Zvaigžņu basketbols. „Sapņu komanda 1935: Laika stāsti” recenzija

Zvaigžņu basketbols. „Sapņu komanda 1935: Laika stāsti” recenzija
Grāmatas vāks
Artis Svece, speciāli Rīga 2014
20-12-2013 A+ A-
Arta Sveces recenzija Ilzes Zvejas, Aigara Graubas un Andreja Ēķa grāmatai „Sapņu komanda 1935: Laika stāsti”. Izdevējs – „Zvaigzne ABC”, 2013.

Džordžs Lukass ir leģendārs ne tikai filmu, bet arī līguma dēļ, kuru pirms „Zvaigžņu karu” uzņemšanas noslēdza ar „20th Century Fox” studiju. Tas ļāva viņam paturēt ienākumus no „Zvaigžņu karu” zīmola licencēšanas rotaļlietu, T kreklu un tamlīdzīgu produktu izgatavotājiem. „Fox” studija tobrīd nenojauta, kādu gigantisku naudas summu līdz ar to ir pazaudējusi. Septiņdesmitajos gados filmas vēl bija tikai filmas, bet mūsdienās būtībā jebkura lielbudžeta filma ir multimediāls pasākums. Šī tendence savā, protams, pieticīgākā veidā ir sasniegusi arī Latviju. Lūk, piemērs – grāmata, kurā var izlasīt gan filmas „Sapņu komanda 1935” scenāriju, gan dokumentālu vēstījumu par notikumiem, kas ir šīs filmas sižeta pamatā.

Grāmatas mērķauditorija ir tie, kam patika filma, un tie, kurus interesē basketbols. Šīs divas cilvēku grupas noteikti pārklājas, bet ne obligāti sakrīt. Grāmatai tas nācis par labu. Tādēļ, ka tajā iekļauts scenārijs un attēli no filmas, izdodas izvairīties no stīvuma, kas raksturīgs šādām lokālām sporta (uzņēmumu, skolu, rūpniecības nozaru) vēstures grāmatām. Vienlaicīgi grūti iedomāties kādu, kas būtu gatavs iegādāties „Sapņu komandas 1935” scenāriju vienu pašu, jo tas tomēr ir tikai scenārijs, kura teksts: „Izcili atstrādāta metiena tehnika; šis vīrs no soda līnijas ir nevainojams,” bez kustīgām bildēm īsti nestrādā.

Atšķirībā no holivudiskajām filmu grāmatām, kurās lielākoties ir vienkārši bilžu grāmatas, šī grāmata patiešām ir izzinoša un informatīva.

Mērķis ir bijis gan bagātināt filmas stāstu, gan dot plašāku vēsturisko kontekstu. Teksts ir dalīts īsās nodaļās, kas ir sakārtotas nevis hronoloģiski, bet vairāk vai mazāk pielāgojoties filmā/scenārijā notiekošajam. Tas nozīmē, ka būtībā to var lasīt gan secīgi pēc kārtas, gan nejauši izvēloties kādu no tēmām, kas tajā mirklī vairāk interesē. Tematiski nodaļas varētu sadalīt četrās grupās: vēsturiskais konteksts patiešām plašā nozīmē (Tautu Savienība, skolas Latvijā, Ženēvas ezers un tā strūklaka u. c.), informācija par pirmskara Latvijas ikdienas dzīvi, sports pirmskara Latvijā un Latvijas valstsvienības uzvara pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs basketbolā.

Filmas un grāmatas būtība slēpjas stāstā par to, kā Latvijas basketbolisti nonāca līdz šai uzvarai, tostarp uzzinām par komandas dalībniekiem un viņu likteņiem. Tomēr manu uzmanību visvairāk piesaistīja detaļām bagātais vēstījums par ikdienas dzīvi un sportu kopumā. Piemēram, kāda savā laikā bija un cik augstu tika vērtēta basketbola bumba, kādi bija sporta preses izdevumi un kā strādāja sporta žurnālisti, kādas bija dzīves izmaksas pirmskara Latvijā, kas bija jādara, lai piezvanītu pa tālruni, kādas radio programmas cilvēki klausījās, kas bija Ziemeļu ekspresis, kādas izskatījās pirmās sporta zāles Latvijā. Šī grāmata ir ne tikai sapņu komandas biogrāfija, bet arī sociālā vēsture.

0 komentāri

Komentāru nav