„Pielaikot” ielu mākslinieka mundieri aicināts ikviens

„Pielaikot” ielu mākslinieka mundieri aicināts ikviens
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Edgars Zvirgzdiņš
Viens no šīs sestdienas festivāla „Baltā nakts” aizraujošākajiem pasākumiem, šķiet, būs kultūras vasarnīcā „Esplanāde 2014” notiekošais projekts „ŠONAKT ES RĪT. Urbānās spēles Esplanādē”, kas vienlaikus ir arī nākamā pavasara ielu mākslas festivāla „Blank Canvas” pilotprojekts. Kas īsti sestdienas naktī sagaidāms Esplanādē, kultūras portālam „Rīga 2014” stāsta projekta vadītājs Edgars Zvirgzdiņš.

Mākslas darbs uz sienas nav pasaules gals!

„Tā būs interaktīva instalācija, kur cilvēki varēs iemēģināt roku, lai kļūtu par ielu māksliniekiem: veidot savu punktu, kurā tu kā garāmgājējs varbūt vari pamainīt viedokli par to, kas ir ielu māksla un kā tas notiek. Varēs gan no malas pavērot, kā tā top, gan pats piedalīties. Ar šo lietu varēs nodarboties ikviens garāmgājējs un „pielaikot” ielu mākslinieka mundieri,” īsumā par to, kas sestdien notiks Esplanādē, skaidro Edgars.

 

Viņš akcentē, ka ielu mākslai ir daudz un dažādu paveidu, taču pasākuma rīkotāji izvēlējušies vienkāršāko veidu, kam nav nepieciešamas nekādas iepriekšējas zināšanas – tā būs plakātu līmēšana, kā arī ar izgrieztu burtu palīdzību uz sienas varēs veidot dažādus uzrakstus. Tāpat ik pa laikam pasākuma rīkotāju uzrunātie divi Latvijas ielu mākslinieki sarūpēs dažādus pārsteigumus Esplanādes apmeklētājiem, taču, kas tas būs, Edgars pagaidām nevēlas stāstīt, lai paliek intriga. „Vietas, kur visiem interesentiem izvērsties, pietiks – būsim sarūpējuši 2 x 3 metrus lielu sienu, kuru varēs izrotāt no abām pusēm,” viņš sola, piebilstot, – aktivitātes šeit varētu risināties no pusvienpadsmitiem vakarā līdz pusdiviem naktī.

Darāmā pietikšot visiem interesentiem, lai gan vienlaikus pie sienas izgreznošanas varēs darboties trīs cilvēki. „Varbūt būs jāpastāv rindā, tomēr tajā pašā laikā varēs izvēlēties līmējamos burtus un sagaidīt tikšanu pie līmes un pindzeles. Taču, manuprāt, interesantākais ir tas, ka saistībā ar lielo cilvēku plūsmu „Baltajā naktī” arī mūsu projektā parādīsies tā mainība, kas ielu mākslā ir bieži sastopama.

Nedrīksti pārāk pieķerties savam darbam, jo nāks nākamais un „ies” tavam darbam pāri. Vai tas būs pilsētas sienu tīrītājs, mājas īpašnieks ar krāsas bundžu, nākamais ielu mākslinieks. Tas nav pasaules gals, ja uz tavas sienas parādās mākslas darbs vai  ja kāds tam „pāriet” pāri.

Šis ir tas interesantais, ko cilvēki varēs piedzīvot sestdienas pasākumā.”

Izglītojošs projekts par ielu mākslu

Taujāts, vai „Baltajā naktī” apguvuši šīs mākslas, cilvēki ielas nesāks „izrotāt uz savu roku”, Edgars atteic – domāju, ka tas nav nekas slikts. „Zinot, ka šobrīd internetā ir pieejama informācija par visu, neko sliktāku Rīgai nenodarīsim.

Manuprāt, būs tieši otrādi: ar šo festivālu vēlamies rosināt diskusiju par to, kas ir ielu māksla. Vai tas ir kaut kas krimināls un no policijas un pašvaldību viedokļa aizliedzams?”

Edgars arī min piemēru, ka ielu mākslu var aplūkot no „lielās” mākslas viedokļa – piemēram, regulāri notiekošās ielu mākslinieku (Banksy u. c.) izstādes galerijās, un, ņemot vērā faktu, ka viņi jau sen kļuvuši par mākslas pasaules sastāvdaļu. „Varbūt cilvēkiem šī tieši ir iespēja iepazīt savu pilsētu no cita skatpunkta, piedzīvot spēli, jo ielu māksla savā ziņā ir spēle – tu padari pilsētu par savu spēļu laukumu, jo tā pieder mums visiem. Protams, latviešos ir iesakņojies viensētas princips, taču varbūt šī diskusija mudinās aizdomāties, ka mēs visi esam viens liels kopums.” 

 

Edgars piekrīt – jā, latvieši ir konservatīvi un dažkārt nevēlas pieņemt jaunas lietas; taču – ja nerunāsim un nediskutēsim, tad arī nebūs iespējas pieņemt kaut ko jaunu. „Tas pat nav nekas jauns, jo Latvijā ielu māksla ir bijusi jau kopš padomju gadu beigām, kad darbību sāka pirmie grafiti mākslinieki. Vienīgi varbūt nav bijusi iespēja padiskutēt tādā līmenī, kā tas būs iespējams 2014. gada un Eiropas kultūras galvaspilsētas sakarā,” spriež Edgars.

Lūgts ieskicēt, kas festivālā „Blank Canvas” sagaidāms nākamgad, Edgars Zvirgzdiņš stāsta, ka plānots uzaicināt vairākus ārzemju māksliniekus; tāpat festivālā piedalīsies mākslinieki no Latvijas; ir doma caur mākslinieku lekcijām un diskusijām aplūkot, kas ir ielu māksla, kurp tā dodas, kāda ir tās vieta pilsētā un kultūrā.

Aizrunājoties par to, kas īsti ir ielu māksla, Edgars nolasa tās definīciju: „Tā ir māksla, ko rada publiskās vietās vai ielās.

Termins parasti attiecas uz mākslu, kas nav sankcionēta, piemēram, apkrāsotie brandmūri ir sankcionēta ielu māksla, un kas iekļauj tradicionālos grafiti mākslas darbus, skulptūras, trafaretus, uzlīmes, plakātus, videoprojekcijas un instalācijas.”

Tādēļ nākamgad uz festivālu plānots uzaicināt pēc iespējas vairāk daudzpusīgu mākslinieku, lai gūtu plašāku ieskatu par to, kas tad īsti ir ielu māksla, nevis par to spriestu no vienas šauras tehnikas.

„Būtībā tas varētu būt arī izglītojošs projekts. Centīsimies diskusijās pieaicināt arī pašvaldības un policijas pārstāvjus, lai viņiem atvērtu acis, ka ielu māksla – tas nav noziegums,” akcentē Edgars, minot labi zināmu piemēru: ielu mākslinieka Banksy apkrāsotajai mājai Bristolē vērtība palielinājusies vairākkārt – šo māju beigās pārdeva kā Banksy darbu kopā ar māju kā pievienoto vērtību, nevis kā māju, kuras sienu rotā mākslas darbs.

 

0 komentāri

Komentāru nav