Jāzepa Vītola pianistu konkursu atklās Andrejs Osokins

Jāzepa Vītola pianistu konkursu atklās Andrejs Osokins
Publicitātes foto . Pianists Andrejs Osokins
17-10-2013 A+ A-
Jau šo piektdien, 18. oktobrī, plkst. 18.00 Latvijas Mūzikas akadēmijā sāksies sestais Jāzepa Vītola starptautiskais pianistu konkurss. Šā gada konkursa trijās kārtās spēkiem mērosies jaunie pianisti no 19 valstīm, savukārt svinīgajā atklāšanas koncertā uzstāsies iepriekšējā Jāzepa Vītola starptautiskā pianistu konkursa 1. vietas ieguvējs – Andrejs Osokins.

Īsi pirms konkursa sākuma aicinājām iepriekšējo konkursu laureātus dalīties savās atziņās par konkursa nozīmi viņu dzīvē.

„Man bija liels gods saņemt Grand Prix Jāzepa Vītola 5. starptautiskajā pianistu konkursā, turklāt šī uzvara man pavēra daudz jaunu iespēju uzstāties gan solo, gan ar dažādiem orķestriem. Latvijā esmu uzstājies dažādās pilsētās kopā Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas Simfonisko orķestri, Nacionālās operas orķestri un citiem. Tagad atskatoties varu atzīt, ka šis konkurss izrādījās ļoti svarīgs solis manā karjerā, un es esmu ļoti priecīgs, ka man bija iespēja piedalīties tajā,” saka Antons Ļahovskis.

Savukārt Andrejs Osokins atzīst, ka konkursam bijusi ļoti svarīga nozīme viņa muzikālajā dzīvē. „Man bija svarīgi parādīt savas spējas un potenciālu, tāpēc es rūpīgi un neatlaidīgi gatavojos priekšnesumiem. Es biju ļoti gandarīts un pagodināts, ka saņēmu gan pirmo prēmiju, gan balvu par labāko Jāzepa Vītola mūzikas atskaņojumu no žūrijas, gan arī „Skatītāju simpātijas” balvu no konkursa klausītājiem, kas apliecina Rīgas publikas atzinību. Šie panākumi man palīdzēja attīstīties arī profesionāli – gūt ļoti vērtīgu pieredzi un noticēt saviem spēkiem. Turklāt šie lauri
bija pirmie vairāku starptautisku konkursu virknē –  pēc mēneša es ieguvu 1. vietu Bēthovena konkursā Londonā, bet pēc gada Briselē kļuvu par Laureātu slavenajā Karalienes Elizabetes pianistu konkursā.”

Arī Juris Žvikovs atzīst, ka uzvara konkursā bijusi nozīmīga: „Profesionāli plašas iespējas koncertēšanas izskatā tas tomēr nepavēra, jo jāatceras, ka bija 1993. gads, kad starptautiska koncertēšana vēl nebija norma. Tomēr atpazīstamību Latvijas mērogā tas deva gan – man bija vairāk iespēju spēlēt ar orķestriem, piedalīties Latvijas festivālos, dažādos muzikālos pasākumos, ierakstos, bija vieglāk noorganizēt un realizēt kādas savas muzikālās ieceres nekā citiem jauniem pianistiem. Cits aspekts: uzvara konkursā bija sasniegums tīri personiski – darbā ar sevi, sevis veidošanā. Konkurss tomēr ir zināmā veidā ekstremāla situācija, un tas, cik daudz tu strādā ar sevi, gatavojoties konkursam, dzīvē jau negadās bieži. Nopietna gatavošanās konkursam ir milzīgs darbs. Un esmu gandarīts, ka ieguldītais darbs atmaksājās.”

Konkursa fināla (trešās kārtas) un laureātu koncertos, kas notiks Lielā ģildes koncertzālē, jaunajiem un talantīgajiem pianistiem pievienosies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā. Viņu sniegumā varēsim baudīt Mocarta, Bēthovena, Šopēna, Rahmaņinova un citu mūzikas dižgaru skaistākos klavierkoncertus.

0 komentāri

Komentāru nav