„Totaldobže” pievēršas „Melnajiem caurumiem” un ārzemēm

„Totaldobže” pievēršas „Melnajiem caurumiem” un ārzemēm
Kaspars Garda, Rīga 2014 . „Totaldobže” mākslas centra vadītājs Kaspars Lielgalvis
Pirms laiciņa izskanēja ziņa, ka tiek slēgts VEF teritorijā meklējamais „Totaldobže” mākslas centrs. „Ar „Totaldobži” ir tā, ka esam slēgti, kā jau varbūt ir pamanīts. Tagad domājam un ceram uz jaunām telpām, taču pašreiz tam īsti nav laika,” sarunā ar kultūras portālu teic mākslas centra vadītājs Kaspars Lielgalvis, kura teiktajā par „Totaldobžes” plāniem un nākotni gan ik pa brīdim ieskanas arī pa pozitīvākai notij.

Četras dažādas aktivitātes

„Ceru, ka kaut kas virzīsies uz priekšu saistībā ar „Free Riga 2014” kustību un ka varbūt tiksim pie kādām Rīgas domes Īpašumu departamenta ierādītajām telpām. Taču tur arī viss process ir apstājies, un to noteikti iespaidojuši pēdējā laika notikumi – Zolitūdes traģēdija. Domāju, ka tagad neviens negribēs laist tukšajās un neizmantotajās telpās, ja tur nav veiktas licencētas ekspertīzes...”

Taču, kā akcentē Kaspars, lai gan „Totaldobžes” telpās lielie pasākumi vairs nenotiek, mākslas centrs turpmāk attīstīs uzsākto projektu „Melnie caurumi” – apjomīgu dažādu pasākumu un aktivitāšu kopumu, savukārt lielos pasākumus ar laiku plānots rīkot citur.

 

Savukārt par projektu „Melnie caurumi” Kaspars atgādina, ka pirmais pasākums notika jau pirms diviem gadiem, un pašlaik tas kļuvis par mākslas centra pamataktivitāti. „Tas būtībā ir laikmetīgās mākslas starpdisciplinārs projekts, kurā ir četru veidu aktivitātes. Viens veids ir improvizācijas, kur kādā vakarā kopā sanāk, piemēram, mūziķi, dejotāji, dzejnieki, arī vizuālie mākslinieki, un tad improvizē.”

Otrs aktivitāšu veids – kombinētās performances, kurās dažādu disciplīnu pārstāvji vienā laikā tiek aicināti uz vienas skatuves izrādīt savus gatavos darbus:

„Ir ļoti daudz mazformāta darbu gan komponistiem, gan horeogrāfiem, gan dzejniekiem. Varbūt dzejnieks nav gatavs veselam autorvakaram, taču viņš labprāt piedalītos šādā pasākumā, kur var nolasīt divus dzejoļus; pēc tam nāk laikmetīgais dejotājs ar vienu priekšnesumu, pēc tam – mūziķis vai vizuālais mākslinieks, kas uz vietas izveido instalāciju.”

Šādas performances tikšot rīkotas arvien biežāk.

„Mums ir arī radošās darbnīcas, kas notiek garākā laika posmā – trīs nedēļas – un uz kurām aicinām divus trīs dažādu disciplīnu pārstāvjus kopā veidot konkrētu performanci, instalāciju, skaņdarbu – jebko. Šim projektam vismaz trīs dienas nedēļā var izmantot telpas „Totaldobžes” augšstāvā, lai strādātu un veidotu kopīgu sadarbības projektu. Pieaicinām arī ekspertus, kas sniedz ieteikumus, konsultē, seko projekta tapšanai, kritizē, komentē,” par trešo aktivitāti stāsta Kaspars, piebilstot, ka pašlaik pie šāda kopprojekta – skaņu instalācijas – strādā gleznotāja Anda Lāce un jaunā komponiste Evija Skuķe. „Pirms viņām bija Eva Vēvere kopā ar laikmetīgās dejas pārstāvi Jeļenu Jacintu, kura mācījusies Londonā. Trijatā kopā ar moderatori – somu horeogrāfi – viņas strādāja pie performances izveidošanas.”

 

Savukārt ceturtais pasākumu bloks ir radošās vai uztveres laboratorijas, kas tika veidotas kopā ar mākslas zinātnieci Ievu Kalniņu projekta „Horizontu meklējot” ietvaros. „Rīkojām laboratorijas, kurās mākslinieki varēja testēt cilvēku reakciju – atkarībā no tā, kā mākslas darbs tika izstādīts. Tikpat labi akcents varēja būt likts uz cilvēka uztveri – kādas sajūtas izraisa konkrētas fiziskas vai materiālas manipulācijas,” par šajā pavasarī un vasarā „Totaldobžē” notikušajām aktivitātēm atgādina Kaspars, piebilstot – jā, tas bija interesants projekts. „Ne vienmēr izveidojās rindas, bet interese bija. Tādēļ arī šo projektu esam iekļāvuši „Melnajā caurumā” un turpināsim attīstīt.”

