Konference par I Pasaules kara mantojumu

Konference par I Pasaules kara mantojumu
Kadrs no filmas „1914. Pēdējās dienas pirms pasaules kara”
Otrdien, 12. novembrī, kinoteātrī „Splendid Palace” norisināsies starptautisks forums „Pagrieziena punkts – pirms un pēc I Pasaules kara, vēsture un mūsdienas. Latvija un Eiropa”. Forumam tiešraidē varēs sekot līdzi mūsu portālā www.riga2014.org. No trešdienas, 13. novembra visas paneļdiskusijas būs skatāmas video ierakstā!

Foruma programma

Plkst. 9.00 Konferences viesu reģistrācija un rīta kafija (Versaļas zālē)

Plkst. 9.30 Foruma atklāšana (Lielajā zālē)
Nodibinājuma „Rīga 2014” vadītājas Diānas Čivles ievadvārdi.
„Rīga 2014” Mākslinieciskās padomes un tematiskās līnijas „Brīvības iela” kuratora Ginta Grūbes uzruna.

Plkst. 9.40 I paneļdiskusija „Notikumi, kas mainīja vēstures gaitu. Pasaule, kas Pirmā pasaules kara dēļ gāja bojā”
Moderators: Pauls Raudseps
Runātāji:
Dr. hist. Ēriks Jēkabsons „I Pasaules karš: zināmais, aizmirstais un nezināmais”
Makss Arturs (Max Arthur) (vēsturnieks un grāmatas „Forgotten Voices of the Great War” autors).

Plkst. 10.45 II paneļdiskusija „Pirmā pasaules kara simbolu Otrā dzīve. Cepelīna liktenis Rīgā un Eiropā”
Moderators: Gints Grūbe
Runātāji:
Cepelīna muzeja direktore Dr. Urzula Cellere (Ursula Zeller)
prof. Dr. phil. Daina Teters „Nozīmes varas spēlēs. Brīvības ielas nosaukuma maiņas”
Dr. hist. Ineta Lipša „Centrāltirgus Rīgas sociālajā telpā: dažas piezīmes par XX gadsimtu”.

Plkst. 12.00 21. gadsimta pusdienu pauze „Splendid Palace”

Plkst. 13.00 III paneļdiskusija: „Post scriptum I WW – lielās pārmaiņas Eiropas/pasaules kartē, valstu attiecībās un cilvēku prātos. Vai baltiešiem Pirmais pasaules karš beidzās 1991. gadā?”
Moderators: Eduards Liniņš.
Runātāji:

Dr. h. c. Imants Lancmanis „Pirmā pasaules kara postījumi Latvijas arhitektūrai, mākslai, kultūrai”;

Ivo Jūrvē (Ivo Juurvee) Tartu universitātes Vēstures un arheoloģijas institūta pētnieks

Mag. art. Rihards Pētersons „Čekas mājas vēsture”.

Plkst. 14.00 IV paneļdiskusija „Pēc Pirmā pasaules kara dzimušo valstu balsis par Eiropas „modernitāti” – aktuālo Eiropas domu – iepretim tām, kas valdīja 1913./1914. gadu mijā”
Moderators: Nele Hertlinga (Soul for Europe/ Berlīnes Akademie der Künste vicerektore).
Runātāji:
Dr. sc. soc. Marku Jokisipile (Markku Jokisipilӓ), Baltijas jūras reģiona studiju centra vadītājs, Turku Universitāte: „No Krievijas impērijas uz integrētu Eiropu caur Skandināviju – Somija”;
prof. Dr. sc. inf. Sergejs Kruks „Tiesības uz tēlu: urbānā tēlniecības izmantošana politikā”;
prof. Dr. Tomass Ancs (Thomas Anz) (Marburgas Universitāte – pētījis kara un literatūras attiecības): „Vācu dzejnieki Pirmā pasaules kara laikā. Kara entuziasma transformācija mūsdienu starptautiskajā pacifismā un Eiropas kopienas idejās”;
Dr. paed. Žaneta Ozoliņa „Kad karš tiekas ar mākslu un politiku”.

