Ciklā „Ziemeļi–Dienvidi” uzstāsies dzejnieki no Katalonijas un Gruzijas

Ciklā „Ziemeļi–Dienvidi” uzstāsies dzejnieki no Katalonijas un Gruzijas
Publicitātes foto . Gruzīnu dzejnieks Zvjads Ratiani
11-09-2013 A+ A-
Kaņepes kultūras centrā 13. septembrī plkst. 19.00 notiks kārtējais tekstgrupas „Orbīta” rīkotais cikla „Ziemeļi–Dienvidi” pasākums, kurā uzstāsies divi dzejnieki – katalānietis Čema Martiness (Txema Martines) un gruzīns Zvjads Ratiani (Zviad Ratiani), kultūras portālu „Rīga 2014” informē tekstgrupas „Orbīta” pārstāvji.

„Līdz šim dzejas lasījumos „Ziemeļi–Dienvidi” mēs savedam kopā „ziemeļu” un „dienvidu” dzejniekus, bet šoreiz koncepcija ir nedaudz mainīta.

Uz ziemeļu pilsētu Rīgu atbrauks divi dzejnieki no Eiropas dienvidiem, starp abu pārstāvētajām pilsētām distance ir četri ar pusi tūkstoši kilometru.

Čema Martiness un Zvjads Ratiani – divi vīrieši, divi „ģimenes tēvi”, kurus tuvina „mīlestība ne tikai pret vārdu, bet arī pret mūsu nelaimīgo esamību”,” raksta pasākuma rīkotāji.

„Mūsdienu Spānijas teritorijā reiz dzīvoja Ibērijas ciltis. Jau pirms mūsu ēras sākuma tās iekaroja un „latinizēja” romieši. Mūsdienu Gruzijas teritorijā dzīvoja ibērieši. Un viena no Gruzijas daļām vēl joprojām nes šo nosaukumu. Iespējams, šeit patiešām ir saikne, jo saglabājusies mīlestība pret vīnu un svētkiem, bet spāņus un gruzīnus jo īpaši vieno poētiskā dzīves izjūta. Iespējams, tieši dzeja mums palīdzēs atrisināt šo mīklu.”

Zvjads Ratiani ir dzimis 1971. gadā Tbilisi, kur dzīvo vēl joprojām. Viņš ir labi zināms dzejnieks un atdzejotājs. Jau sen sapratis, ka ar literatūru „ģimeni nenodrošināsi”, Zvjads ieguvis tehnisko izglītību un šobrīd strādā telekomunikāciju uzņēmumā, braukājot pa visu Gruziju, un uzstāda mobilo sakaru torņus. Līdz šim ir iznākušas četras viņa dzejoļu grāmatas. Viņš atdzejojis gruzīnu valodā Raineru Mariju Rilki, Tomasu Eliotu, Robertu Frostu, Robertu Lovelu, Dereku Volkotu, Šeimasu Hīniju un citus dzejniekus. Ratiani ir vairāku literāru prēmiju ieguvējs, tostarp saņēmis Gētes institūta balvu par Pola Cēlana dzejoļu tulkojumiem (1999) un Važa Pšavela balvu par savu dzejas krājumu „Ceļi un dienas” (2005). Zvjada Ratiani dzejoļi tulkoti daudzās Eiropas tautu valodās.

„Absolūtais vairākums iedzīvotāju Gruzijā, tāpat kā jebkurā citā valstī, var lieliski iztikt bez dzejas – lai cik cēlas lietas viņi nerunātu, īpaši pie galda ar vīna glāzi rokā.

Dzeja gandrīz nevienam nav vajadzīga. Un nekādu tādu ilūziju jau vairs arī nav, redzams, ka mūs – to, kam vajadzīga dzeja, ir ļoti maz, tad ko gan tur iztaisīties, pasludināt sevi par ģēniju jeb „bez piecām minūtēm” ģēniju…,” tā par savu darbu saka Zvjads Ratiani.

 

Savukārt otrs viesis – katalānietis Čema Martiness ir dzimis 1972. gadā Leidā, Rietumkatalonijā. Viņš ir publicējis septiņus dzejas krājumus, par kuriem saņēmis vairākas ievērojamas literatūras balvas Spānijā. Sešus gadus vadījis Mahaltas Starptautisko dzejas festivālu. Martiness atdzejojis kataloniešu valodā Šekspīra sonetus un Edgara Alana Po dzejoļus. Viņš aktīvi publicējies katalāniešu presē, vairākos preses izdevumos vadījis literatūrkritikas nodaļu. Čemas Martinesa darbi ir atdzejoti daudzās valodās, viņš regulāri piedalās literatūras festivālos visā pasaulē. Viņš ir viens no populārākajiem un pieprasītākajiem autoriem Katalonijā un visā Spānijā.

„Jūtām dzejā ir nozīme, emocijas, ko mēs pārdzīvojam, kuras paužam un atbrīvojam, ir autentiskas.

Lūk, kāpēc man šķiet dīvaini, ja kāds man pienāk un paziņo, ka dzeja esmu nevis es, bet gan drīzāk lietas, kas runā caur mani, un ka mana balss ir tautas vai labākajā gadījumā dieva rupors. Ka esmu aģents vai savā ziņā pravietis, ko, protams, varētu uzskatīt par aizraujošu profesiju. Es taču savā maigajā nevainībā vienmēr esmu ticējis, ka lietas nerunā, vismaz ne reālajā dzīvē, tās vienkārši ir šeit,” stāsta Čema Martiness.

Čemas Martinesa dzeju latviešu valodā atdzejojis Arvis Viguls, bet Zvjada Ratiani – Pēteris Draguns. Poētiskais vakars „Ziemeļi–Dienvidi”, kurā Gruzija sastaps Kataloniju Latvijā iekļauts festivāla „Dzejas dienas 2013” programmā.

 

0 komentāri

Komentāru nav