Met skatu uz Ūmeo un Ženēvu

Taujāts par iemeslu visām šīm pārmaiņām, „Totaldobže” mākslas centra vadītājs teic, – galvenais iemesls ir finansiālā situācija un jautājums, vai telpu stāvoklis atbilst kritērijiem. „Lielākā daļa telpu ir definēta kā ražošanas un noliktavu telpas, tāpēc – ja gribam rīkot publiskus pasākumus, mums ir jāatrod veids, kā pārdefinēt telpu funkciju. Un tas izmaksātu tik daudz, cik nevaram atļauties. Tāpēc darbība pašlaik ir stipri ierobežota.” Tādēļ tiks attīstīts iepriekš aprakstītais „Melno caurumu” projekts, par kuru, tāpat kā citām mākslas centra aktivitātēm, informācija joprojām iegūstama „Totaldobžes” mājaslapā un sociālajā tīklā „Facebook”.

„Mēs turpinām funkcionēt – gan bez savām telpām. Tādēļ piedāvāsim pasākumus un iespēju sadarboties ar līdzīgām vietām ārpus Rīgas.” Bijušas sarunas ar kādu galeriju otrā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētā Ūmeo – tur augustā veselu mēnesi norisināsies „Melno caurumu” projekts. „Kas augustā būs šeit, Rīgā, nezinu.

Protams, turpināsim meklēt telpas, taču pēdējo trīs gadu laikā esmu sapratis, – ja mums ir jāmaksā 500 latu par telpu īri, nevaram finansiāli to „pavilkt”. Domāju, ka līdzīgas problēmas skar lielāko daļu radošo kvartālu, taču neviens nevēlas sūdzēties.

Kolīdz sāksim čīkstēt, ka nevaram „savilkt galus” un ka nav naudas, cilvēku attieksme mainīsies. Viņi mūs atbalsta, bet tajā pašā laikā mums tiek uzlikts zīmogs – viņi nevar. Sanāk, ka nespējam izdzīvot brīvā tirgus apstākļos…”

Taujāts par potenciālajām telpām, uz kādām „Totaldobže” varētu pārcelties, Kaspars saka – bijušas diskusijas par ēku Tallinas ielā, kur savulaik atradusies sanitārā transporta bāze. „Tur ir lielisks, milzīgs kvartāls, un bija doma, ka to varētu piepildīt ar dažādām radošām iniciatīvām; blakus ir Miera iela un Tabakas fabrika. Tagad viss ir apstājies – manuprāt, tādēļ, ka neviens nav gatavs uzņemties atbildību un laist iekšā cilvēkus, kas rīko publiskus pasākumus. Piecus gadus šīs telpas ir tukšas; protams, tās tiek turētas kārtībā, lai nekļūtu par degradēto teritoriju, un skaitās samērā drošas. Taču tagad nevar zināt, kas notiks.”

Savukārt nākamā gada janvārī Kaspars ar kolēģiem plāno doties Eiropas tūrē un runāt par līdzīga veida sadarbību kā ar Ūmeo. „Vienu mēnesi pavadīsim Hāgā, vienu – Helsinkos, arī Madridē un Briselē. Mums ir ļoti daudz kontaktu ar cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti sadarboties – tieši ar „Totaldobže” mākslas centru.

Tie ir mākslas centri, kas izveidojušies paši no sevis un aktīvi darbojas.

Katrā lielākā pilsētā ir līdzīgi centri: „Polimērs” Tallinā, „Paint brush” – bijusī otu fabrika Rumānijas pilsētā Klužā, Budapeštā līdzīgs centrs izveidojies bijušajā skolā. Briselē vēlos uzsākt sadarbību ar laikmetīgās mākslas centru „Wiels”, kas darbojas bijušajā alus brūzī un ir daudz turīgāks par citiem līdzīgiem centriem. Ženēvā ir galerija, kas izveidojusies bijušajā skvotā… Tās iniciatīvas, kas sākušās tāpat kā „Totaldobže” mākslas centram, ārvalstīs risinās daudz vieglāk un arī finansējums ir pavisam cits. Aptuveni trešo daļu finansē pilsēta, trešo daļu – dažādi fondi, un trešo daļu šie centri nopelna paši ar dažādām aktivitātēm. Jo lielāks budžets, jo viņi ir redzamāki un attīstās,” par ārvalstu centru pieredzi teic Kaspars, rezumējot – diemžēl „Totaldobže” mākslas centrs īsti nevarēja „savilkt galus”. „Skatīsimies, vai pie mums nākamgad būs kāds projekts. Tādēļ gribam vai nē, mums ir jāpārprofilējas uz starptautisko apriti,” atzīst Kaspars Lielgalvis, neslēpjot, – veidojot šo mākslas centru, viņa mērķis bijis iekļūt starptautiskā apritē, bāzes vietu saglabājot Rīgā, kur varētu rīkot pasākumus un popularizēt laikmetīgo mākslu, jo interese bijusi pietiekami liela.

1 komentāri

Ēriks Bērziņš

14.12.2013 20:16

Kāpēc lai neieliktu sludinājumu Meklējam 500 brīvprātīgos kas reizi mēnesī gatavi noziedot Ls 1