Dzeja divās valodās. Tekstgrupas „Orbīta” bilingvālie izdevumi

Dzeja divās valodās. Tekstgrupas „Orbīta” bilingvālie izdevumi
Pazīstamās Rīgas krievu dzejnieku biedrības jeb tektsgrupas „Orbīta” vārds „Rīga 2014” – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas kontekstā jau izskanējis vairākkārt – viņu izauklēts ir projekts „Rīgas dzejas karte”, festivāla „Survival Kit” laikā Latvijas FM diapazonā ielauzās „Orbītas” pirātiskais dzejas radio, bet vasaras izskaņā notikušajā Seno ugunskuru naktī „Orbītas” dzejnieki Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte kopā ar kolēģiem Ingu Gaili un Kārli Vērdiņu lasīja savus darbus pie jūras mūsu rīkotajā pasākumā Vakarbuļļos. „Rīga 2014” atbalstīta ir arī „Orbītas” izdevējdarbība – līdz šim iznākuši četri jauni, bilingvāli dzejas krājumi, dizainiski interesantos izdevumos aicinot lasīt dzeju gan krievu, gan latviešu valodā.

Pie lasītājiem jau nonākuši Sergeja Timofejeva „Stereo”, Semjona Haņina „Vplav/Peldus”, Artūra Puntes „Поэтические посвящения/Poētiskie veltījumi” un Žorža Uaļļika „Вижу. Слышу. Молчу/Redzu. Dzirdu. Klusēju”.

Kā stāsta „Orbītas” projektu vadītāja Inga Bodnarjuka, vēl šogad – 16. decembrī – iznāks Jeļenas Glazovas jaunais dzejoļu krājums, kas šajā sērijā aizsāks jauno Latvijas krievu dzejnieku krājumu izlasi. Tie visi tiks veidoti vienotā dizainā, kas šīs grāmatas atšķirs no citiem „Orbītas” izdevumiem.

Sagatavošanā ir arī dzejnieka Dmitrija Sumarokova krājums, kas turpinās šo sēriju. Plānots arī izdot „Orbītas” biedra Vladimira Svetlova un Ērika Naivo dzejas krājumus. Tāpat kā līdz šim izdotie, arī šie būs bilingvāli – jauno Rīgas krievvalodīgo dzeju atdzejo pazīstami latviešu dzejnieki – Pēteris Draguns, Arvis Viguls, Artis Ostups, Jānis Rokpelnis, Jānis Elsbergs, Kārlis Vērdiņš un citi.

Kopumā šajā sērijā plānots izdot 14 grāmatas.

„Orbītas” izdevējdarbības sarakstā jau ieplānots arī tekstgrupas biedra mākslinieka Romana Korovina darbu albums. Starp citu, Romana Korovina darbus līdz 2014. gada 10. janvārim var apskatīt Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā, kur 28. novembrī tika atklāta viņa personālizstāde „Melnais cimds”.

Līdz šim iznākušās grāmatas izceļas ar īpaši pārdomātu dizainu – piemēram, Semjona Haņina krājuma krievisko un latvisko versiju kopā stiprina magnēts, bet Žorža Uaļļika abas grāmatiņas vieno un vaļā nelaiž kopīgs aizmugurējais vāks.

Kā akcentē Inga Bodnarjuka, vizuālais risinājums ir svarīgs, un dizainam ir jāsasaucas ar grāmatas saturu.

Abām iepriekš minētajām grāmatām dizaina risinājuma idejas autori bijuši paši dzejnieki. Viņi sēdējuši klāt māksliniekiem, domājuši un sekojoši līdzi, lai ideja tiktu īstenota maksimāli labi un kvalitatīvi.

Tekstgrupa „Orbīta” dibināta 1999. gadā, apvienojoties pieciem krievu valodā rakstošiem Latvijas dzejniekiem – Semjonam Haņinam, Sergejam Timofejevam, Vladimiram Svetlovam, Artūram Puntem un Žoržam Uaļļikam. Šodien „Orbīta” kļuvusi par multimediālu projektu, kurā sintezējas fotogrāfija, video, mūzika un literatūra. Kopš 2000. gada publicēti vairāki „Orbītas” almanahi, kuros iekļauta gan dzeja, gan proza, gan foto un vizuālās mākslas darbi.

