Kino un teātra režisoram Aleksandram Leimanim – 100

Kino un teātra režisoram Aleksandram Leimanim – 100
F64
17-09-2013 A+ A-
Otrdien, 17. septembrī, ar vairākiem pasākumiem tiks pieminēts kino un teātra režisors Aleksandrs Leimanis (17.09.1913.–17.06.1990.). Izstādes, piemiņas brīdis un filmu seansi notiek, godinot režisora, aktiera un skatuves mākslas pedagoga 100. dzimšanas dienu.

Kinoteātra „Splendid Palace” foajē un Versaļas zālē būs skatāma fotogrāfiju izstāde „Sapņot kopā ar Aleksandru Leimani”, 17. septembrī plkst. 16.00 tiks rīkots piemiņas brīdis Leimaņa atdusas vietā Rīgas Meža kapos, bet vakarā plkst. 19.00, kinoteātra „Splendid Palace” Lielajā zālē notiks svinīgs simtgades jubilejas sarīkojums „Uzklausi tikai to, ko pieņem tava sirds!”, piedaloties režisora audzēkņiem, kolēģiem un ģimenes locekļiem. Sarīkojumu vadīs Latvijas Kultūras akadēmijas rektors profesors Jānis Siliņš.

Savukārt Rīgas Kino muzejs trīs dienas (no 19. līdz 21. septembrim) rīkos Leimaņa filmu skati, demonstrējot filmas „Cielaviņas armija”, „Tobago maina kursu” un „Vella kalpi”.

Pēc katras filmas seansa būs skatāma dokumentālā filma „Aleksandrs Leimanis”.

Leimanis dzimis latviešu zemnieku ģimenē Smoļenskā, 1939. gadā beidzis Valsts Teātra mākslas institūtu Maskavā, strādājis Krievijas teātros, no 1944. gada strādājis Latvijā. Viņš bijis režisors Dailes, Jaunatnes, Jelgavas un Muzikālās komēdijas un citos teātros, no 1948. gada pedagogs Latvijas Teātra institūtā, vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. No 1954. gada strādājis Rīgas kinostudijā kā filmu dublāžas režisors, vēlāk – režisors inscenētājs, pilnmetrāžas kino debitējot ar visā PSRS ļoti populāro piedzīvojumu filmu „Cielaviņas armija”.

Latvijas kultūras atmiņā Leimanis paliekoši ierakstīts ar filmām „Vella kalpi” un „Vella kalpi Vella dzirnavās”, kas kļuvusi par savdabīgu apliecinājumu tautas vitalitātei, brīvības mīlestībai un humoram.

Filmas „Vella kalpi” rekords – 922,6 tūkstoši skatītāju Latvijas kinoteātros – līdz šim nav pārspēts.

Par „Vella kalpu” analogu Latvijas teātra vēsturē var uzskatīt Leimaņa iestudētās izrādes „Hodža Nasredins”, kas veidota 1945. gadā, un „Sendienās” – 1946. gadā tapa Dailes teātrī. Šīs priekpilnās muzikālās izrādes spēja izraut skatītāju no visai drūmās pēckara gadu padomju realitātes, par to saņemot pretī pateicīgās auditorijas mīlestību, izrādēm pakāpeniski kļūstot par leģendu.

0 komentāri

Komentāru nav