Berlīnē pasniegs Eiropas Kinoakadēmijas balvas

Berlīnē pasniegs Eiropas Kinoakadēmijas balvas
EPA/LETA . Eiropas Kinoakadēmijas prezidents Vims Venders un aktieris Mišels Pikolī
Sestdien, 7. decembrī, Berlīnē notiks 26. Eiropas Kinoakadēmijas (European Film Academy) balvu pasniegšanas ceremonija, kurā pulcēsies visas Eiropas slavenākie filmu veidotāji. Turp devusies arī „Rīga 2014” delegācija, kā arī Latvijas Televīzijas pārstāvji, jo nākamgad Eiropas kinobalvas tiks pasniegtas Latvijā, Eiropas kultūras galvaspilsētā – Rīgā.

Eiropas Kinoakadēmijas balvas – „Fēliksus” – šogad pasniegs 10 kategorijās: tiks noskaidrota gan labākā filma, gan labākā komēdija, aktieris un aktrise, režisors, scenārija autors, kā arī labākās dokumentālās, animācijas un īsfilmas. Tāpat tiks piešķirta arī Prix Fipresci – Eiropas jaunatklājuma balva.

Jau ziņots, ka īpašās balvas par mūža ieguldījumu kinematogrāfā saņems franču kino dīva Katrīna Denēva, savukārt par ieguldījumu pasaules kino – spāņu režisors Pedro Almodovars.

Kopumā grezno pasākumu Berliner Festspiele namā apmeklēs 900 lūgtu viesu, tostarp labākie Eiropas aktieri, iepriekšējo gadu uzvarētāji, šā gada nominanti, kā arī Eiropas Kinoakadēmijas biedri. Vakaru vadīs vācu komēdiju zvaigzne Anke Engelke (Anke Engelke), kura jau iepriekš ir vadījusi ceremoniju, izklaidējot viesus visa vakara garumā.

Latvijas skatītāji varēs sekot līdzi ceremonijai LTV7 atliktajā tiešraidē, kas sāksies plkst. 23.15, bet tiešraidē internetā to pārraidīs Eiropas Kinoakadēmijas oficiālajā mājaslapā, tās sākums plkst. 21.00 pēc Latvijas laika. Latvijas Televīzija Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremoniju pārraida jau trešo gadu, bet nākamgad tiešraidē atspoguļos svarīgo notikumu, kas norisināsies Eiropas kultūras galvaspilsētā Rīgā.

„Latviešu kino ēra Eiropas Kinoakadēmijā sāksies tieši 7. decembrī, jo Latvija pirmoreiz pilntiesīgi piedalīsies filmu vērtēšanā ar savām balsīm un pirmoreiz turp dosimies filmēt. Šis laiks, gaidot notikumu Rīgā, ir svarīgs un izšķirošs – esam uzlikti uz skrejceļa, un tikai no pašiem filmu veidotājiem ir atkarīgs, vai pašmāju kinematogrāfs var stāties līdzās citām Eiropas kino valstīm,” iepriekš teica kinokritiķe un LTV raidījuma „Kinotēka” veidotāja Daira Āboliņa, kura ar kolēģi Ditu Rietumu šogad tika uzņemta Eiropas Kinoakadēmijā.

Galvenajām Eiropas kinobalvām, kas tiks pasniegtas jau 26. reizi, nominētās filmas tika nosauktas 9. novembrī Seviljas Eiropas filmu festivālā. Viss nominantu saraksts atrodams šeit!

Eiropas labākās filmas

„Zils ir vissiltākā krāsa. Adele” („La vie d’Adele: chapitres 1 & 2.”, Francija, rež. Abdelatīfs Kešišs)

Filma jau saņēmusi vairākus apbalvojumus, tostarp prestižo „Zelta palmas zaru” Kannu kinofestivālā šā gada maijā. Filma tiek dēvēta par vienu no 2013. gada kino sensācijām. Kinodarba pamatā ir melodramatisks, kaislīgs un sarežģīts mīlas stāsts starp divām jaunām meitenēm. Galvenā varone ir 15 gadus vecā Adele, kura pamazām kļūst par jaunu sievieti un sapņo piedzīvot savu pirmo mīlestību. Viņas dzīvē ienāk mākslas vēstures studente Emma – meitene ar ziliem matiem.

Uz Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā „Labākais režisors” pretendē arī šīs filmas veidotājs Abdelatīfs Kešišs.