Līdz šim ar „Rīga 2014” atbalstu iznākušās grāmatas:

Sergejs Timofejevs „Stereo”

 

Pirmais darbs, kas iznāca bilingvālo „Orbītas” krājumu sērijā. Tajā atlasīti 34 autora dzejoļi krievu valodā, no kuriem daļa iepriekš jau bija publicēta Maskavā izdotajā krājumā „Mazās zilās sacīkšu automašīnas”. Sergeja Timofejeva dzeju atdzejojuši Andris Akmentiņš, Maira Asare, Ingmāra Balode un Pēteris Draguns.

Grāmatā apvienotas divas valodas, divi paralēli kanāli, kas veido stereo skaņu, tāpēc dzejas krājuma noformējumā simboliski izmantota skanda. Dzejoļi ir par gaismas stariem, provinces zagļiem, prasmi ēst „vodku” un par to, ka nedrīkst zaudēt cerību, jo tā slikti orientējas. Grāmata ir par sava veida dzīves „patiesībām”.

Žoržs Uaļļiks „Вижу. Слышу. Молчу/Redzu. Dzirdu. Klusēju”

 

Šis izdevums tiek dēvēts par vispilnīgāko Žorža Uaļļika dzejoļu krājumu – pēc satura un noformējuma patiesi unikāla grāmata, pareizāk sakot, divas savstarpēji nesaraujami saistītas grāmatas, no kurām latvisko versiju veido Pētera Draguna atdzejojums.

Autoram pieder savdabīga dzejas tehnika, kurā atslēdzas loģiskā domāšana, valodas transs pārņem apziņu, bet dzejoļi ir piepildīti ar nozīmēm. Kā krievu, tā latviešu dzejā Latvijā šāda poētika ir ļoti reta parādība. Protams, tulkot Uaļļika dzeju ir ārkārtīgi grūti. Pēc grāmatas „Redzu dzirdu klusēju” latviskā tulkojuma redaktora Jāņa Elsberga domām, atdzejotājs Pēteris Draguns dzejoļus ir radījis no jauna citā valodā.

Artūrs Punte „Поэтические посвящения/Poētiskie veltījumi”

 

Krājumā „Поэтические посвящения/Poētiskie veltījumi” apkopoti autora pēdējos 15 gados tapušie dzejoļi. Tās oriģinālo dizainu veidojis mākslinieks Mārtiņš Ratniks, atsaucoties uz lietišķās infografikas estētiku, kas vienlaicīgi palīdz orientēties grāmatā un atvieglo lasītājam navigāciju – tas ļauj viegli atrast katra dzejoļa atdzejotāju, saprast, kādā valodā katrs dzejolis ir sākotnēji sarakstīts u. c.

Tāpat dizains veiksmīgi veido grāmatas vizuālo risinājumu, radot atturīgas tehnogēnas ilustrācijas. Dizaina koncepcijā īpaši akcentēts divu valodu izmantojums grāmatā. Atšķirībā no iepriekšējiem Orbītas izdevumiem, šeit ne visi dzejoļi ir dublēti abās valodās – saturu var uztvert arī tie, kas zina tikai vienu no valodām, taču abu – latviešu un krievu – valodu pārzinātāji būs ieguvēji.

„Rīga 2014” interviju ar Artūru Punti lasi mūsu portālā šeit!

Semjons Haņins „Vplav/Peldus”

 

Izdevumu veido divu, ar magnētiem savienotu grāmatu komplekts – viena krieviski, otra latviski. Arī šā krājuma latvisko versiju veidojuši pazīstami latviešu dzejnieki – Aivars Eipurs, Jānis Elsbergs, Liāna Langa, Marts Pujāts, Jānis Rokpelnis, Kārlis Vērdiņš un Arvis Viguls un citi.

Taču var uzskatīt, ka dzejoļi vienlaikus tulkoti arī vizuālajā valodā – grāmatā iekļauti zīmējumi, kas drīzāk uzskatāmi par dzejoļu tulkojumiem, ne ilustrācijām. Konceptuāli šie attēli radīti kā vizuāla poētiskā teksta atveide. Grāmatas mākslinieki ir Evelīna Deičmane, Marina Gofenšefera, Kaspars Groševs, Maija Kurševa, Lita Liepa, Līva Rutmane, Klāvs Upacieris, Oļa Vasiļjeva, Reinis Virtmanis, Armands Zelčs un vēl kāds pazīstams mākslinieks, kurš šoreiz izvēlējās palikt nezināms.

0 komentāri

Komentāru nav