„Rīga 2014” programma: iesaka eksperti

„Rīga 2014” programma: iesaka eksperti
Publicitātes foto . Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs kā vienu no nākamā gada notikumiem iesaka ASV latviešu izcelsmes mākslinieces Vijas Celmiņas izstādi
17. janvārī sāksies Rīgas – 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas programma, taču tas ir tikai sākums, jo šīs programmas ietvaros interesentiem tiks piedāvāti vairāki simti dažādu pasākumu. Tādēļ, lai plašajā klāstā būtu vieglāk orientēties, lūdzām vairākiem nozares ekspertiem ieteikt, kādiem pasākumiem, viņuprāt, derētu veltīt īpašu uzmanību.

 

LMA rektors Aleksejs Naumovs

* Jauno dizaineru izstāde „Domāts–darīts

2014. gadā jūnija sākumā Latvijas Mākslas akadēmijā Dizaina diplomandu dienu ietvaros norisināsies īpaši Eiropas kultūras galvaspilsētas programmai veidota jauno dizaineru izstāde „Domāts–darīts”. Ar šo ekspozīciju un tās satelītpasākumiem aicināsim dizainu izzināt ne tikai nozares studentus un profesionāļus, bet arī skolu jauniešus. Mūsu mērķis ir caur topošo dizaineru studiju un diplomdarbiem parādīt auditorijai to, cik plašs vēriens ir dizainam – no funkcionālā un rūpnieciskā līdz sociālajam un universālajam dizainam. Aicinām sekot līdzi arī citām norisēm Mākslas akadēmijā. Visa gada garumā veidosim blīvu pasākumu programmu – būs gan izstādes, gan radošās darbnīcas un atvērtās lekcijas, gan citas mākslas un dizaina norises.

 

* „Iesakņotāji apkaimēs” (2014. gada aprīlī un maijā)

Priecājos, ka „Rīga 2014” programmā iekļauts projekts, kas aizsācies studiju procesā Latvijas Mākslas akadēmijā. Ar „Iesakņotājiem” jaunā dizainere Jekaterina Stakle 2013. gada vasarā absolvēja Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozares maģistrantūras programmu. Ar neviltotu interesi raugos uz projekta turpinājumu „Rīga 2014” programmā. Paredzētas izstādes un vairākas radošās darbnīcas – starpdisciplināras norises, kas top sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes maģistranti Annu Zabicku. „Iesakņotāji ir labs sociālā dizaina piemērs, kas iesaista seniorus, veicina dažādu paaudžu sadarbību, aktualizē apkārtējās vides labiekārtošanas jautājumus un vienkārši dara dzīvi skaistāku visiem dalībniekiem.

* Vijas Celmiņas darbu izstāde (11. aprīlis – 26. jūnijs)

Spilgtā atmiņā saglabājusies Vijas Celmiņas izstāde „Tate Britain” muzejā Londonā, ko man bija iespēja apmeklēt aptuveni pirms gada. Izstādē Vijas Celmiņas darbi bija eksponēti līdzās mākslinieces pašas izvēlētai britu glezniecības klasiķa Viljama Tērnera akvareļu ekspozīcijai, kas raisīja smalkas simbiozes sajūtu.

Manuprāt, Vijas Celmiņas viesošanās Rīgā un personālizstāde Mākslas muzejā „Rīgas Birža” būs brīnišķīga iespēja klātienē redzēt izcilās latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieces darbus, kas augstu novērtēti pasaulē, taču Latvijā bijuši skatāmi reti.

* Orlānas laikmetīgās mākslas izstāde (no 7. novembra)

Franču māksliniece Orlāna ir ikoniska personība, mūsdienu mākslas zvaigzne, kuras darbi rezonē ne tikai Francijā, bet arī starptautiski. Orlānas māksla nepārprotami pievērš skatītāja uzmanību. Mākslinieces daiļrade var arī šokēt, taču ir vērtīgi zināt, ka pastāv arī šāds skatījums uz mākslu.

 

Festivāla „Rīgas ritmi” dibinātājs Māris Briežkalns

* Starptautiskais džeza mākslinieku konkurss „Riga Jazz Stage” (3.–5. aprīlis)

Konkurss, kas svinēs desmitgadi, jau ir plaši pazīstams džeza aprindās Eiropā un pasaulē, Latvijas mūziķu sabiedrībā nu jau labi zināms pirmais šā festivāla uzvarētājs Intars Busulis; arī Ievas Kerēvicas vārds neprasa komentārus.