Plkst. 16.00 Ievadvārdi kinofilmai (tā netiks demonstrēta portāla tiešraidē)

1931. gadā uzņemtās Riharda Osvalda (Richard Oswald) filmas „1914. gads. Pasaule pirms bojāejas” demonstrēšana Lielajā zālē

Par forumu

Jau ziņots, ka konferencē Eiropas un Latvijas pētnieki diskutēs par cilvēces domas un varas attiecību paradigmas maiņu, ko Eiropā aizsāka Pirmais pasaules karš.

2014. gadā apritēs tieši 100 gadu kopš I Pasaules kara sākuma, kas vienlaikus aizsāka būtisku pagrieziena punktu visās līdzšinējās dzīves sfērās, tostarp ekonomikā, arhitektūrā, mākslās un zinātnes sasniegumos. Rīga kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta trešajā starptautiskajā forumā diskutēs par šiem jautājumiem, iezīmējot vienu no 2014. gada programmas tematiskajām līnijām „Brīvības iela”.

100 gadus pēc notikumiem, kas aizsāka I Pasaules kara sākumu, dažādās valstīs, domātāju klubos un nevalstiskajās organizācijās cenšas atkal no jauna izzināt kara cēloņus, kopsakarības un seku ilgtermiņa iespaidu.

Starptautiskajā forumā uzstāsies Eiropas un Latvijas vēsturnieki, politologi, filozofi, mākslas un literatūras zinātnieki. Forumā piedalīsies vācu literatūrzinātnieks, prof. Tomass Ancs (Thomas Anz) ar priekšlasījumu par Vācu pirmskara dzeju, britu militārais vēsturnieks Makss Arturs (Max Arthur), Vācijas Cepelīna muzeja direktore Dr. Urzula Cellere (Ursul Zeller), kas pastāstīs plašāk par šo gaisa kuģu vēsturi un nozīmi I Pasaules kara kontekstā, Turku Universitātes Baltijas jūras reģiona studiju centra vadītājs Marku Jokisipile (Markku Jokisipilä) ar tēmu „No Krievijas impērijas uz integrētu Eiropu caur Skandināviju – Somiju”, Berlīnes Mākslas akadēmijas viceprezidente Nele Hertlinga (Nele Hertling), Tartu Universitātes pētnieks Ivo Jūrvē (Ivo Juurvee), kurš specializējas kara ietekmē uz Tallinu.

Politoloģe prof. Žaneta Ozoliņa sagatavojusi priekšlasījumu par kara tikšanos ar mākslu un politiku, prof. Dr. phil. Daina Teters pastāstīs par varu spēlēm, mainot Brīvības ielas nosaukumus un Dr. hist. Ineta Lipša par Centrāltirgu Rīgas sociālajā telpā. Savukārt asoc. prof. Sergejs Kruks pievērsīsies tēmai „Tiesības uz tēlu: urbānās tēlniecības izmantošana politikā”, Dr. h. c. Imanta Lancmaņa priekšlasījums būs par kara postījumiem, Dr. hist. Ēriks Jēkabsons pievērsīsies kara aizmirstajiem un nezināmajiem aspektiem un Mg. art Rihards Pētersons – Čekas mājas vēsturei. Forumu atklās nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle un „Rīga 2014” Mākslinieciskās padomes un tematiskās līnijas „Brīvības iela” kurators Gints Grūbe. 

Sadarbībā ar Gētes institūtu foruma izskaņā tiks demonstrēta režisora Riharda Osvalda 1931. gada Berlīnē uzņemtā melnbaltā filma „1914. Pēdējās dienas pirms pasaules kara”, kas rekonstruē Pirmā pasaules kara izcelšanos. Filmas darbība norisinās dažas nedēļas pirms Pirmā pasaules kara sākšanās. Forums notiks kinoteātrī „Splendid Palace” no plkst. 9.00 līdz 17.30. Ieeja forumā – bez maksas.

Foruma darba valoda būs latviešu, angļu un vācu (tiks nodrošināts tulkojums latviešu valodā). Forumu rīko nodibinājums „Rīga 2014”, partneris „Lattelecom”, atbalsta Gētes institūts un taksometru uzņēmums „Red Cab”.

2 komentāri

Kristine

12.11.2013 19:18

Man arī tāds pats jautājums kā DanaiT

Dana_T

12.11.2013 11:20

LabdienSakiet lūdzu vai konferences materiāli video būs apskatāmi jūsu lapā arī vēlākPaldies