Pirmā pasaules kara simtgadei veltītā izstāde „1914”

Pirmā pasaules kara simtgadei veltītā izstāde „1914”
Publicitātes foto
Atklājot Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu, no 2014. gada 18. janvāra līdz 20. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” skatītājiem būs atvērta vērienīga izstāde „1914”, veltīta Pirmā pasaules kara simtgadei, pavēstīja LNMM pārstāvji.

Rīgai, kas 2014. gadā ieguvusi Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, plānoto pasākumu kopums dod nebijušu iespēju jaunā kvalitātē atklāt pilsētas un visas Latvijas piederību Eiropas kultūras kopīgajām vērtībām. Programmas „Force Majeure” tematiskā līnija „Brīvības iela” paredz diskusiju par vēstures problēmām, atskatoties uz simt gadiem kopš Pirmā pasaules kara sākuma. Daloties ar šo pieredzi, viens no kolektīvās atmiņas revīzijas elementiem ir sāpīgo vēstures momentu apzināšanās un „neitralizēšana”.

 

Projekts „1914” veidots īpaši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālei „Arsenāls” – vēsturiskajam piemineklim, kas celts militārām vajadzībām, kara ieroču noliktavai (1832). Pēc atšķirīgām ēkas funkcijām dažādos vēsturiskos periodos kopš 1988. gada vecais arsenāls pielāgots muzejam un izstāžu zālei.

„1914” ir stāsts par pagrieziena punktu vēsturē un reizē arhitektonisks inscenējums, kā centrā ir trīs sadursmju zonas – konflikts laika dimensijā, kad jauns laikmets neatgriezeniski transformēja iepriekšējo vērtību sistēmu un atskaites punktus, konflikts cilvēkā – spēja upurēt dzīvi, iesaistoties karā un cīnoties par savu zemi, un visbeidzot – konflikts ģeogrāfiskajā telpā, kurā sevi pieteic jauni lielvaru un politisko spēku samēri un topošā „jaunā Eiropa”.

Senie konflikti, kas pretstatīja tautas un valstis, ir mūsdienu Eiropas kopīgās identitātes līdzsvara meklējumu sastāvdaļa. Eiropa mēģina dziedēt šīs vēsturiskās „traumas”, un tas veido daļu nāciju identitātes. Tā sauktā Lielā kara notikumi Eiropai bija vienlaikus gan traģiski, gan labvēlīgi, jo impēriju sabrukums, revolūcijas Krievijā un Vācijā, spēku samēra revīzija noveda pie „komplicēta miera” – simboliskā Versaļas miera līguma 1919. gada 28. jūnijā. Pirmā pasaules kara bilance ir humānie un materiālie zudumi: vairāk nekā astoņi miljoni kritušo, seši miljoni invalīdu, milzīgs dzimstības deficīts. Tomēr neviena statistika nevar uzrādīt būtību. Kara dēļ sabruka Vācijas, Krievijas, Austroungārijas impērija, tas bija izaicinājums vecajai Eiropai – mainījās vērtību sistēma, tika nesti lieli upuri, un arī tika dota iespēja Centrālās un Austrumeiropas valstīm lielvaru konflikta ēnā iegūt valstisko neatkarību. Pirmā pasaules kara dēļ nodibinājās jaunās valstis: Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Ungārija, Čehoslovākija, Dienvidslāvija.

 

 

Lielais karš kā kultūras mantojumu iznīcinošs faktors vēl nebijušos apmēros izpostīja pilis, muižas, to interjerus un unikālus mākslas priekšmetus. Reizē ar to visu zuda garīgā telpa un intelektuālais mantojums. Izstādes ievada instalācija „Uz impēriju drupām” pirmo reizi parāda Rundāles pils muzeja krājuma daļu – arhitektūras un interjeru, mākslas un sakrālo priekšmetu fragmentus, kas cietuši kara, varas maiņas satricinājumu un laika postošā iespaida dēļ. Izstāde ir mūsu attieksmes demonstrējums pret pagātnes vērtībām, kas varbūt daļēji tika uztvertas kā svešādo muižkungu īpašums, tādējādi zaudējām kādu kultūras slāni, neapzinoties cēloņsakarības, nodarot pāri ar noklusējumu vai savulaik nokavētu rīcību.