„Labākais piedāvājums” („The Best Offer”/„La migliore offerta”, Itālija, rež. Džuzepe Tornatore)

Itālijas filma „Labākais piedāvājums” pirmizrādi piedzīvoja šā gada Berlīnes kinofestivālā. Tās sižeta pamatā ir mistikas un romantikas apvīts stāsts par ļaudīm starp mākslas izsolēm un antīkām vērtībām no izsmalcinātās Eiropas.

Šīs filmas režisors un scenārija autors Džuzepe Tornatore pretendē uz Eiropas Kinoakadēmijas balvām arī kategorijās „Labākais režisors” un „Labākais scenārija autors”.

„Sniegbaltīte” („Blancanieves”, Spānija/Francija, rež. Pablo Bergers)

Neparasto, melnbalto spāņu versiju par klasisko Sniegbaltītes tēmu tās režisors Pablo Bergers bija jau iecerējis pirms astoņiem gadiem. Brāļu Grimmu pasaka šai filmā ir pārvērsta līdz nepazīšanai – tas notiek 1920. gadu Seviljā, un centrā ir sieviete, kas nodarbojas ar vēršu cīņām. Bergers šo filmu nosaucis par savu mīlestības vēstuli 1920. gadu mēmajam kino. Viņš ir arī starp labākā Eiropas režisora balvas pretendentiem.

„Pārrautais aplis” („The Broken Circle Breakdown”, Beļģija, rež. Feliks van Groningens)

Beļģu drāma „Pārrautais aplis” var lepoties ar šogad visvairāk saņemtajām nominācijām Eiropas kinobalvai. Kopumā filma pretendē uz „Fēliksiem” piecās kategorijās – tā nominēta ne tikai kā labākā Eiropas filma, bet tās režisors Feliks van Groningens (Felix Van Groeningen) kā labākais Eiropas režisors. Filma saņēmusi arī nominācijas kategorijās „Labākā aktrise” – Vērle Bātensa (Veerle Baetens) un „Labākais aktieris” – Johans Heldenbergs (Johan Heldenbergh). Kategorijā „Labākais scenārijs” izvirzīti filmas scenārija autori Feliks van Groningens un Karls Joss (Carl Joos).

Filma ir stāsts par kādu pāri, viņu mīlestību un atšķirībām. Īsts pārbaudījums mīlestībai ir abu kopīgās meitas slimība.

„Dižais skaistums” („La Grande Bellezza”, Itālija/Francija, rež. Paolo Sorrentīno)

Šīs filmas kontekstā jau piesaukts itāliešu kinoklasiķis Frederiko Fellīni un viņa 1960. gada filma „La Dolce Vita”. Filma jau saņēmusi vienbalsīgas kritiķu uzslavas un četras nominācijas Eiropas Kinoakadēmijas balvai. Tā pretendē gan uz labākās filmas godu, gan Paolo Sorrentīno (Paolo Sorrentino) uz labākā režisora titulu, kategorijā „Labākais aktieris” nominēts galvenās lomas atveidotājs Tonijs Servillo (Toni Servillo), bet par labāko scenāriju nominēti Paolo Sorrentīno un Umberto Kontarello (Umberto Contarello).

„Oh Boy” (Vācija, rež. Jans Ole Geršters).

Filma jau piedzīvojusi ievērojamus panākumus savā dzimtenē, un uz Eiropas Kinoakadēmijas balvu pretendē arī tās galvenās lomas atveidotājs Toms Šillings (Tom Schilling). Filma izvirzīta arī īpašajai balvai Prix Fipresci jeb Eiropas atklājums.

Filma ir mūsdienīgs, pašironisks stāsts par jaunu vīrieti un pilsētu – Berlīni. Viņš dzīvo vienai dienai, iztiek no tēva atbalsta, viņam nav darba, un viņš meklē savu vietu modernajā pilsētas sabiedrībā, kurā ir iespējams viss.

Eiropas Kinoakadēmija dibināta 1989. gadā, sākotnēji kā Eiropas Kino biedrība (European Cinema Society), pulcējot izcilākos un ievērojamākos Eiropas kino profesionāļus. Eiropas Kinoakadēmijas prezidents šobrīd ir vācu režisors Vims Venders.

Par pretendentiem visās kategorijās balso vairāk nekā 2900 Eiropas Kinoakadēmijas biedru, tostarp Latvijas pārstāvji. Šobrīd Eiropas Kinoakadēmijā Latviju pārstāv deviņi kino profesionāļi – kinokritiķes Daira Āboliņa un Dita Rietuma, producents Uldis Cekulis, režisori Andrejs Ēķis, Vilnis Kalnaellis, Ināra Kolmane, Ivars Seleckis, operators Gints Bērziņš un animators Jurģis Krāsons.

0 komentāri

Komentāru nav