Dejas izrāde „No zobena saule lēca” novembrī būs skatāma Ķīpsalā

Dejas izrāde „No zobena saule lēca” novembrī būs skatāma Ķīpsalā
Publicitātes foto . Skats no dejas izrādes „No zobena saule lēca”
04-10-2013 A+ A-
Pagājušajā nedēļas nogalē notika dejas izrādes „No zobena saule lēca” mēģinājums Ķīpsalā, pulcējot ap 1000 dejotāju. Izrāde jau ir tikusi uzvesta 2010. gada novembrī, taču aizvien esošā lielā skatītāju interese, kā arī kritiķu un mediju pozitīvās atsauksmes sekmējušas atkārtotu izrādes uzvešanu 16. un 17. novembrī.

„Teikšu jums atklāti – mēģinājums bija smags,” teic izrādes horeogrāfs Agris Daņiļevičs, „jo tūkstoš cilvēkos, tostarp bērnos, iedzīvināt izrādes nopietno stāstu, katras dejas vēstījumu, sākot ar spēcīgu rituālu izdejošanu un beidzot ar emocionāli smagiem numuriem, kuros jāatspoguļo nāve, izmisums par mīļotā cilvēku aiziešanu, tas ir ļoti sarežģīti. Dejotājam staigāt ar šo stīgu visu mēģinājuma procesu, domājot vēl par tehniski ne tik vienkāršajām kombinācijām, un justies vienotam ar katru no tūkstoš dejotājiem nav viegli. Taču „No zobena saule lēca” dalībnieki ir īpaši, un mēs zinām, ka novembrī skatītājiem būs atkal iespēja klātienē just spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu ne tikai paustā stāsta, bet arī izrādē atspoguļotā latviskās pašapziņas vēstījuma dēļ, kas ļaus iztaisnot mugurkaulu.”

 

Uzvedums „No zobena saule lēca” ir unikāls ne tikai vērienīgā dalībnieku skaita, bet arī vēstījuma un formas dēļ. Tajā mītisks stāsts par seno baltu dzīvi atspoguļots dejā, rituālos, mūzikā un scenogrāfiskos simbolos.

Izrādes veidotāji radījuši būtisku kultūras vērtību, kas atspoguļo tautas zināšanu bagātību un dzīves gudrību. Izrādes paustais stāsts ļauj iepazīt seno latviešu dzīves gājumu, ikdienu, būtiskāko notikumu (dzimšanas, kāzu) ritus. Tā ir par laiku, kad cīņa par izdzīvošanu bija neatņemama dzīves sastāvdaļa. Izrāde ir par cilvēka likteni – spēju to pieņemt.

„Dejas izrāde „No zobena saule lēca” dzīvo savu dzīvi. Tā no lokāla uzveduma izauga par vērtīgu kultūras notikumu,” teic izrādes producents Edžus Arums. „Izrāde caur skatītājiem, pašiem dalībniekiem diktē savu esību. Tai šā gada novembrī ir atkal jānonāk pie skatītajiem, kuriem šis stāsts un latviskā pašapziņa ir nepieciešami. Tie būs atkaltikšanās svētki!”

 

Uzvedumu veido: režisors Uģis Brikmanis, horeogrāfs Agris Daņiļevičs, mūzika – bungu un dūdu grupa „Auļi”, muzikālā vadītāja – Ilze Grunte, Kaspars Bārbals. Tērpu autores – Evija Dāboliņa un Kristīne Korečko. Uzvedumā piedalīsies 25 dažādu paaudžu Latvijas deju kolektīvi, etnomūziķi – Zane Šmite, Ivars Cinkuss, Kristīne Ādmine, Lauma Bērza un koris „Gaudeamus”.

0 komentāri

Komentāru nav