„Staro Rīga” – diriģē virtuālu kori un mēģini pazust miglā!

„Staro Rīga” – diriģē virtuālu kori un mēģini pazust miglā!
„I Did It” . Vērmanes dārza estrādē gaismas festivāla „Staro Rīga” laikā ikvienam būs iespēja diriģēt virtuālu kori
Šajā nedēļas nogalē – no 15. līdz 18. novembrim – Rīgā norisināsies gadskārtējais gaismas festivāls „Staro Rīga”, kura devīze šogad mudina mūs pašus ieslēgt prieku, piedāvājot aplūkot vairāk nekā trīsdesmit dažādu gaismas objektu. Tālab iedvesmai piedāvājam stāstus par vairākiem, mūsuprāt, īpaši interesantiem objektiem.

Kā tas ir – diriģēt virtuālu kori

Vērmanes parka estrādē šajās dienās „staros” projekts „Diriģents”, ikvienam interesentam uz brīdi dodot iespēju izmēģināt savus spēkus kora diriģēšanā, vadot pavisam īstu, bet tajā pašā laikā – virtuālu kori. Šo projektu piedāvā biedrība „I Did It”, kas gaismas festivālā piedalās jau ceturto gadu.

Par šā projekta ideju biedrības pārstāvis Kaspars Bērziņš stāsta, ka „Diriģents” tapis četru mēnešu ilgā sagatavošanās posmā, kura laikā diriģenta Kaspara Ādamsona vadītais Kultūras akadēmijas jauktais koris „Sōla” skaņu ierakstu studijā ieskaņoja latviešu tautasdziesmas, bet pēc tam filmējās, rūpīgi iemūžinot ne vien kora dziedāšanu, bet arī dažādas atšķirīgas situācijas. „Tālāk jau visu turpināja tehnoloģijas – „Kinect” sensoru izmantošana un tika radīta īpaša datorprogramma, kas palīdz uztvert „diriģenta” roku kustības un liek korim dziedāt tā, kā tiek rādīts.

Rezultātā pavisam īsts koris pārvērtās par kora projekciju ar visnotaļ nepeļamu „mākslīgo intelektu”, kas saprot un reaģē gandrīz tā, it kā Vērmanes dārza estrādē stāvētu tiešām īsts, dzīvs koris.”

Taujāts, kas īsti jādara tiem, kas uz brīdi vēlēsies iejusties diriģenta lomā, Kaspars atteic: „Jāatnāk uz Vērmanes dārzu, pie diriģenta pults jāizvēlas viena no piecām latviešu tautasdziesmām, jānostājas pretī korim un jāpaceļ rokas augstu virs galvas. Tālāk jāļaujas mūzikas plūdumam, rūpīgi jāklausās kora dziedājums, kā arī jāskatās uz koristiem, kas būs redzami uz lielā ekrāna pa visu estrādes skatuvi. Diriģējot rūpīgi un nopietni, būs iespējams sajust, kā koris maina dziedājuma ātrumu, kā, paceļot rokas un norādot uz attiecīgajām balss grupām, dzied tikai tās. Ja „diriģents” izdomās pārtraukt diriģēšanu, koris parādīs savu neapmierinātību ar to, bet, ja nodiriģēs dziesmu līdz galam – sagaidāmas skaļas ovācijas. „Pats galvenais – nepieciešams tikai labs garastāvoklis, vēlme nedaudz koncentrēties un – nevajag kautrēties! „Protams, lai rezultāts būtu labāks, jāklausa „Diriģenta” vadītājs – projekta autoru pārstāvis –, kas palīdzēs atrast īsto vietu un paskaidros visu klātienē.”

Kaspars arī atgādina, ka „I Did It” iepriekšējo gadu gaismas projekti guvuši lielu atsaucību gan Rīgas gaismas festivālā, gan arī ārzemēs. Piemēram, 2011. gada „Staro Rīga” objekts „Fonoskops” pērnruden pabija Briseles „Baltajā naktī”, bet pagājušā gada ierīce „Emogrāfs”, kas apmeklētāju sirdspukstus pārvērš kaleidoskopā un mūzikas skaņās, šoruden pārstāvēja Latviju Portugāles gaismas festivālā „Lumina” Lisabonas kūrorta piepilsētā Kaškaišā, kā arī viesojās gaismas festivālā Slovēnijā, savukārt novembra beigās dosies uz Tallinas gaismas biennāli.

„Diriģenta” tapšanu atbalstīja ne vien „Rīga 2014”, bet arī Kultūras ministrija un Eiropas Savienības programma „Kultūra” starptautiskā projekta „Spectrum” ietvaros, kas apvieno gaismas māksliniekus no Latvijas, Igaunijas, Portugāles un Slovēnijas. Patiecoties dalībai šajā projektā, gaismas festivālā „Staro Rīga” būs aplūkojami arī visu minēto valstu gaismas mākslinieku darbi.