Karš izjauca ierasto dzīvi, pieprasīja drosmi riskēt, spēju upurēties, varbūt – atdot dzīvību. Izstādes sadaļa „Strēlnieki”, iekļaujot fotogrāfijas no Latvijas Kara muzeja un privātkolekcijām, ataino psiholoģisko virzību no jaunības maksimālisma, entuziasma un romantikas līdz cīņām par savu dzimteni – Tīreļpurvā, Nāves salā, līdz leģendārajām Ziemassvētku kaujām un kaujām par Rīgu. „Mēs zinām, par ko mēs karojam. To zina un jūt katrs latviešu zaldāts. Šis karš ir tautas karš. Un tauta šinī karā iet mums pa priekšu,” tā strēlnieku sūtību raksturo Kārlis Skalbe.

Izstādes sadaļa „Aculiecinieki” dod iespēju iepazīties ne tikai ar latviešu klasiskā modernisma darbiem, bet arī ar gleznām, grafikām un tēlniecības paraugiem no Pirmajā pasaules karā neatkarību ieguvušajām zemēm: Baltijas kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas; ziemeļvalstīm – Somijas; Centrālās un Austrumeiropas – Polijas, Slovākijas, Čehijas, Slovēnijas, Horvātijas, Serbijas un Ungārijas. Rīgā kopumā pārstāvēti septiņpadsmit prestižākie mākslas muzeji un nacionālās galerijas no vienpadsmit valstīm.

Ekspozīcijā laikmeta noskaņu un attieksmi pret savu laiku no 1914. līdz 1924. gadam pauž slovēņu futūrists Antons Jasušs (Anton Jasusch), lietuviešu ekspresionists Prans Domšaitis (Pranas Domšaitis), somu kubisma piekritējs Henrijs Eriksons (Henry Ericsson), poļu supremātisma pārstāvis Vladislavs Stšemiņskis (Władysław Strzemiński), latviešu modernisti Jāzeps Grosvalds, Jēkabs Kazaks un daudzi citi.

 

Izstādi papildina mūsdienu skatījums uz vēsturiskajiem notikumiem: darbus publikai piedāvā trīs latviešu mākslinieki – Ēriks Božis, Krišs Salmanis un Andris Breže. Filozofiski laikmetīgs komentārs ir savdabīga reference par kara tēmu, bet vienlaikus arī plašāks vizuāls un intelektuālas sarunas provocējošs vēstījums.

Paradokss – cilvēki pasaulē karo joprojām, bet tajā pašā laikā tiek analizēti kara kā cilvēka dabas psiholoģiskie aspekti. Izstāde „1914” uzdod jautājumu: vai pasaules karš ir pagātnes formula, vai cilvēkam piemītošā tieksme karot nav tagadnes agresiju cēlonis? Vai kara ieguvumi ir nesto upuru vērti? Runājot par karu kā neatņemamu pieredzi, no jauna iedzīvinām un skaidrojam mītus, laikmetīgā interpretācijā radām pagātnes atmiņu stūrakmeņus.

Sadarbības partneri

Nacionālā galerija (Prāga), Rietumčehijas galerija (Pilzene, Čehija); Laikmetīgās mākslas muzejs (Zagreba, Horvātija); Tartu Mākslas muzejs (Tartu), Igaunijas Mākslas muzejs (Tallina, Igaunija); Lietuvas Mākslas muzejs (Viļņa, Lietuva); Nacionālais muzejs (Varšava), Mākslas muzejs (Lodza, Polija); Laikmetīgās mākslas muzejs (Belgrada, Serbija); Slovākijas Nacionālā galerija (Bratislava, Slovākija); Božidara Jakaca mākslas muzejs sadarbībā ar Slovēnijas Nacionālo galeriju (Kostanjevica pie Krkas), Slovēnijas Nacionālā galerija, Nacionālais laikmetīgās vēstures muzejs, privātkolekcija (Ļubļana, Slovēnija); Somijas Nacionālā galerija, Mākslas muzejs „Ateneum” (Helsinki, Somija); Ungārijas Nacionālā galerija (Budapešta, Ungārija); Rundāles pils muzejs (Pilsrundāle), Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs (Jelgava), Latvijas Kara muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Mūkusalas Mākslas salons, privātkolekcija (Rīga, Latvija).

0 komentāri

Komentāru nav