„Rienci” jākļūst par īpašu notikumu Latvijas kultūras dzīvē

„Rienci” jākļūst par īpašu notikumu Latvijas kultūras dzīvē
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Režisore Kirstena Dēlholma un LNO valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš stāsta par topošo uzvedumu „Rienci”
Jau esam informējuši, ka viens no Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas atklāšanas pasākumiem būs Riharda Vāgnera opusa tēlos „Rienci. Triumfs un sakāve” jauniestudējuma pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā. Ceturtdien izrādes radošā komanda žurnālistiem pastāstīja par topošo uzvedumu, izsakot cerību, ka tas būs ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mēroga kultūras dzīves notikums.

LNO valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš akcentēja, ka operai ir liels gods piedalīties „Rīga 2014” programmas atklāšanā, īpaši jau ar darbu, kas sarakstīts Rīgā: „Nevienam vairs nav noslēpums, ka Vāgners savu operu „Rienci”, kas vēlāk viņam atnesa pasaules slavu, sāka rakstīt laikā, kad dzīvoja un strādāja Rīgā, būtībā – divu ielu attālumā no šejienes, kur tagad sēžam. Tāpat esam pagodināti, ka šo Vāgnera darbu pie mums iestudē Kirstena Dēlholma – režisore, kura strādājusi arī Rīgā un kuras darbi pasaulē izpelnījušies lielu atzinību.” Tāpat LNO direktors izteica cerību, ka „Rienci” izskanēs ārpus Latvijas, gūstot pēc iespējas plašāku auditoriju.

 

Savukārt nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle akcentēja, ka kultūras galvaspilsētas radošā komanda šo Vāgnera darbu izvēlējās kā īpašu aktivitāti, kas piesaka plašās programmas sākumu. „Saistība Vāgners – Rīga ir vispārzināma, un tā neprasa īpašus komentārus, tāpat kā fakts, ka Vāgners šeit dzīvoja, strādāja, iedvesmojās un radīja daļu no šā darba. Tāpat, mūsuprāt, „Rienci” iestudējums dos iespēju uz kultūru paraudzīties no cita skatpunkta un, protams, citādi paskatīties uz šo ievērojamo Vāgnera opusu.” D. Čivle arī pateicās Latvijas Nacionālajai operai un topošā iestudējuma radošajai komandai, norādot: „Pašlaik radošais process sit augstu vilni, tādēļ ar nepacietību gaidīsim „Rienci” pirmizrādi!”

 

„Izrādes centrālais vizuālais tēls ir balts zirgs – tas saistās ar brīvību, lidojumu, dabu; zirgs ir konkrēta dzīva būtne, dzīvnieks, kas uzskatāms par neatņemamu cilvēces vēstures sastāvdaļu un kuram ir daudz simbolisku nozīmju un interpretāciju,” pauda iestudējuma režisore Kirstena Dēlholma [viņas kontā ir arī LNO 2011. gadā iestudētā multimediālā opera „Kara daba” – red.], paskaidrojot, ka Riharda Vāgnera operas „Rienci” iestudējums veidots kā opuss tēlos, izmantojot muzikālos numurus no Vāgnera lielās vēsturiskās operas „Rienci, pēdējais tribūns”. „No sākotnējās piecu cēlienu partitūras esam izvēlējušies tikai atsevišķas muzikālās daļas un ainas. Tas nozīmē, ka stāsts netiek stāstīts detalizēti, bet koncentrēts līdz vienā vārdā pasakāmai būtībai: vara. Politiskā līdera triumfs un sakāve.” Dēlholma arī norādīja:

„Šis „Rienci” iestudējums nav psiholoģisks trilleris par konkrēto cilvēku, bet gan muzikāla un simboliska leģenda par cilvēkiem un varas spēlēm. Sapnis par mīlestību, kas pārvēršas politiskas konspirācijas šausmās.”

Dēlholma arī akcentēja: topošais uzvedums tiek veidots kā mūzikas, režijas, gaismas, horeogrāfijas saspēle, mēģinot izstāstīt Rienci stāstu un cerot ar to pārsteigt skatītājus. „Mūsu radošā komanda ir pagodināta par iespēju ar šo iestudējumu atklāt Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu,” vēl norādīja režisore. Iestudējumā piedalās arī Rīgas Doma zēnu koris, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēkņi; tāpat vieta atrasta Rīgas Doma ērģelēm, kas ir vienas no lielākajām Eiropā.

Galvenā loma jauniestudējumā uzticēta vācu tenoram Torstenam Kerlam, kurš pamatoti tiek dēvēts par vislabāko šīs lomas atveidotāju pasaulē.

 

Dziedātājs atklāja, ka Rienci tēlā – tāpat kā gandrīz katrā atveidotajā lomā – saskata daudz no sevis, un piebilda, ka viņam kā vācietim, ņemot vērā Vācijas vēsturi, īpaši būtisks šķiet stāsts par sava varoņa triumfu un sakāvi. „Esmu šo lomu dziedājis vismaz četrdesmit izrādēs un esmu ierakstījis divus DVD, taču šis iestudējums man šķiet izaicinājums – gan tādēļ, ka opera ir tikusi saīsināta, gan arī tāpēc, ka acīmredzot Vāgneram nav bijis ne mazākās nojausmas par tenora balss iespējām, tādēļ lielā daļa izrādes man jādzied skaļi un daudz augšējo nošu.

Taču esmu priecīgs, ka varu piedalīties šajā iestudējumā, turklāt, manuprāt, Rīga ir ļoti skaista pilsēta, kas godam pelnījusi Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu.”

Atgādināsim, ka Vāgnera opusa tēlos „Rienci. Triumfs un sakāve” pirmizrāde notiks 19. janvārī Latvijas Nacionālajā operā; tāpat izrādi varēs noskatīties 21. janvārī, kā arī Rīgas Operas festivāla ietvaros 3. un 15. jūnijā.

Iestudējuma radošā komanda: režisore – Kirstena Dēlholma, diriģents – Modests Pitrēns, dramaturgs – Mikus Čeže, kostīmu mākslinieki – MAREUNROL'S, elektroniskā mūzika – Voldemārs Johansons. Lomās: Torstens Kerls vai Andreass Šāgers; Adriāno: Urzula Hese fon den Štainena; Irēne: Elizabete Strida; Barončelli: Raimonds Bramanis; Čeko: Rihards Mačanovskis; Kolonna: Krišjānis Norvelis; Orsīni: Armands Siliņš.

2 komentāri

Silvana

13.01.2014 19:58

Ar šausmām redzu kā mans komentārs sakropļots attēlotsSkat apakšā

Silvana

13.01.2014 19:56

Labvakarar prieku lasu ka Vagnera Wagner opera Rienci Rienzi piederēs pie Rīga 2014 atklāšanas programmas Ja pareizi saprotu tad Rīga ir EIROPAS Kultūras galvas pilsēta Vai tad arī nepienāktos dziedātājus vārdus rakstīt pareizi Vārds ir katra cilvēka identitātes sastāvdaļa Un tas nozīmē ka piemēram ari Torstenam Kerlam un Andreasam Šāgeram ir oriģināli vārdi Kā viņus šai latviešu rakstveidā vispār atrast internetā Domāju par to būtu nopietni jāpadomā un jāievero visu festivālu gadu lailkāLai viss labi izdodasSilvana Kreijere Kreyer