Nacionālajā teātrī slavenākā franču luga „Jūtu tektonika”

Nacionālajā teātrī slavenākā franču luga „Jūtu tektonika”
Gunārs Janaitis . Indra Roga un Ivars Puga Nacionālā teātra izrādē „Jūtu tektonika”
13-01-2014 A+ A-
Latvijas Nacionālajā teātrī režisors Mihails Gruzdovs ietudējis Moljēra balvas laureāta un Franču akadēmijas teātra „Grand-Prix” ieguvēja Ērika Emanuela Šmita lugu „Jūtu tektonika”. Jauniestudējumā, kura pirmizrāde notiks ceturtdien, 23. janvārī, galvenajās lomās būs Indra Roga un Ivars Puga.

„Protams, izrāde ir par Mīlestību. Par tās trauslumu, kaislību, spēku, maigumu, raupjumu, nelietību, sāpēm, prieku, atklājumu, sajūsmu, bailēm, cerību, ilgām, tvīksmi, šausmām, noslēpumu, tumsu, gaismu, lepnumu, pazemību, nelaimi un laimi, vienā vārdā – tās Dievišķumu," atzīst režisors Mihails Gruzdovs

Lugas sākumā dramaturgs uzbur tipisku situāciju – lietišķa un darbu ritenī ierauta sieviete nespēj noticēt mīļotā jūtu patiesumam un pieņemt lēmumu par laulībām, tāpēc izgudro mīlas trijstūri, iesaistot spēlē trešo personu. Tālākais izvēršas neiedomājamā notikumu virknē, jo, izrādās, ka mīlestība, ja apšauba tās spēku, var atriebties un aiziet pie citiem...

Lai uz skatuves radītu Parīzes noskaņu, scenogrāfs Aigars Ozoliņš ir izmantojis dzīvu rokas vilktu līniju, atdarinot Parīzes ielu mākslinieku zīmējumus. Visi priekšmeti ir tikai līnija, kas pakāpeniski top attiecīgās ainas laikā. 

Lomās: Indra Roga, Ivars Puga, Lolita Cauka, Zane Jančevska, Liene Sebre, Astrīda Kairiša, Ģirts Jakovļevs.

Ielu muzikanti: Mārtiņš Brūveris, Jurģis Spulenieks, Uldis Siliņš, Kaspars Aniņš, Marta Līne, Artis Drozdovs.

 

Lai uz skatuves radītu Parīzes noskaņu, scenogrāfs Aigars Ozoliņš ir izmantojis dzīvu rokas vilktu līniju, atdarinot Parīzes ielu mākslinieku zīmējumus. Visi priekšmeti ir tikai līnija, kas pakāpeniski top attiecīgās ainas laikā.  

Video par izrādes tapšanu vari noskatīties šeit:

Lugas autors Ēriks Emanuels Šmits ir viens no populārākajiem franču mūsdienu rakstniekiem pasaulē. Dzimis 1960.gadā, ieguvis doktora grādu filozofijā. Pirmais teātrim domātais darbs, kas atnes viņam starptautisku slavu, ir luga „Apmeklētājs”, kurā attēlota Zigmunda Freida tikšanās ar, iespējams, Dievu To Kungu. Arī nākamajām lugām ir lieli panākumi, seko „Noslēpumainās variācijas”, „Izvirtulis”, „Starp pasaulēm”, „Mani sprediķi”, „Līdzdalībnieki”, „Jūtu tektonika”, „Annas Frankas dienasgrāmata”. Šmits vairākkārt saņēmis gan Moljēra balvu, gan Franču akadēmijas teātra Grand-Prix. Viņa grāmatas tulkotas 43 valodās un lugas iestudētas vairāk nekā 50 valstīs.

2009. gadā Ēriks Emanuels Šmits pats kā kinorežisors filmā uzņēmis vienu no saviem populārākajiem darbiem – „Oskars un Rozā dāma”, par maza, mirstoša zēna pēdējām dzīves dienām, ko atvieglo sarunas ar noslēpumaino kopēju.

0 komentāri

Komentāru nav