Miris aktieris Harijs Spanovskis

Miris aktieris Harijs Spanovskis
F64
16-11-2013 A+ A-
Naktī uz 16. novembri miris Dailes teātra aktieris Harijs Spanovskis, apstiprināja teātrī. Atvadīšanās no Harija Spanovska notiks ceturtdien, 21. novembrī, no plkst.10.00 līdz plkst.12.00 Dailes teātra Mazajā zālē, no plkst.13.00 līdz plkst.13.45 Rīgas evaņģēliski luteriskajā Sv.Pāvila baznīcā un plkst.14.30 Raiņa kapos.

Spanovskis dzimis 1958. gada 28. februārī Rīgā. Mācījies Rīgas 50. vidusskolā, pēc tās beigšanas iestājies LU Juridiskajā fakultātē, paralēli mācījies Rīgas kinostudijas Tautas kinoaktieru studijā.

Pēc 2. kursa no Juridiskās fakultātes aizgājis un iestājies Dailes teātra VII studijā, ko beidzis 1982. gadā, vienlaicīgi iegūstot Latvijas Konservatorijas Teātra fakultātes augstāko izglītību specialitātē „Profesionāls teātra un kino aktieris”.

Dailes teātrī kā štata aktieris Spanovskis strādājis kopš 1982. gada, izrādēs piedalījies no 1974. gada.

Spanovskis piedalījies arī vairākās kino un televīzijas filmās, kā arī bijis tautā iemīļots komponista Raimonda Paula dziesmu izpildītājs duetā ar savu kolēģi Jāni Paukštello. Popularitāti iemantojis arī kā amerikāņu „ziepju operas” „Hameleonu rotaļas” („The Bold and the Beautiful”) latviskā balss. Aktieris seriāla lomas ierunāja 16 gadu garumā.

Pirms diviem gadiem aktieris pārcieta smagu kuņģa operāciju.

Dailes teātra atvadu vārdi Harijam Spanovskim

16.novembrī no mums aizgājis Harijs Spanovskis (28.02.1958. – 16.11.2013.) - gudrs, vīrišķīgs cilvēks, lielisks kolēģis un aktieris. Viņš būtu bijis ļoti labs jurists, ja būtu turpinājis izglītību Juridiskajā fakultātē, kurā iestājās pēc skolas beigšanas. Taču viņš, kura intereses vienmēr bijušas plašākas par darāmo darbu, iestājās arī Tautas kinoaktieru studijā, un tās pedagogi Aina Matīsa un Dailes teātra galvenais režisors Arnolds Liniņš novērtēja arī viņa aktiera dāvanas un pierunāja stāties Dailes teātra VII studijā.

Harijs vēl ilgi sarunās pa jokam bārstīja citātus no likumu kodeksiem, taču drīz vien pievērsa sev plašu publikas interesi, studijas diplomdarba izrādē „Cik svarīgi būt nopietnam” ar šarmu un eleganci atveidodams (arī dziedādams) Džonu Vordingu. Ar šo lomu beidzās viņa mācekļa gadi teātrī, un jaunais aktieris vienu aiz otras saņēma skaistākās lomas: viņš bija gan Krustiņš „Pazudušajā dēlā”, gan Minhauzens „Minhauzena precībās”, gan iedzīvojās tik atšķirīgos tēlos kā Vecākais dēls Kobo Abes „Draugos” un Jaunais cilvēks Petera Nādāša „Satikšanās” vai Džeimss Morels Bernarda Šova „Kandidā”. Nedaudz vēlāk tiem pievienosies arī tik košā, kā no Jozefa Ladas zīmējumiem izkāpusī, Vecā Peizleriene Jaroslava Hašeka „Šveikā” (jā, arī viņš Dailes teātrī ir spēlējis sieviešu lomu), kam drīz vien sekoja gan vīrišķīgais Grāfs Monte Kristo, gan Humberts Humberts „Lolitā”, Makss „Siseņos”.

Viena no pēdējām lomām - Rojs M.Kons / Praiors 2 „Eņģeļos Amerikā”, par kuru viņš ir izvirzīts šā gada „Spēlmaņu nakts” balvai. Un kur tad vēl lomas Dailes teātra muzikālajās izrādēs „Vella kalpi”, „Meža gulbji”, „Tobāgo!”, „Oņegins”! Viņa balss ierakstā turpina skanēt izrādē „Primadonnas”. Daudzi viņu ilgi atcerēsies pēc Dailes teātra Sieviešu dienas un Ziemassvētku koncertiem, koncertiem kopā ar Raimondu Paulu un Jāni Paukštello, arī kinolomām. Viņa vīrišķīgā balss ar perfekto izrunu ilgus gadus skanējusi TV, dublējot filmas un reklāmās. Viņa ne ar vienu citu nesajaucamā balss, šķiet, joprojām skan teātra gaiteņos, silti uzrunā, labsirdīgi pazobo, iestājas pret netaisnību. Mums Tevis ļoti pietrūks, Spani!

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Harija Spanovska tuviniekiem!

Dailes teātris

 

 

0 komentāri

Komentāru nav