LNO un Andris Poga aicina uz Džuzepes Verdi „Rekviēmu”

LNO un Andris Poga aicina uz Džuzepes Verdi „Rekviēmu”
Publicitātes foto
24-10-2013 A+ A-
30. oktobrī plkst. 19.00 Latvijas Nacionālā opera, godinot itāļu opermūzikas ģēniju Džuzepi Verdi 200. jubilejā, aicina uz „Rekviēma” atskaņojumu. Pie diriģenta pults stāsies Andris Poga, piedalīsies solisti Liene Kinča (soprāns), Oļesja Petrova (mecosoprāns), Aleksandrs Šulcs (tenors), Rihards Mačanovskis (bass), LNO koris un orķestris.

Džuzepes Verdi „Rekviēms” veltīts itāliešu dzejnieka un prozaiķa Alesandro Manconi (1785–1873) piemiņai. Tomēr „Rekviēma” priekšvēsture saistīta ar citu leģendāru personu. Kad 1868. gadā nomira operas ģēnijs Džoakīno Rosīni, Verdi, gribēdams izrādīt aizgājējam cieņu, ierosināja vairākiem kolēģiem kopīgi komponēt „Rekviēmu”, pats izvēloties „Libera me” daļu. Pēdējā brīdī projekts izjuka, un jau gatavais skaņdarbs iegrima aizmirstībā līdz pat 1988. gadam, kad Štutgartē Helmuta Rillinga vadībā tas beidzot piedzīvoja pirmatskaņojumu.

Neveiksmes sarūgtināts, Verdi tomēr nevēlējās atkāpties no ieceres. Kad viņš uzzināja par Manconi nāvi, Verdi nolēma „Rekviēmu” pabeigt pats, iekļaujot arī pārveidotu „Libera me” daļu no „Rosīni Rekviēma”. Ilgi lolotā skaņdarba pirmatskaņojums notika Manconi nāves pirmajā gadadienā 1874. gada 22. maijā Milānas Svētā Marka katedrālē.

Katoliskajās valstīs „Rekviēms” guva tūlītējus panākumus – Parīzes „Opéra Comique” vien tas piedzīvoja septiņus atskaņojumus, bet Venēcijā par godu opusa atskaņojumam tika izveidots īpašs bizantiešu stila baznīcas dekors. Pēc tam šis meistardarbs nozuda no repertuāra līdz 20. gadsimta 30. gadiem, kad tas atkal atgriezās uz palikšanu, kļūstot par vienu no tiem darbiem, kas joprojām regulāri tiek iestudēti visā pasaulē, ikreiz izpelnoties klausītāju sajūsmu.

Jaunais latviešu diriģents Andris Poga jau izveidojis spožu starptautisku karjeru. Viņš ir ieguvis pirmo vietu Otrajā starptautiskajā Jevgēņija Svetlanova diriģentu konkursā (Monpeljē, Francija 2010), kā arī „Latvijas Lielo Mūzikas balvu 2007” gada debijas kategorijā. Kopš 2011. gada septembra Andris Poga ir Parīzes Simfoniskā orķestra „Orchestre de Paris” galvenā diriģenta Pāvo Jervi asistents un orķestra izglītojošo koncertprogrammu diriģents. Savukārt no 2012. gada septembra – Bostonas Simfoniskā orķestra asistentdiriģents. 

Andra Pogas debija LNO notika 2012./2013. gada sezonā V. A. Mocarta operā „Dons Žuans”, ar LNO diriģents sadarbojies arī vairākās koncertprogrommās, bet 2014. gada pavasarī viņam uzticēta Džuzepes Verdi operas „Trubadūrs” jauniestudējuma muzikālā vadība.

Soprāns Liene Kinča ir viena no vadošajām LNO solistēm. Viņas repertuārā ir titullomas operās „Aīda” un „Toska”, Zīglinde „Valkīrā”, Gutrune, Trešā norna un Voglinde „Dievu mijkrēslī”, Čo-šo-sana „Madama Butterfly”. Dziedātāja divas reizes – 2011. un 2013. gadā – saņēmusi „Latvijas Gāzes gada balvu operai” kā labākā soliste, bijusi nominēta Lielajai Mūzikas balvai.

Krievu mecosoprāns Oļesja Petrova ieguvusi 2. vietu XI Starptautiskajā Čaikovska konkursā (Maskava, 2007) un 2. vietu Starptautiskajā Gaļinas Višņevskas konkursā (Maskava, 2006), kā arī iekļuvusi prestižā BBC konkursa „Cardiff Singer of the World” finālā (2011). Šosezon paredzēta dziedātājas debija Metropolitēna operā Madlonas lomā Umberto Džordano operā „Andrē Šenjē”.

Tenors Aleksandrs Šulcs mācījies Odesas Nacionālajā mūzikas akadēmijā. Tenora partija „Rekviēmā” ir dziedātāja debija LNO.

Basbaritons Rihards Mačanovskis muzikālo izglītību ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Gurija Antipova klasē ar bakalaura grādu mūzikā. Viņš ir LNO solists kopš 2003. gada. Rihards Mačanovskis saņēmis „Latvijas Gāzes gada balvu operai” nominācijā „Labākais operas solists” (2012). Viņa repertuārā ir dons Bazilio „Seviljas bārddzinī”, Kolēns „Bohēmā”, Eskamiljo „Karmenā”, Fazolts „Reinas zeltā” u. c. 

0 komentāri

Komentāru nav