Konkursa žūrijā darbosies Raimonds Pauls, China Moses, Māris Briežkalns un eksperti no Zviedrijas, ASV, Igaunijas, Lietuvas un citām valstīm.

Jaunie talanti sacentīsies divās kategorijās „Vokāls” un „Saksofons”. Intriga un mākslinieciski pārsteigumi garantēti!

* „Rīgas ritmi Festival 2014” projekts „Mare Balticum” (28. novembrī)

Latvijas Radio bigbends un Džeimss Morisons (James Morrison) satiksies projektā „Mare Balticum”. Koncertā gaidāmi jauni aranžējumi pasaules izcilākā multiinstrumentālista Džeimsa Morisona un Latvijas Radio bigbenda izpildījumā. Mūzika, kas dzimusi Baltijas jūras krastā, iegūs jaunas krāsas un spēku. Projekts ar ārkārtīgi lielu pievienoto vērtību.

 

* Festivāls „Staro Rīga” (14.–18. novembris)

Festivāls „Staro Rīga” dod prieku. Vienkārši dod prieku. Tumšākajā gada laikā izgaismotā Rīga iegūst jaunus vaibstus, mākslinieki īsteno savas gaismas fantāzijas, gan lielie, gan mazie skatītāji bauda gaismas spēli un ir priecīgi. Vienkārši. Priecīgi.

Teātra kritiķe Līvija Dūmiņa

* Laikmetīgā teātra programma „forte forte. Alvis Hermanis” (25. janvāris – 2. februāris) un „Needcompany” (15.–23. marts)

Ar Alvja Hermaņa divām ārpus Latvijas iestudētajām izrādēm pieteiktajā programmā iekļautas vēl četru Eiropas labāko režisoru izrādes. Patlaban gan atklāts vēl tikai viens režisors – beļģis Jans Lauverss un „Needcompany” izrāde „Izabellas istaba”, taču Latvija nav ar Eiropas laikmetīgā teātra režisoru viesizrādēm ļoti lutināta, tādēļ ir vērts sekot līdzi informācijai, lai kaut ko vērtīgu nepalaistu garām.

 

* Stūra māja. Lieta Nr. 1914/2014  (30. aprīlis – 30. oktobris)

Par to, ko iesākt ar bijušo Valsts drošības komitejas ēku Brīvības ielā, ko saucam par „čekas” un „Stūra māju”, viedokļi dalās. Tukšās ēkas durvis tiks vērtas aprīļa beigās, piedāvājot interesentiem izstaigāt šo namu, apskatīt vairākas ekspozīcijas, kā mērķis ir mēģināt kliedēt un dziedēt šīs vietas atmosfēru. Atceroties teicienu, ka tautai, kas nezina savu vēsturi, nav nākotnes, var paust cerību, ka uz „Stūra māju” atnāks jaunā paaudze.

* „Dāmu paradīze”.  Modes kustības un mode teātra izrādēs (21. jūlijs – 3. augusts)

Ņemot vērā to, cik lielu apmeklētāju interesi raisa modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstādes Rīgā, nav šaubu, ka vasarā būs svētki daudziem jo daudziem. Desmit Ilonas Brūveres veidotajās „Dāmu paradīzes” izrādēs, piecus vakarus pēc kārtas izšķirstot Eiropas modes vēstures lappuses no 1900. līdz 2000. gadam, izklaide aizdarīta ar kultūrvēsturisku saturu. Un pazīstamu Rīgas kostīmu mākslinieku un Natālijas Jansones kā modes stila konsultantes dalība projektā sola kvalitāti un baudu acīm.

* „Spožums un posts Šengenas zonā” Nacionālajā teātrī (30. septembris – 3. novembris)

Dramaturgs Jānis Balodis un režisors Valters Sīlis sevi apliecinājuši kā māksliniekus, kurus interesē aktuālie sociālpolitiskie notikumi, demonstrējot jauniem cilvēkiem nebūt ne ļoti raksturīgo pilsonisko atbildību, kas iedvesmo arī citus paraudzīties uz apkārt notiekošo ar citu – nevienaldzīgu – attieksmi. Viņu kūrētā izrāžu sērija – festivāls Spožums un posts Šengenas zonā – piedāvās dažādu Eiropas režisoru izrādes par nacionālās identitātes un suverenitātes saglabāšanu unificētā Eiropā, un šīs tēmas aktualitāte nav apšaubāma.

