Izstāde „Jānis Stradiņš – mantinieks, zinātnieks, pilsonis”

Izstāde „Jānis Stradiņš – mantinieks, zinātnieks, pilsonis”
Publicitātes foto . Profesors Jānis Stradiņš
07-01-2014 A+ A-
No 17. janvāra līdz 17. maijam Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā būs apskatāma izstāde „Jānis Stradiņš – mantinieks, zinātnieks, pilsonis”, kas ir jubilejas dāvana ķīmiķim un zinātņu vēsturniekam akadēmiķim Jānim Stradiņam (dzimis 1933. gada 10. decembrī) viņa 80 gadu jubilejā.

Šo personību nevar aprakstīt un izvērtēt vienā darba jomā, tāpēc izvēlētas trīs galvenās akadēmiķa personības dimensijas: Mantinieks. Zinātnieks. Pilsonis.

Mantinieks. No tēva Jānis Stradiņš mantojis daudz iesākto darbu, īpaši jau Medicīnas vēstures muzejā un pētniecībā, ko ar lielu pietāti dara vēl šodien. Viņš ir muzeja patrons un par darbu muzeja krājuma „Acta Medico Historica Rigensia” veidošanā izpelnījies Paula Stradiņa balvu (1983) un RSU goda doktora nosaukumu (2007). 

Zinātnieks. Pētījumu rezultāti izklāstīti septiņās grāmatās un 325 zinātniskos darbos. Tie veicinājuši vairāku oriģinālu Organiskās sintēzes institūta preparātu, piemēram, furagīna, ieviešu medicīnā. Bijis galvenais redaktors (1975–1985) žurnālā „Heterociklisko savienojumu ķīmija”, pašreiz ir redakcijas loceklis. Saņemti vairāki apbalvojumi: Paula Valdena, Solomona Hillera medaļa un LZA lielā medaļa.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš sabiedrībā vairāk pazīstams kā zinātņu vēstures pētnieks.1965. gadā iznāca viņa pirmā grāmata „Cilvēki, eksperimenti, idejas”, tai sekoja daudzas citas: „ Acadēmija Petrina”, „Lielā zinātne un mēs”, „Etīdes par Latvijas zinātņu vēsturi”, „Lomonosovs un Latvija”, „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā” u. c.

Kā izcils zinātnieks Jānis Stradiņš no 1992. līdz 1998. gadam bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) viceprezidents, no 1998. līdz 2004. gadam LZA prezidents, pašreiz LZA Senāta priekšsēdētājs.

Pilsonis. Nozīmīgu vietu Jāņa Stradiņa dzīvē ieņem Trešās atmodas laiks, kad viņš piedalījās nacionālās simbolikas ieviešanā, vēsturisko vietvārdu atjaunošanā un Latvijas zinātnes reformas veicināšanā. Viņš bija arī starp tiem, kas pirmoreiz Rīgas pils tornī pacēla sarkanbaltsarkano karogu. 

Izstāde apskatāma muzeja darba laikā.

0 komentāri

Komentāru nav