Kristians Boltanskis: Zīdaiņi ir vislabākā „Sirdspukstu” auditorija

Kristians Boltanskis: Zīdaiņi ir vislabākā „Sirdspukstu” auditorija
F64
„Zīdaiņi ir vislabākā šā darba auditorija – sirdspuksti ir skaņa, ko viņi dzird, esot mātes vēderā, vediet bērniņus uz šo izstādi,” tā preses konferencē Rīgā, tiekoties ar žurnālistiem, svētdien, 19. janvārī, jokoja Francijas laikmetīgās mākslas korifejs Kristians Boltanskis. Viņa izstāde „Arsenāls” radošajā darbnīcā ir daļa no „Rīga 2014” – Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas programmas.

Kristians Boltanskis Rīgā ieradās jau 18. janvārī, lai jau dienu vēlāk atklātu izstādi, ko veido divi viņa projekti, kas jau guvuši plašu ievērību pasaulē. Rīgā iespējams novērtēt videodokumentāciju „Starp laikiem” („Entre Temps”) un radošo pētījumu „Sirdspukstu arhīvs” („Archives du Coeur”), kurā var piedalīties ikviens izstādes apmeklētājs.

Sirdspukstu arhīva veidošanu K. Boltanskis uzsāka 2005. gadā, tajā jau piedalījušies vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Izstādes apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja ierakstīt savus sirdspukstus, kuri vēlāk tiks pārraidīti uz projekta galveno serveri – sirdspukstu bibliotēku, kas atrodas Edžimas (Ejima) salā Japānas jūrā. Katrs radošā pētījuma dalībnieks varēs iegūt personīgo sirdspukstu ierakstu CD datu nesējā.

 

„Šis nav vienīgais mans darbs, kas īstenots tālu un zināmā mērā ir paslēpts. Man daudz būtiskāk ir tas, ka cilvēki uzzina par šāda projekta eksistenci.

Zināmā mērā esmu izveidojis mītu par šo mākslas darbu.

Ir svarīgi, ka cilvēki zina par šādu faktu, ka kaut kur tālu atrodas šis īpašais sirdspukstu arhīvs,” par projektu stāsta mākslinieks.

Viņš paskaidro: „Katrs cilvēks ir unikāls, bet, no otras puses, esam tik trausli – jau pēc divām paaudzēm mūsu vairs nebūs. Katra cilvēka sirdspuksti ir atšķirīgi, līdzīgi kā tas ir ar pirkstu nospiedumiem. Tomēr nevajag domāt, ka, ja ierakstīsim un saglabāsim kāda sev tuva cilvēka sirdspukstus, tad šis cilvēks paliks dzīvs mūžīgi – tā nav. Viņa sirdspuksti vienkārši paliks par piemiņu.”

„Ja vēlaties šādi sajust kāda jau miruša cilvēka klātbūtni, tad drīzāk jūs izjutīsit vēl vairāk to, ka šā cilvēka vairs nav.

To pašu izjūtam, aplūkojot aizgājēju fotogrāfijas. Šādi vairāk apzināmies, ka šis cilvēks ir aizgājis,” par „Sirdspukstu arhīvu” stāsta Boltanskis.

 

Abi izstādes projekti ir savstarpēji saistīti, bet tie īstenoti dažādos laikos. Instalācijā „Starp laikiem” (2003) mākslinieks turpina vienu no savas daiļrades būtiskākajām tēmām – cilvēka individuālo pārdzīvojumu un atmiņu izpēti. Videoprojekcijā redzami K. Boltanska fotoportreti, kas attēlo pakāpenisku viņa sejas transformāciju citā vecuma stadijā un dažādos laika posmos, sākot no sešiem līdz piecdesmit septiņiem gadiem. Izstāžu zāles centrālais personāžs ir paša mākslinieka sirdspuksti.

Vieta, kurā iekārtota izstāde, tiek raksturota kā pārdomu telpa. „Sadzirdot savus sirdspukstus, pārņem uztraukums, jo ir sajūta, ka tie kuru katru brīdi var apstāties,” saka Boltanskis. Tā bijis arī māksliniekam pašam, kad pirmo reizi ierakstīti viņa sirdspuksti. K. Boltanskis pat pēc tam apmeklējis ārstu.

Savus sirdspukstus visi izstādes apmeklētāji varēs ierakstīt un nosūtīt uz Japānu līdz šā gada 20. aprīlim.

Izstādes atklāšanā klāt bija arī Eiropas Savienības izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes komisāre Andrulla Vasiliu (Androulla Vasiliou), kura aplūkoja mākslinieka veikumu un bija pirmā Rīgas izstādes apmeklētāja, kura ierakstīja sirdspukstus īpašajam arhīvam.

 

Izstādes atklāšanas goda viesu vidū bija arī Francijas vēstnieks Latvijā Stefans Viskonti (Stéphane Visconti), Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde, nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle un citi.

Jau ziņots, ka Kristians Boltanskis Rīgā uzturēsies arī 20. janvārī, kad Latvijas Mākslas akadēmijā gaidāma viņa publiskā lekcija un tikšanās ar interesentiem. Lekcijas apmeklējums jāpiesaka līdz 20. janvāra plkst. 9.00, sūtot e-pastu uz inese.bauge@lma.lv. Ieeja – bez maksas.

Izstāžu zāles „Arsenāls” radošā darbnīca atrodas Rīgā, Torņa ielā 1, 2. stāvā. Turpat pirmajā stāvā aplūkojama vēl viena „Rīga 2014” programmas izstāde – „1914” –, kas ir māksliniecisks veltījums 100 gadiem kopš Pirmā pasaules kara sākuma un neatgriezeniskajām sekām, ko tas atnesa visai Eiropai.

Izstāde tapusi, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam sadarbojoties ar Francijas Institūtu Latvijā.

0 komentāri

Komentāru nav