Ģelža multimediālais mākslas objekts „Kancele” Doma dārzā

Ģelža multimediālais mākslas objekts „Kancele” Doma dārzā
Kaspars Upītis . Kristapa Ģelža darbs „Kancele” Rīgas Doma dārzā
22-10-2013 A+ A-
Līdz 24. novembrim Rīgas Doma dārza galerijā sabiedriskā kustība „Mans Doms” piedāvā apskatīt Purvīša balvai nominētā mākslinieka Kristapa Ģelža multimediālo mākslas objektu „Kancele”, kurā apmeklētājiem būs iespēja arī izsūdzēt grēkus, pavēstīja „Mans Doms” projekta vadītājs Gatis Vectirāns.

Mākslinieka Kristapa Ģelža radītā mākslas instalācija „Kancele” Rīgas Doma dārzā ir neparasts mākslas objekts, kas tapis sadarbībā ar komponistu Ģirtu Bišu. Instalācija ir septiņus metrus augsta, un tās virsotnē uzstādīts ventilators, tādējādi simbolizējot grēku atlaišanu un iespēju izglābties. „Kalncele” to arī ļauj sasniegt ikvienam apmeklētājam, izsūdzot grēkus ar mobilā tālruņa starpniecību.

„Ventilatorus uzstāda tur, kur ir smacīgi un karsti. Grēcinieks lipīgos palagos guļ un skatās griestos, kur kā samsaras rats bez apstājas griežas ventilatora lāpstiņas. Frānsisa Forda Kopolas kinoeposs „Mūsdienu apokalipse” sākas ar ventilatoru, kurš kapā gaisu un gulētājam skaudri atgādina Vjetnamas kara helikopterus un izdzīvoto elli džungļu biežņā.

Kristapa Ģelža un Ģirta Biša „Kancele” ir asfalta džungļu palma – tik ierastais pilsētas apgaismes stabs, kas izdīdzis Rīgas Doma dārzā septiņu metru augstumā, bet gaismas vietā piedāvā atlaist grēkus. Var pienākt pie „Kanceles” pavisam tuvu, pacelt seju pret debesīm un ieslīgt nomierinošā meditācijā, sekojot ventilatora nesteidzīgajai, bet monotonajai kustībai.

Kristīgai baznīcai ir gadsimtiem ilga pieredze cilvēka dvēseles kopšanā. Laikmetīgā māksla piedāvā laikmetīgu bikti – var ne tikai meditēt, bet arī izsūdzēt grēkus, nosūtot „Kancelei” īsziņu. Un saņemt piedošanu. Kā Luters saka: „Kur grēku piedošana, tur arī dzīvība un svētlaime.” Atskanot Ģirta Biša sakomponētam vokālam skaņdarbam, kur latīņu valodā tiek izdziedātas rindas no Mateja evaņģēlija 6. nodaļas, ir iespējams sirdsmiers. Baznīcā pastāv uzskats, ka grēks vēlas palikt anonīms, jo tad tam ir vara,” raksta „Arterritory.com” latviešu versijas redaktore Anna Iltnere.

Latviešu mākslinieks Kristaps Ģelzis (1962) ir strādājis dažādos mākslas medijos – grafika, videoinstalācija, instalācija, tēlniecība, vides māksla, digitāldruka, zīmējums, akvarelis, ilustrējis grāmatas, veidojis scenogrāfijas un iekārtojis izstādes. 2011. gadā pārstāvējis Latviju 54. Venēcijas mākslas biennālē, izrādot īpašā apgaismojumā luminiscējošus akvareļus. Pēdējos divus gadus autortehnikā rada plastikāta gleznas, kuras savai prestižajai kolekcijai iegādājies arī itāliešu uzņēmējs un kolekcionārs Lučiano Benetons. Ar komponistu Ģirtu Bišu (1967) Kristaps Ģelzis ir sadarbojies jau iepriekš – „Cēsu mākslas festivāla 2012” izstādei „Eksperiments un izcilība” Cēsu alus brūzī tapa kopdarbs „Veidenbaums”.

2012. gadā Rīgas Doma dārza galerijā tika aizsākts „Mans Doms” izstāžu cikls, kā ietvaros tiek organizētas laikmetīgās mākslas izstādes. Mērķis ir saliedēt Rīgas Doma baznīcu ar moderno sabiedrību, ļaujot ieraudzīt baznīcu pavisam jaunā, netradicionālā gaismā – kā laikmetīgu un aktuālu vērtību kopumu, kas nozīmīgas ir ne tikai kristiešiem, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim. „Mans Doms” izstādēs piedalās jau atpazīstami jaunie mākslinieki, kuri darbojas dažādās radošajās tehnikās – fotogrāfijā, glezniecībā, grafikā, tēlniecībā, instalācijā, tekstilā, metāldizainā, multimedijos un performancēs, kā arī plašākai sabiedrībai vēl nezināmi mākslinieki. Ar šo izstāžu ciklu tika atklāta jauna, atvērtā tipa brīvdabas mākslas galerija elitārajā Rīgas Doma dārzā, kura vide un konkrētās sezonas dabas apstākļi ir daļa no mākslas darbu radīšanas nosacījumiem un elementiem. Līdz šim Rīgas Doma dārza galerijā personālizstādes ir veidojuši Nils Vilnis, Magone Šarkovska, Brigita Zelča, Arturs Bērziņš, Anda Lāce un Evelīna Deičmane.

Kristapa Ģelža un Ģirta Biša mākslas objekts „Kancele” ir noslēdzošais Rīgas Doma dārza galerijas 2013. gada sezonā.

0 komentāri

Komentāru nav