Rihards Zaļupe aicina ceļojumā apkārt pasaulei

Rihards Zaļupe aicina ceļojumā apkārt pasaulei
Kaspars Garda - Rīga 2014 . Baleta "80 minūtēs apkārt zemeslodei" mūzikas autors Rihards Zaļupe
Una Griškeviča
11-04-2013 A+ A-
Trešdienas pēcpusdienā Lielo ģildi pieskandina gandrīz septiņdesmit jauno dejotāju balsis, zālē dzirdama deju skolas „Dzirnas” vadītāja Agra Daņiļeviča balss un visdažādāko mūzikas instrumentu skaņas. Tas viss – gatavojoties LNSO mūziķa un komponista Riharda Zaļupes jaunā baleta uzveduma bērniem „80 minūtēs apkārt zemeslodei” pirmizrādei piektdien, 12. aprīlī.

 

Rihards Zaļupe. Foto: Kaspars Garda, Rīga 2014

Jāiekļaujas 80 minūtēs!

Rihards mūs sagaida, turot rokā biezu jaunās izrādes scenārija eksemplāru, kura vāku rotā viņa paša radītais zīmējums – Žila Verna romāna „80 dienās ap zemeslodi” varoņu ceļojuma maršruts (jaunā izrāde tapusi tieši pēc Ž. Verna romāna motīviem).

„Tas būs balets bērniem un arī viņu vecākiem,” mūziķis ar lepnumu teic par savu jauno veikumu, akcentējot – bērniem domātu baletu tikpat kā nav, jo arī populāro Čaikovska „Riekstkodi” par tādu īsti nevar uzskatīt. „Verna darbu ieraudzīju tieši baleta formātā, turklāt mums orķestrī ir abonementu koncerti bērniem, tātad bērniem domāts balets ir pavisam loģisks iznākums.

Man bija svarīgi, ka izrādē dejo bērni. Protams, izrādi nāks skatīties arī pieaugušie, taču, manuprāt, bērniem un jauniešiem daudz interesantāk ir skatīties izrādi, kurā dejo vienaudži.”

Savukārt izrādes nosaukums – „80 minūtēs apkārt zemeslodei” – esot izskaidrojams gaužām vienkārši: izrādē ir divi četrdesmit minūšu gari cēlieni. „Izrādē būs arī taimeris, tā ka mums gribot negribot šajās astoņdesmit minūtēs vajadzēs apceļot apkārt pasaulei,” mūziķis smejas, atzīstot – apmēram sešdesmit procentu izrādes notikumu ņemti no Žila Verna romāna, savukārt Austrālijā, kur grāmatas galvenie varoņi nemaz neiegriezās, izrādes varoņi nokļūst negadījuma pēc. „Ar mani par to var nestrīdēties, jo šo grāmatu esmu pārlasījis vairākkārt,” Rihards strikti noteic. Tiesa, bērnībā viņam pašam tā nav bijusi iecienītākā grāmata, turklāt mūziķis atgādina, ka Žils Verns sarakstījis gana daudz grāmatu par ceļojumiem – „20 000 ljē pa jūras dzelmi”, „Ceļojums uz Zemes centru”, „Ceļojums ap Mēnesi” – un citas. „Kad radās doma par baletu, uzreiz iedomājos: Žils Verns, astoņdesmit... Viss skaidrs! Par to vairs nebija nekādu diskusiju.”

Brodvejas vietā – sporta zāle

Tiesa, izrādē viss gluži nenotiks tā, kā Verns rakstīja grāmatā. Tas attiecināms arī uz epizodi, kurā romāna varoņi ceļo pa Indijas džungļiem un ierauga bramaņus, kuri nestuvēs nes mirušo radžu un viņa jauno sievu Audu, lai abus sadedzinātu sārtā. „Man bija jāizdomā, kā tas stāsts beigsies, un to arī izdarīju. Bet, tā kā bērnībā pats rakstīju grāmatas un darīju citas trakas lietas, man tas nešķita kaut kas sevišķs.”

Rakstot izrādes scenāriju un lasot grāmatu, Rihards atklājis vēl vienu interesantu faktu – Amerikā patiešām ir Grīnriveras (Green River) vilcienu stacija. „Latviskojot – Zaļās upes jeb Zaļupes stacija. Biju mēms – nu, kā tā var sagadīties! Bet tas laikam nozīmē, ka esam trāpījuši simtniekā!”

Protams, arī izrādē būs aina, kurā darbība risināsies tieši Grīnriveras stacijā. (Jāpiebilst, ka šī stacija meklējama vilciena California Zephyr maršrutā – red.)

Viņš arī precizē, ka patiesībā izrādei ir divi scenāriji: viens – pēc grāmatas tapušais, un otrs, pēc kura risinās izrādes darbība, kas pārcelta uz skolas sporta zāli. „Proti, tā būs viena vienīga spēle, kur tiesnesis Agra Daņiļeviča izskatā lasa grāmatu, un „Dzirnu” bērni to visu izdejo. Bet izrādē būs gan ziloņi, gan pāvi, gan viss pārējais, kuru darināšanai izmantotas lietas, ko bērni paņēmuši no skolas sporta zāles.” Ideja izrādi izspēlēt šādi pieder režisoram Uģim Brikmanim, un Rihards viņam piekrīt, jo pašlaik citādi nemaz to nevarot īstenot.

