Iznākusi grāmata par Latvijā dzimušo kinorežisoru Teuvo Tulio

Iznākusi grāmata par Latvijā dzimušo kinorežisoru Teuvo Tulio
Publicitātes foto . Kinorežisors Teuvo Tulio
02-12-2013 A+ A-
Apgāda „Mansards” sērijā „Kino Rakstu” bibliotēka iznākusi jau ceturtā grāmata – krāšņi ilustrēts rakstu krājums „Fedja. Teodors. Tulio” par Latvijā dzimušo somu melodrāmas meistaru Teuvo Tulio, kultūras portālu „Rīga 2014” informē izdevēji.

Grāmatas atvēršanas svētki notiks pirmdien, 2. decembrī, 18.00 jaunatklātajā „NicePlace Mansards” grāmatu un kultūrpreču mājā Kr. Barona ielā 21a (namiņš pagalmā).

Grāmatas redaktore, kinozinātniece Kristīne Matīsa Teuvo Tulio dzīvi salīdzina ar likteņa slīpētu dārgakmeni viņa paša filmu stilistikā – dzimis vilcienā no Rīgas uz Pēterburgu, pirmos desmit dzīves gadus pavadījis Latgalē, kur saukts par Fedju, tad pārcēlies pie mātes uz Helsinkiem, kur kopš padsmitnieka gadiem sācis filmēties mēmajās filmās, vēlāk pievērsies kinorežijai.

Tulio visaktīvāk strādājis 20. gadsimta 30.–50. gados, režisējis 16 aktierfilmas, galvenokārt jutekliskas un krāšņas melodrāmas. Pēc pēdējās filmas „Sensuela” (1972), kuru cenzūra pamatīgi sagraizīja un kritika ignorēja, Tulio noslēdzās no sabiedrības – neuzņēma jaunas filmas, aizliedza izrādīt vecās, nesniedza intervijas un neļāva sevi fotografēt.

Viņa kino mantojums Somijā tika pārvērtēts astoņdesmito gadu beigās, un kino gardēžu aprindās Tulio kļuva par kulta režisoru.

Aki Kaurismeki nosaucis viņu par „somu režisoru Nr. 1”, bet deviņdesmitajos gados arī Latvija uzzināja, ka savdabīgais režisors izrādās mūsu tautietis, īstajā vārdā Teodors Tugajs.

Rakstu krājumu par Teuvo Tulio sagatavojusi kinorežisore Kristīne Želve, kura par viņu veidojusi arī dokumentālo filmu „Fedja” (2012). Krājuma apjomīgākais teksts ir paša Teuvo Tulio atmiņas, kas Somijā publicētas 1974. gadā; dokumentālo materiālu papildina somu kinozinātnieku Sakari Toiviainena un Marku Varjolas analītiskie raksti par Tulio daiļradi.

Latvijas pusi pārstāv Kristīnes Želves ievads un teātra zinātnieces Ilzes Matisones stāsts par to, kā Latvija atrada Teuvo Tulio.

Būtisks papildinājums grāmatai ir somu kino un baltu filoloģijas speciālistes Annikas Sunas apjomīgie komentāri par somu kultūrvēstures personībām un parādībām; bagātīgo ilustratīvo materiālu nodrošinājusi sadarbība ar Somijas Nacionālo audiovizuālo arhīvu (KAVA). Grāmatas tulkotāji – Ingrīda Peldekse, Gunta Pāvola un Kristīne Sončika, mākslinieki – Ieva Stūre un Erlands Rubīns.

Apgāda „Mansards” izdotajā grāmatu sērijā „Kino Rakstu” bibliotēka līdz šim iznākušas trīs grāmatas – Dmitrija Ranceva bilingvālais rakstu krājums „Kinotācijas” (2009), Ingas Pērkones vadītā autoru kolektīva pētījums „Inscenējumu realitāte”. „Latvijas aktierkino vēsture” (2011) un dokumentālā kino klasiķa Herca Franka grāmata „Uz sliekšņa atskaties” (2011). Grāmatu sērijas un arī krājuma „Fedja. Teodors. Tulio” redaktore ir Kristīne Matīsa.

0 komentāri

Komentāru nav