Rīgas festivāls: grandiozās Rahmaņinova Vesperes

Rīgas festivāls: grandiozās Rahmaņinova Vesperes
Ansis Starks
09-04-2013 A+ A-
Šīsvasaras Rīgas festivāla programmā 5. jūnijā plkst. 20.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā izskanēs koncerts, kurā Valsts Akadēmiskais koris „Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā atskaņos vienu no 20. gadsimta sakrālās mūzikas stūrakmeņiem – Sergeja Rahmaņinova Vesperes, kultūras portālu „Rīga 2014” informē festivāla rīkotāji VSIA „Latvijas Koncerti”.

Rahmaņinova grandiozā nakts lūgšana tapusi Pirmā pasaules kara sākumposmā, un to mēdz dēvēt par skaņdarbu, kas visprecīzāk norāda uz kāda noteikta vēstures laikmeta beigšanos.

Sergeja Rahmaņinova sakrālo mūziku baznīcas pārstāvji novērtējuši pārāk laicīgu, savukārt padomju muzikologi to pieminējuši nelabprāt pārlieku dievišķās ievirzes dēļ.

„Gadsimta sākumam netipiski minimālistiskiem, lakoniskiem, mierīgiem un tomēr ietilpīgiem izteiksmes līdzekļiem radītajās Vesperēs izskan tikai Rahmaņinovam raksturīgās cēlās skumjas un meistara izcilās, pat unikālās spējas radīt formā nevainojamu, gandrīz bezgalīgu mūziku, kas rosina gan prātu, gan dvēseli. Pēc paša teiktā, Rahmaņinovs arī nespējis noticēt, ka komponējis kaut ko tik spēcīgu. Gan no garīgā viedokļa, gan arī no sociālā un politiskā skatpunkta, Vesperes ir viens no 20. gadsimta sakrālās mūzikas stūrakmeņiem,” skaidro festivāla rīkotāji.

Pēc pirmatskaņojuma 1915. gada 10. martā Sergeja Rahmaņinova Vesperes daudz nedziedāja. Pirmā gada laikā bija kādi četri koncerti, divos no tiem vāca ziedojumus Pirmā pasaules karā ievainotajiem. Pēc tam notikušās revolūcijas, pilsoņu karš, jaunās kārtības ieviešana un tamlīdzīgas nodarbes gandrīz pilnīgi lika krustu šā ģeniālā opusa nonākšanai koncertapritē. Vienīgais izņēmums – 1926. gada koncerts Maskavas konservatorijas Lielajā zālē. Pēc tam bija klusums līdz pat 1982. gadam, kad Vesperes iestudēja Gļinkas kapelas koris Vladislava Černušenko vadībā.

Vesperu pamatā ir skaniskie iespaidi, ko Rahmaņinovs guva no krievu folkloras senākajiem slāņiem un krievu pareizticīgo baznīcas dziedājumiem. Komponista vecmāmiņas Sofijas Butakovas mājā Novgorodā tika ievērotas senas krievu tradīcijas, un kur nu vēl pati Novgoroda ar klosteriem, ikonām, freskām un zvanu torņiem.

Tolaik Krievijā bija vērojama vēlme atgriezties pie tradīciju saknēm, pie visa īsteni krieviskā. Mūzikā to jau bija darījuši Musorgskis, Rimskis-Korsakovs, Borodins. Var teikt, ka Rahmaņinovs ar „Liturģiju” un Vesperēm vainagoja šo krieviskās mākslas un krievu dvēseles būtības lepnuma vilni, ko saārdīja 1917. gada notikumi un viss, kas pēc tam.

Valsts Akadēmiskais koris „Latvija” 2012. gadā svinēja 70. jubileju. Koris ir seškārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts, 2003. gada Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas laureāts un 2007. gada Latvijas Kultūras ministrijas gada balvas laureāts. Kopš 1997. gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmaisviens no ievērojamākajiem Latvijas kordiriģentiem

Sirmais ir vokāli simfonisko lieldarbu atskaņošanas meistars un propagandētājs, sakrālās mūzikas radīšanas iniciators un ievērojams interprets, Dziesmu svētku virsdiriģents.

Jau ziņots, ka trešo reizi vasaras sākumu Rīgā ieskandinās vērienīgākais klasiskās mūzikas notikums BaltijāRīgas festivāls. Tas šogad notiks no 3. līdz 20. jūnijam, pulcējot izcilākos Latvijas un citvalstu māksliniekus.

Koncertos piedalīsies Vestards Šimkus un Baiba Skride, „Lielās mūzikas balvas 2012” laureāte akordeoniste Ksenija Sidorova, Latvijas Radio koris, pianists Juris Žvikovs, „Prāta Vētras” līderis Renārs Kaupers, Latvijas sitaminstrumentu zvaigznes, kanādiešu mecosoprāns Miša Brigergosmane, a cappella kvartets „Anonymous 4” no ASV, Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris u. c.

Biļetes uz koncertu „S. Rahmaņinovs. Visnakts dievkalpojums (Vesperes) un citiem Rīgas festivāla koncertiem pieejamas visās „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā.

0 komentāri

Komentāru nav