 

* Francijas laikmetīgās mākslas ikona Orlāna

Orlāna vienkārši ir jāpiedzīvo – ko lai vēl vairāk saka par šo franču mākslinieci, dzīvo leģendu, kuras mākslas instruments ir pašas ķermenis un kas radījusi personīgās ikonogrāfijas universu, kas personificējas visdaudzveidīgākajās mākslinieces daiļrades šķautnēs. Dažas no tām būs redzamas Rīgā, un šī iespēja ir jāizmanto.

 

Muzikologs Orests Silabriedis

* Izstāde „No Johansona līdz Johansonam” (janvāris – marts)

Spoža un lielu interesi raisoša izstādes ideja: vērtīgs atgādinājums par Kluci un senlaiku Johansonu, Celma, Krieva un Riņķa ideju aktualizēšana, kā arī jauni apvāršņi Gabrāna un mūslaiku Johansona daiļradē. Paredzams lielisks piedzīvojums. Par izstādi vairāk lasi šeit.

* Opera „Mihails un Mihails spēlē šahu” (pirmizrāde – 12. martā)

Kristapa Pētersona darbi vienmēr raisa interesi. Šoreiz par tēmu, kā šahs pārvēršas mūzikā. Dzīva, vēl gandrīz sataustāma vēsture pārtop mūsdienīgā, ļoti pievilcīgā skaņurakstā. Nekādu provokāciju – tikai fakti un skaņas. Būs aizraujoši.

 

* „Bahs. Pasija. Rīga” 2014. gada aprīlis

Larss Ulriks Mortensens ar Baha „Jāņa pasiju” Rīgā – to nedrīkst laist garām! Interesanti būs dzirdēt arī Hansa-Kristofa Rādemaņa diriģēto „Mateja pasiju” un paklausīties, kā Sigvarda Kļavas vadībā izskan Ērika Ešenvalda jaunkomponētā „Lūkas pasija”.

 

Kristīne Matīsa, žurnāla „Kino Raksti” galvenā redaktore

* „Rīgas kino” (1. augusts – 30. septembris)

Nacionālā Kino centra vadītais projekts aizsācies jau 2013. gadā – dažādās Rīgas priekšpilsētās bērni un jaunieši pieredzējušu režisoru meistardarbnīcās veido filmas par savu tuvāko apkaimi, rādot skatītājiem pavisam citu Rīgu, daudz personiskāku un varbūt dzīvāku. Darbs turpināsies arī nākamajā gadā, vasaras beigās vainagojoties ar labāko filmu seansiem plašai publikai. Gluži subjektīvi vērtējot, šim projektam ilgtermiņā varbūt ir daudz būtiskāka nozīme nekā publiski daudz spožākajai un skaļākajai Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanai decembrī. Šeit tiek audzināti jauni balvu laureāti, Latvijas filmu nozares nākotne vai vismaz ieinteresēti kino mīloši un saprotoši Latvijas filmu skatītāji. Vairāk par projektu var izlasīt šeit.

 

* Dāvja Sīmaņa filma „Escaping Riga” (pirmizrāde – 22. janvārī)

Režisora un kinoteorētiķa Dāvja Sīmaņa jaunākās filmas pirmizrāde. Ļoti jaudīgs personību komplekts – Rīgā dzimušie Sergejs Eizenšteins, Jesaja Berlins un Dāvis Sīmanis; nav šaubu, ka pasaulslavenajam kinoklasiķim Eizenšteinam un dziļajam domātājam Berlinam klāt ķēries viņu cienīgs partneris. Dāvja Sīmaņa erudīcija, prāts un talants garantē īpašu kinopiedzīvojumu, kas pilnīgi noteikti nebūs „parasta kārtējā filma”.

* Kino trofejas. Rīgas Kino muzeja izstāde un filmu programma no 22. aprīļa

Ļoti aizraujošs un maz pētīts kinovēstures rakurss – kinoteātru repertuārs kā konkrēta vēstures perioda dzīves šķērsgriezums, ideoloģiju sadursme laikmetu griežos un vienlaikus „parastā cilvēka” ikdienas sastāvdaļa. Pilnīgi neticama iespēja apsēsties kinoteātra „Splendid Palace” krēslā, aizceļot laikā uz divdesmitā gadsimta vidu un skatīties to, ko skatījās pirmo pēckara gadu rīdzinieki. Un pēc tam Kino muzeja izstādē noskaidrot, kas tas bija, ko redzēji.

0 komentāri

Komentāru nav