Divdesmitā gadsimta mūzikas dižgari Lielajā ģildē

Divdesmitā gadsimta mūzikas dižgari Lielajā ģildē
Kaspars Garda, Rīga 2014 . Diriģents Normunds Šnē
13-01-2014 A+ A-
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) 17. janvārī plkst. 19.00 aicina doties muzikālā ceļojumā un piedalīties stāsta radīšanā, kultūras portālam „Rīga 2014” pavēstīja LNSO pārstāve Sondra Lāce.

Koncerta programmā iekļautie opusi gan pārstāv trīs pilnīgi atšķirīgas skaņu pasaules, taču tajos visos saklausāma dzīva saruna ar klausītāju – vēlme uzrunāt, kaut ko būtisku pateikt vai vienkārši ko interesantu pastāstīt. Bendžamins Britens aicina ceļojumā uz Anglijas austrumu piekrasti, Fazils Sajs piedāvā stāstus par brīnišķām austrumu skaistulēm, Vitolds Lutoslavskis dalās ar mums fenomenāla mūža pieredzē.

Bendžamina Britena „Četras jūras interlūdijas” ir četras simfoniskās epizodes no operas „Pīters Graimss”, kas kļuva par Britena pasaules slavas stūrakmeni. Divdesmitā gadsimta, iespējams, ievērojamākais angļu komponists Bendžamins Britens piedzima Ziemeļjūras krastā un turpat Safolkā nodzīvoja lielu daļu mūža. Jūra bija viņa acu priekšā gribot negribot, un jātic, ka šis vīrs jau nu gan zināja, kā salti pelēko viļņu vizmojumu pārvērst mūzikā – jāatzīst, ka tas viņam sanācis vienkārši lieliski.

Fazils Sajs slavu ieguva kā izcili artistisks pianists. Viņa pianistiskās tieksmes iekarot pasauli agri mijās ar vēlmi komponēt. Viņš komponē ļoti ražīgi un daudzpusīgi, nevairoties no dzimtās Turcijas kolorīta mūzikā, un tas labi dzirdams vijoļkoncertā „1001 nakts harēmā”. Opuss veltīts Fazila Saja pastāvīgajai skatuves partnerei – spožajai moldāvu vijolniecei Patrīcijai Kopačinskai, kas uzstājas basām kājām. Nav ziņu par Janas Ozoliņas apavu izvēli koncertos, taču tas gan nojaušams, ka mūs gaida intriģējoša satikšanās ar jaunu, daiļu un brīnumtalantīgu latviešu vijolnieci, kas droši vedīs Austrumu pasaku mirguļojošajā un saldi tvanošajā pasaulē.

Visbeidzot ,Vitolds Lutoslavskis un viņa Ceturtā simfonija. Lutoslavskis bija absolūti unikāla parādība. Gara aristokrāts. Pētāms, taču neatšifrējams un neatkārtojams. Ceturtā simfonija ir viņa pēdējais opuss, kurā mijas netverami skaisti un aktīvi ņirboši posmi. Te Lutoslavska daiļrades pētnieki saskata zināmu līdzību ar vieda vīra parakstu zem darba, kas gan dziļi skar prātu, gan ierosina mūsu garīgo ķermeņu vibrācijas.

Pirms koncerta sadarbībā ar Britu padomi Latvijā no plkst. 18.00 Lielās ģildes Baltajā zālē būs skatāmas īsfilmas ar Bendžamina Britena mūziku. Tās sniegs ieskatu dažādās sadzīves ainās – Anglijas dzelzceļa attīstībā, akmeņogļu raktuvju strādnieku ikdienā, pastmarku ražošanā un pasta vilciena braucienā no Londonas uz Skotiju. Kā kontrasts būs īsfilma – baleta izrāde, kas ir pasaka par īstu mīlestību ar laimīgām beigām. Tāpat dienu pēc koncerta, 18. janvārī, plkst. 16.00 sadarbībā ar kinoteātri „Splendid Palace” koncerta apmeklētājiem būs iespēja apmeklēt dokumentālo filmu par komponistu Bendžaminu Britenu – „Bija tāds laiks…” (Tonijs Palmers, 1979). Uzrādot koncerta biļeti kinoteātra kasē, būs iespējams saņemt atlaidi filmas apmeklējumam. Vairāk informācijas – „Splendid Palace” mājaslapā.

Biļetes pieejamas Lielās ģildes biļešu kasē, „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā.

Vairāk informācijas par biļetēm pa tālr.: 67213643 vai rakstot uz e-pastu.

0 komentāri

Komentāru nav