Rīgā uzstāsies skandalozais mākslinieks Oļegs Kuļiks

Rīgā uzstāsies skandalozais mākslinieks Oļegs Kuļiks
Publicitātes foto . Oļegs Kuļiks. „Trakais suns vai Vientuļa Cerbera apsargātais pēdējais tabu” (kopā ar Aleksandru Breneru). Maskava, Jakimankas iela iepretim Marata Gelmana galerijai 1994. gada 23. novembrī
10. oktobrī plkst. 17.30 kinoteātrī „K Suns” notiks mākslinieka Oļega Kuļika runas performance „Sarkanā pateicība”, kas tiek rīkota starptautiskās izstādes „Horizontu meklējot” ietvaros kā radošās laboratorijas darbs „Miers”. Ieeja – tikai ar ielūgumiem.

Oļegs Kuļiks (dzimis 1961. gadā Kijevā) ir viens no nozīmīgākajiem Austrumeiropas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, kura provokatīvās performances kļuvušas par pēdējo divdesmit gadu mākslas vēstures klasiku un ietekmējušas ne vien akciju mākslu un tās pārstāvjus, bet arī vispārēju laikmetīgās mākslas valodu globālā mērogā. Viena no skandalozākajām un vienlaikus būtiskākajām  mākslinieka performancēm notika 1998. gada novembrī Rīgā, kinoteātrī „Andalūzijas Suns” un restorānā „La Cucaracha”, atstājot vērienīgu iespaidu uz vietējo mākslas sabiedrību. Svinot Rīgas performances 15. gadadienu, Kuļika kungs ir piekritis kuratores Ievas Kalniņas uzaicinājumam atkārtoti uzstāties Rīgā, nolasot lekciju ar performances elementiem.

Skaidrojot gaidāmās lekcijas ievirzi, mākslinieks teic, ka tā būs runas performance: „Par to, kas ar mums bija, kas ir un būs, par laikmetīgo mākslu, Krievijas un Latvijas savstarpējām attiecībām.”

Starptautiskā laikmetīgās mākslas izstāde „Horizontu meklējot” tiek rīkota Eiropas kultūras galvaspilsētas „Rīga 2014” programmas „Okeāna alkas” ietvaros. Izstādes uzmanības centrā ir mākslas meklējošais raksturs, kas saistīts ar mākslas būtību – tiekšanos pēc ideāla, vēlmi atrasties neizzinātajos krustpunktos. Izstādes kuratore – Ieva Kalniņa.

2012. un 2013. gadā norisinās izstādes „Horizontu meklējot” radošās laboratorijas darbi, kuros tiek pārbaudītas un sagatavotas mākslinieciskās idejas izstādes „Horizontu meklējot” vajadzībām. Radošā laboratorija ir platforma īslaicīgiem mākslinieku kopprojektiem, kas izveidota, lai stimulētu dažādu mākslas nozaru ciešāku sasaisti. Šādi tiek pētīta mākslas iedarbība un rasts atbilstošs darbu eksponēšanas veids, kā arī meklēti mākslas iedarbības aspekti. „Miers” ir septītais un noslēdzošais laboratorijas darbs izstādes sagatavošanas procesā.

 

Akciju rīko Laikmetīgās mākslas institūts sadarbībā ar Mūkusalas mākslas salonu un nodibinājumu „Rīga 2014”. Atbalsta restorāns „Monhe Negro”, viesnīca-restorāns „Neiburgs”, tipogrāfija „Ulma”.

Oļegs Kuļiks dzimis 1961. gadā pie Dņepras, Kijevā, taču viņa radošā dzīve saistīta ar Maskavu, kur dzīvo un strādā kopš 1986. gada. Kuļiks ir viens no spilgtākajiem Maskavas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, kurš guvis atpazīstamību arī Rietumos. Kuļikam raksturīgajam vērienīgumam, daudzveidībai un radikalitātei neapšaubāmi ir krieviska izcelsme. Vienlaikus hronoloģiskajā un tipoloģiskajā ziņā mākslinieka daiļrade sakņojas padomiskajā: viņš ir netieši saistīts ar „socārtu” un Maskavas konceptuālismu.

Tajā pašā laikā Kuļiks ir piederīgs daudz vēlākai un atšķirīgai kultūras attīstības stadijai jaunajā Krievijā. Spožums, vērienīgums, parodiskais glamūrs un politiski izaicinošais raksturs viņa pazīstamākajos darbos atspoguļo tās īpatnības, kas bija raksturīgas „maskaviešu izrāvienam” kā aktuālajā mākslā, tā arī citās mūsdienu dzīves jomās.

Oļegs Kuļiks ir ieguvis augstāko tehnisko izglītību Kijevas Ģeoloģijas institūtā. Viņš beidzis arī mākslas skolu. Taču mākslinieka patiesā „universitāte” sākās armijā (no 1984. līdz 1986. gadam viņš dienējis Sarkankarogotajā Tamaņas divīzijā) un Maskavas radošajos burziņos. Viņa kā mākslinieka parādīšanās bija skaļa un apdullinoša. Mākslas vēsturē Kuļiks ierakstīts kā „cilvēks–suns”. Šā posma provokatīvo un kritisko raksturu apliecina tādi darbu nosaukumi kā „Ar jums es esmu zvērs”, „Cilvēks ar politisku seju”, „Zoocentrisma pieredzes” un „Izvēles brīvība”.

 

Vēlāk mākslinieks paplašināja repertuāru, pievēršoties tradicionālajai fotogrāfijas tehnikai, fotomontāžai, sāka veidot „skulptūras” un instalācijas. No samērā bezveidīgiem tēliem un formām viņš pārgāja pie darbošanās „skaistuma” sfērā un pēc tam publiski uzdeva jautājumu par nopietno mākslā un pat ticības nepieciešamību mākslā. Kuļiks ir pastāvīgs starptautisko izstāžu dalībnieks (Venēcijas, Stambulas, Sanpaulu biennāles), kā arī piedalās izstādēs Parīzē, Vīnē, Barselonā, Kioto, Ņujorkā un Ķelnē.

Viņa darbiem ir nozīmīga vieta mākslas gadatirgū „Art-Moskva”. Pēdējā laikā Kuļiks pievērsies darbam teātrī. Par godu Djagiļeva jubilejai uz leģendārā Šatlē teātra skatuves Parīzē viņš iestudēja Klaudio Monteverdi liturģisko operu „Svētās Jaunavas Marijas vesperes”.

Gudrais un asais Oļegs Kuļiks ir slavens ar savām intervijām un atsevišķiem izteikumiem, piemēram: „ (..) Pašlaik visur notiek tādi „žirtresta” statusa pasākumi, uz ko nav iespējams skatīties bez asarām acīs. Bet mūsdienu māksla... Arī tajā ir resni kaķi kā Džefs Kūnss vai Demjens Hērsts, kas labprāt apkārtos ar briljantiem... Bet vispār mākslā ir daudz novitāšu. Tādēļ ir interesanti savienot šos taukus un šo nervozitāti, šos meklējumus.”

(Mākslas zinātnieks Ivans Čečots)

0 komentāri

Komentāru nav