Prokofjeva Oktobra revolūcijai veltītā kantāte RL festivāla atklāšanā

Prokofjeva Oktobra revolūcijai veltītā kantāte RL festivāla atklāšanā
LETA . „Rīgas Laika” festivāla simbols Pērtiķis, „Rīgas Laika” redaktors Ansis Rītups un LNSO mākslinieciskais padomnieks Andris Vecumnieks stāsta par Prokofjeva kantāti
Lielajā ģildē 5. novembrī plkst. 19.00 ar Sergeja Prokofjeva kantātes „Oktobra revolūcijas 20. gadadienai” pirmatskaņojumu Latvijā tiks atklāts „Rīgas Laika” festivāls. Kantāti atskaņos Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) diriģenta Normunda Šnē vadībā.

Prokofjeva kantāte „Oktobra revolūcijas 20. gadadienai” ir skaņdarbs desmit daļās simfoniskajam orķestrim, kara orķestrim, bajānistu orķestrim, sitaminstrumentu orķestrim, diviem koriem un teicējam.

Kantāti bija plānots atskaņot Sarkanajā laukumā Maskavā, svinot 1917. gadā Petrogradā notikušo apvērsumu, kurā tika arestēta Krievijas Pagaidu valdība un pie varas nāca lielinieku partija ar Vladimiru Iļjiču Ļeņinu priekšgalā.

Taču kantāte tā arī nepiedzīvoja pirmatskaņojumu drīz pēc radīšanas, jo Josifs Visarionovičs Staļins noklausījās mēģinājumu un skaņdarbu aizliedza, tomēr tā tika atskaņota trīsdesmit gadus vēlāk. Latvijā šis skaņdarbs vēl nekad nav skanējis.

„Prokofjeva kantāte – tā ir muzikāla provokācija,” uzskata diriģents un komponists Andris Vecumnieks, turpinot: „gan 1937. gadā, kad šis hipersirreālistiskais skaņdarbs saniknoja dižo vadoni Staļinu, kurš nespēja saprast un saskatīt šā darba sociālistiskā reālisma pazīmes un uztvēra to kā ņirgāšanos par padomju varu.”

Viņaprāt, šāda veida provokācijas – piemēram, Prokofjeva kantāte – rosina cilvēkus domāt, kas māksliniekam bijis padomā, un mēģināt saprast, kā šādu skaņdarbu uztvers klausītājs.

„Manuprāt, tas ir skaists, efektīgs, vērienīgs skaņdarbs, kurā izmantoti Marksa, Engelsa, Ļeņina un – jā, arī Staļina – teksti; un kantāti Prokofjevs bija iecerējis uzvest Sarkanajā laukumā. Taču Padomju Savienībā acīmredzot tas nebija vēlams, jo toreizējā politiskā elite nesaprata – vai tas ir skaņdarbs, kas slavina padomju varu, vai ņirgājas par to. Kantāti aizliedza, un līdz 1966. gadam par to zināja vien šaurs mūzikas pētnieku loks. Otro elpu skaņdarbs ieguva deviņdesmitajos gados, tad Nēme Jervi to mēģināja reanimēt, atskaņojot ārpus Krievijas, savukārt divtūkstošajos gados jaunu elpu skaņdarbam piešķīra diriģents Valērijs Gergijevs.”

Vēl Andris Vecumnieks akcentē: „Atskaņojot šo skaņdarbu Rīgā, esam liela notikuma priekšā, ļaujot klausītājiem pašiem izšķirt, kas tas ir patiesībā un kāda bija mākslinieka vēlme: padomju varas slavinājums, nodeva režīmam vai mūzika, kas uz tā laika norisēm skatās ar smaidu.

Domāju, ka šīs kantātes pirmatskaņojums parādīs arī to, vai šodien spējam abstrahēties no politiskajiem zemtekstiem. Tā būs mūsu domāšanas testēšana.

Savukārt LNSO direktore Indra Lūkina pauž, ka plašajā mūzikas notikumu klāstā šis ir ievērības cienīgs koncerts, ko vajadzētu apmeklēt ikvienam, jo diez vai tuvāko simt gadu laikā tāda iespēja būs: „Orķestris jūtas iedvesmots par iespēju piedalīties „Rīgas Laika” festivālā, īpaši ņemot vērā Prokofjeva kantātes vēstījumu.”

Vēl „Rīgas Laika” festivāla 5. novembra programmā – Pjotra Mamonova koncerts „Vectēvs Pjotrs un zaķi” kultūras pilī „Ziemeļblāzma”, kā arī radošā darbnīca „Zemāk par ūdeni: minerālais stils", diskusija „Thought and Building”, kā arī „Domātavas” atklāšana Mākslas muzeja „Rīgas Birža” ātrijā.

Jau informējām, ka „Rīgas Laika” festivāls tiek rīkots, svinot žurnāla „Rīgas Laiks” divdesmit gadu jubileju. Festivāls galvaspilsētā norisināsies no 4. līdz 10. novembrim, piedāvājot dažādus notikumus – izstādes, koncertus, teātra izrādes, filmas, tikšanās ar „Rīgas Laika” autoriem un veidotājiem un intelektuālas diskusijas.

Ar visu „Rīgas Laika” festivāla programmu vari iepazīties šeit.

0 komentāri

Komentāru nav