Ceļvedis hibrīdā pasaulē. Pītera Bērka grāmatas recenzija

Ceļvedis hibrīdā pasaulē. Pītera Bērka grāmatas recenzija
Grāmatas vāks
Artis Svece, speciāli Rīga 2014
13-12-2013 A+ A-
Arta Sveces recenzija Pītera Bērka grāmatai „Kultūru hibriditāte”. Izdevējs - Mansards, 2013.

„Mūsu pasaulē neviena kultūra nav vientuļa sala,” raksta Pīters Bērks grāmatā „Kultūru hibriditāte”, vienlaicīgi apliecinot, ka būtībā tā tas ir bijis vienmēr. Latvija, protams, nav izņēmums. Tipiski piemēri ir svētki. Ja sametat kopā Lieldienu zaķi, krāsotas olas, pūpolus, šūpoles un Kristus augšāmcelšanos, to visu sajaucat – sanāk Lieldienas. Nezinu, kā veidojušās tradicionālās latviešu Ziemas saulgriežu svinēšanas tradīcijas (diez vai noslēgti no kaimiņu kultūrām), bet mūsdienu Ziemassvētkos viegli konstatējamas irāņu, ebreju, grieķu, itāliešu, vāciešu, nīderlandiešu, amerikāņu ietekmes, kuras latvieši ir adaptējuši atbilstoši savai gaumei (kaut vai dodam priekšroku romiešu karstvīnam un ebreju pīrāgiem, nevis meksikāņu tītaram un angļu pienam ar jēlu olu).

Skaidrs, ka hibriditāte nav tikai akadēmisku pētījumu tēma, bet arī politiski jutīgs jautājums.

Mūsdienās reti kurš izglītots cilvēks noliegs, ka nacionālās kultūras veidojas mijiedarbībā ar citām kultūrām, un Bērka grāmata ir pilna ar piemēriem, kas to apliecina.

Tomēr attieksme pret hibridizācijas procesiem izraisa visnotaļ atšķirīgas reakcijas. Latviešu lasītājiem noteikti būs atpazīstamas tēmas par indivīda identitāti kā hibrīdu vai valodu sajaukšanos. Bērks dod ieskatu arī diskusijās par globalizāciju, glokalizāciju, kokakolonizāciju un kultūras „attīrīšanu”. Viņa attieksme pret kultūru sajaukšanos ir labvēlīga tādā nozīmē, ka viņš to uztver kā neizbēgamu mūsu dzīves sastāvdaļu.

Bērks raksta vienkārši un skaidri, kas ir viens no viņa grāmatu popularitātes iemesliem. Tie, kas interesējas par kultūras pētniecību profesionāli – filosofi, vēsturnieki, literatūrpētnieki, sociologi un antropologi – ātrāk vai vēlāk sastopas ar kādu no Bērka grāmatām, tāpēc bija interesanti grāmatas latviskojuma atvēršanā, kurā piedalījās arī pats autors, ieraudzīt šo dažādo profesiju pārstāvjus vienkopus, kas nemaz tik bieži negadās. Bērka grāmata nepiedāvā grandiozas atklāsmes, bet dod labu pārskatu par tēmu. Būtībā tā izveidota kā ceļvedis. Kad to izlasāt, jūs jau orientējaties pamatjēdzienos, problēmās un zināt galvenos autorus. Daudzie piemēri no dažādu tautu un laikmetu kultūrām (Brazīlija, senie ebreji, viduslaiku Japāna, Nigērijas jorubi, mūsdienu Bombeja utt.) vai kultūras jomām (literatūra, arhitektūra, mūzika, māksla utt.) drīzāk ilustrē jēdzienus un teorijas, nevis iepazīstina ar konkrēto kultūru. Bērks piemin veselu gūzmu citu autoru un grāmatu, un nevajadzētu domāt, ka līdz ar to arī šie autori ir saprasti un apgūti, tomēr viegli sapratīsit, ko gribas lasīt tālāk.

0 komentāri

Komentāru nav