrādi piedzīvos iestudējums „Jēzus Kristus Glābējs”
Publicitātes attēls
29-08-2013 A+ A-
Ģertrūdes ielas teātrī (ĢIT) mūsdienu kultūras foruma „Baltā nakts” laikā – 7. septembrī plkst. 20.00 un pusnaktī – pirmo reizi tiks izrādīta Klausa Kinska „Jēzus Kristus Glābējs”, ko veidojusi režisore Elīna Cērpa, kultūras portālu „Rīga 2014” informē ĢIT pārstāvji.

Izrādes teksta autors ir skandalozais un leģendārais vācu aktieris Klauss Kinskis, tuvākais režisora Vernera Hercoga aktieris. Viņš radīja savu Jaunās Derības versiju laikā, kad ASV šķaidīja Vjetnamu un ziedēja hipiju kustības. Šo darbu viņš gatavoja aptuveni desmit gadu.

1971. gadā Klauss Kinskis savas jaunās izrādes „Jēzus Kristus Glābējs” anotācijā rakstīja: „Es esmu ieradies, lai pastāstītu cilvēces visaizraujošāko stāstu, stāstu par Jēzu Kristu.

Es nerunāju par to Jēzu ar nodzeltējušo ādu, kuru neprātīga cilvēku sabiedrība ir padarījusi par jebkad lielāko m**** un nēsā apkārt viņa ķermeni uz krustiem. Es runāju par avantūristu, par visbrīvāko un laikmetīgāko cilvēku.”

Pašu izrādi Kinskim izdevās nospēlēt tikai vienu reizi. Uz lielās Berlīnes „Deutschlandhalle” skatuves 1971. gada 20. novembra vakarā Kinskis uzsāka savu ceļojumu pretī publikai. Tālu viņš netika. Publika viņu apsauca, provocēja, apšaubīja viņa ambīciju iemiesot Jēzu, nosauca Kinski par fašistu. Starp 3000 līdz 5000 skatītājiem neesot bijuši daudz tādu, kuri būtu patiešām vēlējušies klausīties tekstu, bet drīzāk ķircināt Kinski, kurš tajā ziņā bija ļoti pateicīgs „materiāls”, ņemot vērā viņa hiperjūtīgo dabu.

Tai vakarā Kinskis uzsāka monologu trīs reizes. Tikai ar pēdējo piegājienu, nakts vidū, kad ir palikuši pēdējie 100 skatītāji, viņam izdevās norunāt tekstu no sākuma līdz beigām. Aptuveni 20 gadu garumā no šā teātra notikuma bija pieejams tikai audio materiāls, jo viss, kas tika dokumentēts uz filmas, Vācijā tika pasludināts par aizliegto materiālu. Tikai pēc 20 gadiem režisoram Pīteram Geijeram, kurš iemūžināja šo notikumu kinolentē, beidzot atļāva izrādīt publikai šo satriecošo skatuves sprediķa izgāšanos.

Klausa Kinska tekstu uz latviešu valodu tulkojusi Inga Rozentāle, izrādē skan dzīvā mūzika, ko spēlē Sinans Arats (Turcija/Nīderlande). Kā vēsta izrādes pieteikums – tās dalībnieki ir Latvijas iedzīvotāji.

Jaunās izrādes „Jēzus Kristus Glābējs” režisore Elīna Cērpa Latvijā sevi spilgti pieteica ar iestudējumu „Daudz laimes, lāci!” Jaunajā Rīgas teātrī 2003. gadā. Tam 2006. gadā sekoja izrāde „Maigums” pēc L. Borhesa stāsta „La Intrusa” motīviem, kas tika nominēta „Spēlmaņu nakts” balvai kā Gada inovācija Latvijas teātrī. 2011. gadā Elīna Cērpa absolvēja Das Arts teātra mākslas maģistrantūras programmu Amsterdamas Mākslas augstskolā. Das Arts līdzās Lietišķā teātra institūtam „Justus” Lībiga universitātē Gīsenē ir viena no Eiropas vadošajām mācību iestādēm laikmetīgajā skatuves mākslā. Elīna Cērpa papildinājusi savas prasmes meistarklasēs un radošajās darbnīcās pie tādiem teātra māksliniekiem kā Roberts Vilsons (ASV), Arpads Šilings (Ungārija) un citiem.

„Jēzus Kristus Glābējs” ir Elīnas Cērpas pirmais iestudējums Ģertrūdes ielas teātrī, kā arī atgriešanās Latvijas teātrī pēc piecu gadu radošā darba ārvalstīs.

„Kad atrodos Latvijā, bieži sastopos ar cilvēkiem, kuri (pamatoti) kā veci skursteņi izdūmo gaisā sūdzības kā pelēkus dūmus par grūtajiem dzīves apstākļiem, kuri nepārvēršas debesīs par svētību, bet gan tāpat vien atgriežas un nosēžas uz pašu pleciem. Cilvēki šķiet kā cietvielas, kuri izturēs visus kairinājumus, bet neies pretoties un protestēt pret to, kam viņi nepiekrīt un kas nepatīk. Notiek gaidīšana. Notiek joprojām baidīšanās. Notiek samierināšanās un daudz klusu nopūšanos. Notiek izredzētā gaidīšana. Tiek gaidīts kāds, kas atnāks un visu izdarīs mūsu vietā un izvedīs no tukšuma. Es vēlos piedāvāt savu versiju, kāds varētu būt šā izredzētā „portrets”,” par jauno iestudējumu saka tā autore.

„Pirmo reizi, kad es noskatījos Kinska „Jēzus Kristus Glābējs” izrādes ierakstu, tas mani tik ļoti spēcīgi uzrunāja, un teksts kā akupunktūras adatas sadūrās tieši tajos punktos, kuri, manuprāt, ir aktuāli ne tik vien Latvijā, bet arī pasaulē kopumā.

Es pati nepiederu nevienai reliģiskais kopienai. Es meklēju garīgo perifēriju ikdienas dzīvē, caur dažādiem ceļiem. Un man ir ļoti žēl, ka mūsu asā pagāniskā vertikāle ar kristietības palīdzību tika pilnībā pārgriezta…, un mēs kļuvām par paklausīgiem jēriem, par kalpiem… Jā, par kalpiem, kuriem nebija vairāk jādomā pašiem, kā darīt, bet vienmēr bija kungs, kas pateica, kas ir jādara,” pauž Elīna Cērpa.

Ģertrūdes ielas teātris atrodas Ģertrūdes ielā 101a, iekšpagalma mājā. Abas izrādes „Baltās nakts” laikā ir bez maksas.

0 komentāri

Komentāru nav