 

Mielasts īsti latviskā garā

Noteikti šajos vakaros ir vērts aizstaigāt arī līdz Centrāltirgum, kur starp Piena un Gastronomijas paviljonu tiks piedāvāta video un skaņas instalācija „Māras mielasts”.

Šā projekta idejas autors Gatis Krievāns sarunā ar portālu „Rīga 2014” stāsta, ka instalācijas pamatā būs iepriekš sagatavotas vizualizācijas – nofilmēti Latvijas augļu dārzi un sakņu dobes, kā arī Centrāltirgus augļu un dārzeņu stendi, kur atrodamie augļi un dārzeņi tiks izmantoti „Māras mielasta” virtuālajā gatavošanā.

„Mūsu zemes auglība, mūžīgais Māras mielasts ir mūsu patiesais izdzīvošanas komplekts, bez kura dzīvība nebūtu iespējama. Tādēļ ikviens tiek aicināts uz Māras mielastu, atceroties, ka zemes auglība ir gan dāvana mūsu zemei, gan daudzu „neredzamu”, bieži vien ēnā palikušu cilvēku darbs.”

Starp citu, instalācijā tiks izmantoti arī tirgus darbības laikā safilmētie kadri: pircēji, pārdevēji, tirgošanās ainiņas un tml.

Projekta galvenā ideja, pēc autora teiktā, ir iepazīstināt cilvēkus ar tirgu: vietu, kur Māra klāj galdus, kur pilsētnieki mācās pazīt savu zemi. „Tirgošanās vēl nav aizstāta ar iepirkšanos, komunikācija un ilgstošas tirgus attiecības starp pārdevēju un pircēju veido katram savu Latvijas garšu,” akcentē Gatis, piebilstot, – varbūt pēc šā projekta noskatīšanās cilvēki padomās, vai pirkt kādu no ievestajiem augļiem, vai tomēr sapratīs, ka priekšroka būtu dodama mūsu zemē izaudzētajam ābolam, kartupelim, tomātam. „Jo mēs taču esam tik bagāti!”

Starp citu, mielasts nebūs tikai virtuāls, jo visas četras dienas, kamēr risināsies gaismas festivāls, Centrāltirgus kultūras telpa/ēdinātava „371” būs parūpējusies par īpašu ēdienkarti, kuras pamatā, protams, būs Latvijā audzētie augļi un dārzeņi.

Instalācijas sākums paredzēts nedaudz pēc plkst. 18.00 – tad, kad beidzas tirgošanās.

 

Teleportācija miglā

„The Constitute” dalībnieki, kas „Staro Rīga” ietvaros piedāvās multimediālu „Connecting Cities Network” programmas projektu „The Ready to Cloud” (tas būs apskatāms Aldaru ielā 5 – jaunajā izstāžu namā „Atklāj Rīgu”, kā arī A. Briāna ielā 9 – ieeja blakus klubam „Piens”), tic, ka dizains pēc būtības spēj mainīt cilvēku dzīvi, padarīt to kvalitatīvāku. Kristians Cellners (Christian Zöllner) un Sebastiāns Pjatca (Sebastian Piatzza) – projekta galvenie dalībnieki – regulāri uzstājas konferencēs un meistardarbnīcās akadēmiskajās institūcijās, kā arī palīdz studentiem viņu profesionālās karjeras veidošanā, ļaujot izkristalizēt nākamās darbības jomas. „The Ready to Cloud” projekts tiek īstenots sadarbībā ar Jūliānu Adenaueru (Julian Adenauer), dizaina kompāniju „Pfadfinderei” un „Action Bronco”.

„The Ready to Cloud” projekts tika izveidots 2013. gadā, radot gaistošu hologrāfiju displeju kā pamatu „teleportācijai”, gluži kā no filmas „Star Trek”.

Tā tiek dota iespēja pārvietoties no vienas pilsētas vietas uz citu ar 3D skenera palīdzību mākslīgi veidotā „mākonī” – digitālajā starptelpā, kur cilvēki var komunicēt viens ar otru. Digitālā starptelpa ir miglas mākonis, kurā virtuāli tiek savienoti cilvēki, kas atrodas divās dažādās pilsētas vietās.

Projekta „The Constitute” dalībnieki darbojas tādās jomās kā akadēmiskie pētījumi un radošās prakses, lai veidotu mākslas objektus, rosinātu procesus un veicinātu pieredzes apmaiņu. Pēdējo gadu laikā „The Constitute” grupa ir prezentējusi darbus starptautiskajā arēnā, sadarbojoties ar kultūras organizācijām, mediju kompānijām un izpētes centriem. Grupa pamatā darbojas digitālo risinājumu izstrādē, piedāvā konsultācijas klientiem, kā arī rada paši savus mākslas darbus.