„Protams, mana doma bija radīt Brodvejas stila uzvedumu, taču pašlaik tas nav reāli, ņemot vērā, kādi tērpi, scenogrāfija u. tml. tam būtu nepieciešami.”

Par izrādes vizuālo risinājumu padomājusi scenogrāfe Agnese Melbārde, un, pēc Riharda domām, tas ir ļoti veiksmīgs. „Ikviens skolasbērns taču apmeklē sporta nodarbības un redz, kas notiek apkārt. Mums ir „Gheto Games” aizdotais basketbola grozs, skapīši, līdztekas... Viss kā dzīvē!” Sākotnēji bijis iecerēts, ka bumba pāri skatuvei tiks mesta grozā, taču, ņemot vērā, ka orķestra mūziķi atrodas skatuves centrā, no šīs ieceres izrādes veidotāji atteikušies. „Tas būtu pārāk ekstrēmi – mest bumbu pāri spēlējošiem mūziķiem,” rezumē Rihards.

 

Foto: Kaspars Garda, Rīga 2014

Arī klasiskā mūzika var būt aizraujoša!

Kādēļ izrādē dejo Agra Daņiļeviča deju skolas „Dzirnas” audzēkņi? „Tas stāsts ir pilnīgi „crazy”. Mēs ar Agri satikāmies Saulkrastu džeza festivālā, un viņš teica, ka gribot kaut ko izveidot kopā ar mūsu „Xylem trio” (tajā spēlē Rihards Zaļupe un brāļi Raimonds un Oskars Petrauski – red.). Liku to aiz auss, jo vienā kopprojektā jau biju piedalījies, un man ļoti patika, kā tas izskatās. Turklāt, domājot par šāda mēroga projektu, man nebija daudz variantu, jo pirmais, kas nāca prātā, bija Agris un viņa „Dzirnas”. Jo – kādi varianti ir Latvijā?” Tagad šī ideja īstenojusies; tiesa, no „Xylem trio” uz skatuves būs tikai brāļi Petrauski (viens – pie sintezatora, otrs spēlēs saksofonu). Bet Rihardu pašu pie tik ierastās marimbas neredzēsim – pirmkārt, uz skatuves tai nav vietas, turklāt viņš daudz labprātāk visu vēloties pavērot un koordinēt no malas.

Ņemot vērā, ka uz skatuves dažbrīd vienlaikus atradīsies vairāk nekā simt cilvēku – dejotāji un, protams, LNSO mūziķi –, loģisks šķiet jautājums, kādēļ jaunā baleta izrādes nenotiek, piemēram, Ķīpsalas hallē vai Operā.

„Protams, te būs mazliet saspiesti, bet – vienmēr ir jāaug un jātiecas uz augšu!” 

„Šķiet, ka Ģilde pirmo reizi piedzīvos tik lielu pasākumu, kurā piedalās bērni un kur arī zālē skatītāju rindās būs daudz bērnu,” Rihards prāto un smej, ka gan jau starp skatītājiem būs arī pieaugušie. Ak jā, izrādē piedalīsies arī jauno klausītāju iemīļotais varonis LeNeSOns.

Rihards Zaļupe teic, ka pats gana daudz izceļojies, dodoties koncerttūrēs ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, gan pats uz savu roku. „Izņemot Indiju, visās citās Verna aprakstītajās zemēs esmu bijis. Varbūt tādēļ man arī bija vieglāk uzrakstīt katrai zemei atbilstošāko mūziku.

Mans „mesidžs” – protams, saglabājot savu stilu, kas man vēl tikai veidojas –, bija, lai bērns, atnākot uz izrādi, dzird: šādi skan Anglijai, Ēģiptei vai Indijai raksturīgā mūzika. Tādēļ esmu izmantojis arī dažām zemēm raksturīgos mūzikas instrumentus – piemēram, austrāliešu didžeridū, kas gan būs dzirdams ierakstā.

Bet pats būtiskākais: lai gados jaunie klausītāji saprastu, ka arī klasiskā mūzika var būt gana interesanta, azartiska, ritmiska un ko klausoties saprastu – tas taču ir forši!”

Pagaidām biļetes uz visām izrādēm ir izpārdotas, taču Rihards Zaļupe sola, ka interesenti „80 minūtēs apkārt zemeslodeivarēs noskatīties arī LNSO jaunajā sezonā. Bet tikmēr viņš turpina strādāt pie vairākiem jauniem lielas formas darbiem, tostarp oratorijas, kuras pirmatskaņojums būs dzirdams 18. novembra svētku svinīgajā koncertā Tukumā.

0 komentāri

Komentāru nav