Uzvedums par Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša saraksti – MN „Daile”

Uzvedums par Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša saraksti – MN „Daile”
Publicitātes foto . Izrādes veidotāji Vilis Daudziņš, Jēkabs Nīmanis un Kaspars Znotiņš
17-12-2013 A+ A-
30. decembrī mūzikas namā „Daile” pirmizrādi piedzīvos uzvedums „Vēstule draugam – Im. un Oj.”, kurā Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša saraksti, kas papildināta ar abu dzejnieku dzejas rindām un ierakstiem no Imanta Ziedoņa kancelejas grāmatām. Skatītāju vērtējumam izrādi nodos aktieri Vilis Daudziņš un Kaspars Znotiņš. Muzikālo noformējumu veidojis Jēkabs Nīmanis.

„Ar Ojāru Vācieti. Mēs satiekamies reti, bet mūs saista kaut kāds kopīgs dūmu ceļš debesīs. Tikko redzams, tikko nomanāms. Dūmu ceļš.” Imants Ziedonis.

Vēstules abu dzejnieku starpā netika rakstītas regulāri, reizēm atbilde nepienāca vispār, reizēm tā pienāca pēc vairākiem mēnešiem. Taču tās bija trāpīgas un spilgtas, tās parāda abu dzejnieku precīzo jušanu vienam par otru, kā abi viens otru ir sapratuši, kā abi ir viens otru izjutuši. Viņi ir līdzvērtīgi sarunu biedri. Vēstules ataino arī viņu vientulību, lielas personības vientulību, zināmā mērā pat smeldzi. Vēstulēs abpusēji bieži izskan vārdi par to, cik reti iznāk satikties, kā viņi mēnešiem ilgi viens no otra pazūd, tajā pašā laikā parādot arī to brālību, kas pastāvēja starp abiem.

Vēstules ir arī humora un ironijas pilns padomju laika tēlojums. Tas izpaužas ne tikai tekstā, bet reizēm arī noformējumā, kad vēstules tiek rakstītas, piemēram, uz veidlapām ar attiecīgu padomju laika iestādījumu rekvizītiem.

Fragments no Ojāra Vācieša vēstules, kas rakstīta ar melnu tintes pildspalvu, kas ražota Ķīnā. Un, vēstuli rakstot, viņš šo savu jauno pildspalvu izmēģina, daloties iespaidos:

„P.S. Pildspalva tiešām ir laba, un es domāju, ka tā tomēr ir ražota kādā no tām rūpnīcām, ko cēla ar mūsu palīdzību. Citādi tas nevarētu būt. Citādi mēs tik viegli nebūtu vēlreiz apsteiguši amerikāņus kosmosa iekarošanā – šie nupat ir palaiduši mākslīgo pavadoni ap Marsu, bet mēs jau kudī kad aizšāvām tam garām un pats nelabais nezin, kur mūsu raķete jau ietikusi. Vot.”

Reiz Imants Ziedonis sūtījis Ojāram Vācietim vēstuli, uz aploksnes norādot vien:
Rīgā, Altonavas ielā
Ojāram Vācietim
bez mājas un dzīvokļa numura. Uz aploksnes, kas glabājas Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā Rīgā, redzams pasta zīmogs, tātad pastnieks ir piegādājis sūtījumu adresātam arī bez precīzi norādītas adreses. To spoži ilustrē Ojāra Vācieša rakstītais Imantam Ziedonim: „Ja Tu esi pazaudējis manu adresi, tad pastā saki, ka tas nav tālu no „Auroras” zeķu fabrikas.”

Vēstules ir smalkas ironijas caurstrāvotas, tāda ampelēšanās starp abiem dižgariem.

„Ojār, tu ragulops...”
„Sveiks, vecais lop.”
„Un sveiks Tu, pazudušais ūdenstorni...”
„Meisenes porcelāna naktspod!”

Biļetes pieejamas „Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

0 komentāri

Komentāru nav