 

Kā parādīt savas domas citiem

Savukārt radoši informatīvajā telpā „Esplanāde 2014” ikviens tiek aicināts uz „Connecting Cities Network” programmas ietvaros Kristapa Ancāna veidoto „Telpu migrācijai” (šis ir Eiropas Komisijas programmas „Kultūra”, Kultūras ministrijas un „Rīga 2014” atbalstītais projekts).

„Mēs vēlamies cilvēkiem radīt sajūtu, ka telpa migrācijai ir telpa, kur pārceļo domas, un to, cik lielā mērā doma spēj ietekmēt mūsu galvas un pārējo sabiedrību.” Radot šo konceptu, Kristaps atminas pagājušo gadu un laiku, kad beidzās festivāls „Staro Rīga”: „Nebiju sekojis līdzi ziņām, tādēļ tikai no draudzenes uzzināju, ka visi gatavojas pasaules galam.

Man šķita jocīgi, ka viena doma vai, pareizāk sakot, viena nepabeigta doma maiju civilizācijā spēj radīt tik ļoti lielu spiedienu uz sabiedrību visā pasaulē.

Tādēļ mūsu mērķis ir parādīt, kā doma spēj pārceļot no vienas galvas uz otru un to, ko viņa tur dara – vairojas, mēs tās varam ieslodzīt; vai arī domas iziet ārpus mūsu galvas, vai arī tās mūs pārņem un apsēž.”

Taujāts, vai Esplanādes apmeklētāju domas izgaismosies un vizualizēsies, Kristaps paskaidro – tā būs interaktīva projekcija: „Domas ieņems mūsu galvas attēlu un dzīvos mūsu galvās. Domas būs kā maziņi mērķi, kas spēs iekļūt citu cilvēku galvās un ceļot šajā telpā.” Projekta idejas autors akcentē, – protams, apmeklētāji varēs iesaistīties aktivitātēs. Tādēļ Esplanādē būs trīs kabīnes, kurās varēs ieiet un apmainīties domām ar blakus kabīnē esošo cilvēku. Izvēloties kādu no iepriekš minēto domu tipiem – domām, kas vairojas, ļaujas „ieslodzīties” un tamlīdzīgi – notiks interakcija, kas tiks attēlota projekcijā.

Protams, ikvienam ir domas, ko viņš negribētu izpaust citiem, taču Kristaps uzsver, ka no tā neesot jābaidās. „Es negribētu domas tik ļoti personificēt; vairāk tiks akcentēta domu tipu parādīšana – domas, kas aug, vairojas utt. Tādēļ tiešām nevajadzētu baidīties no savu domu parādīšanas.”

 

Aicinās iesaistīties ikvienu garāmgājēju

Ēriks Stendzenieks un Gints Apsītis sarūpējuši vienu no lielākajiem „Staro Rīga” objektiem – projekciju „Tu un Tagad” Doma laukumā, norādot, ka šis pasākums ievadīs kampaņu, kas turpināsies arī nākamgad, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

„Kampaņas būtība ir iesaistīt ikvienu Rīgas un visas Latvijas iedzīvotāju lielajā notikumā, dot iespēju katram līdzdarboties, sajusties kā pilsētas un tās kultūras veidotājam. Tādējādi, ieliekot jebkuru objektu, cilvēku, situāciju kontekstā, iegūsim mākslas un kultūras objektu „Tu un Tagad”, kas tiks projicēts uz Radio mājas un iekļaus sevī cilvēkus un garāmgājējus dažādās ikdienišķās situācijās. Šim nolūkam esam izvēlējušies dažas simboliskas situācijas un priekšmetus – piemēram, smilšu blietētāju, kas blietē smiltis, pirms tiek uzklāts bruģis. Mirklī, kad viņam tiek aplikts apkārt mākslas objekta nožogojums un pievienota plāksnīte „Asfalta blietētājs”, tas kļūst par kultūras un mākslas objektu. Līdzīgi ir ar velotrenažieri – sadzīvē izplatītu objektu – kas savā būtībā ir avangardisks kaut vai no tā cilvēka skatpunkta, kurš velosipēdu ir izdomājis. Manuprāt, viņš varētu būt visai pārsteigts, ieraugot 21. gadsimtā uz sava izgudrojuma cilvēku, kas maksā naudu par to, lai varētu mīties uz vietas. Tādēļ aicināsim garāmgājējus iesaistīties aktivitātēs – TV vērošanā, asfalta blietēšanā un citās vēl pagaidām vārdā nenosauktās lietās – un tajā brīdī viņi arī integrēsies un kļūs par projekcijas un gaismas objekta sastāvdaļu,” par projektu stāsta Ēriks Stendzenieks.

Vairāk par „Staro Rīga” objektiem un interaktīvo karti meklē www.staroriga.lv

0 komentāri

Komentāru nav