„Rīga 2014” programma: literārie pasākumi

„Rīga 2014” programma: literārie pasākumi
Kaspars Garda, Rīga 2014
Šonedēļ – no 28. februāra līdz 1. martam – Ķīpsalā norisinās Baltijas Grāmatu svētki, savukārt lielajā „Rīga 2014” pasākumu programmā vieta atvēlēta arī visdažādākajiem literārajiem pasākumiem – konferencēm, grāmatu prezentācijām, izstādēm, dzejas vakariem. Lai piedāvājumā būtu vieglāk orientēties, aicinām ielūkoties šo pasākumu apkopojumā.

* Konference „Pasaule bilžu grāmatā”

Latvijas Nacionālā bibliotēka. 2. aprīlis

Konferencē „Pasaule bilžu grāmatā” tiks runāts par bilžu grāmatas īpašo nozīmi bērnu personības un pasaules uzskata tapšanā, pasaules tendencēm bilžu grāmatu žanrā u. c. Uz konferenci kā īpašie viesi tiks aicināti: Astrīdas Lindgrēnas memoriālās balvas ieguvēja beļģu māksliniece Kitija Krauzere (Kitty Crowther) un H. K. Andersena balvas ieguvēja vācu māksliniece Juta Bauere (Jutta Bauer), kuras vadīs arī radošās darbnīcas interesentiem.

Tematiskā līnija „Dzintara ādere”.

* Izstāde „Attēlu stāsts”

Latvijas Nacionālā bibliotēka. 2. aprīlis – 2. maijs

Saistībā ar starptautisko konferenci „Pasaule bilžu grāmatā” tiks rīkota izstāde „Attēlu stāsts”, kurā tiks eksponētas Baltijas jūras reģiona valstu bilžu grāmatu 1. kvadriennāles dalībnieku-mākslinieku ilustrācijas un satura koncepts iecerētai grāmatai. Galvenā balva – grāmatas pasūtījums, tulkojums un izdošana izplatīšanai iesaistīto valstu bibliotēkās.

Tematiskā līnija „Dzintara ādere”.

 

* Biedrības „Orbīta” izdevējdarbības programma

2014. gada aprīlis, maijs, jūnijs, jūlijs, oktobris, decembris

Izdevējdarbības programmas ietvaros tiks izveidotas un izdotas 14 augstas kvalitātes aktuālāko Latvijas krievu autoru – dzejnieku, fotogrāfu un multimediju mākslinieku – darbu sērija, kā arī grāmata, kurā apkopoti dažādu pazīstamu latviešu autoru krieviski rakstītie dzejoļi. Kā papildus produkts grāmatu sērijai divas reizes gadā tiks izdots žurnāls angļu valodā, kurā no teorētiskiem, praktiskiem un kritiskiem aspektiem tiks vērtētas, atspoguļotas minētās nozares, to attīstības tendences un aktualitātes Latvijā.

Otrs izdevējdarbības programmas produkts būs žurnāla publiski pieejamais blogs, kurā iespējams atrast papildu informāciju par žurnālā iekļautajiem rakstiem, par žurnālu pašu, grāmatu sēriju, tajā būs iespējams ierakstīt atsauksmes un komentārus, kā arī lasītājiem būs iespēja sekot līdzi aktualitātēm literatūrā, fotogrāfijā, mūzikā un multimediju mākslā. Projekta viesu programmas ietvaros no 2012.–2014. gadam notiks vairākas tikšanās ar Krievijas un Latvijas laikmetīgās literatūras un kultūras nozares pārstāvjiem.

* Raiņa un Aspazijas lasījumi

Esplanāde. 6. maijs, 13. maijs, 20. maijs, 27. maijs, 3. jūnijs, 10. jūnijs, 12. augusts, 19. augusts, 26. augusts, 2. septembris, 9. septembris, 16. septembris

2014. gadā aprit 120 gadu, kopš aizsākusies slaveno latviešu dzejnieku Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste (1894–1929), kas 2009. gadā iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā. Plānota sarakstes publikācija pilnā apjomā (6 sējumi): vēstule pret vēstuli tās oriģinālvalodā un tulkojumā latviešu valodā. Literāro lasījumu ietvaros „Jānis un Elza. Viņš un viņa” sabiedrībā atpazīstamas dažādu darbības sfēru un paaudžu personības gan dabā, gan audiovizuālos ierakstos lasīs abu dzejnieku vēstules. Literāro lasījumu dalībnieku darbi un esejas par Raini un Aspaziju tiks izdotas latviešu un Eiropas valstu valodās.

Projekta „Raiņa un Aspazijas lasījumi” ietvaros notiks divpadsmit sarīkojumi, kuros tiksies divi ārzemju un viens Latvijas rakstnieks. Diskusiju vadīs moderators, piedalīsies arī tulkotāji. Iecerētais ģeogrāfiskais loks: Lietuva, Igaunija, Polija, Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija (īpaša uzmanība Skotijai un Velsai), Īrija, Vācija, Šveice, Spānija (īpašs akcents uz Kataloniju), Gruzija, Krievija un Turcija.

Tematiskā līnija „Okeāna alkas”.

 

* Grāmatas „Rīgas salas” atvēršana

Vieta tiks precizēta. 8. maijs

Grāmatas „Rīgas salas” atvēršanas svētki notiks projekta „Rīgas Fotomēnesis 2014. Urban Viewfinders” laikā, un tajā piedalīsies rakstniece Gundega Repše un fotogrāfs Kaspars Goba. Norises datums var tikt mainīts.

Tematiskā līnija „Ceļu karte”.

* Izstāde „Grāmata 1514–2014” un lekciju cikls

Latvijas Nacionālā bibliotēka. 1. jūlijs – 31. decembris

Izstāde „Grāmata 1514–2014” būs paralēls pasākums akadēmiskajiem lasījumiem „21. gadsimta saturs”, kuros piedalīsies labākie pasaules literāti un kultūras speciālisti. Eiropas bibliotēku unikālās grāmatas papildinās interaktīvas prezentācijas metodes, kas palīdzēs iegūt maksimāli plašu informāciju ne tikai par grāmatniecību, bet arī par vēsturi, ģeogrāfiju, politiku, reliģiju, mākslu, mūziku pirms 500 gadiem. Izstādē skanēs renesanses laika mūzika, būs skatāmi izcilu mākslinieku (kā Albrehts Dīrers) mākslas darbi. Izstādes laikā katru mēnesi notiks kāda pasaulē atzīta domātāja (kā Umberto Eko) lekcijas par grāmatas un kultūras nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē.

1514. ir zīmīgs gads – iespiesta pirmā grāmata arābu burtiem, izveidota pirmā ebreju tipogrāfija, iespiesta pirmā tora, izdota pirmā grāmata poļu valodā. Pirmā latviešu grāmata tiks izdota vēl pēc dažiem gadiem. Izstādē „Grāmata 1514–2014” paredzēts eksponēt spilgtākos ar drukātās grāmatas piecsimtgadi saistītos paraugus no Eiropas lielākajām grāmatu krātuvēm, tostarp no Florences, Bavārijas, Rēgensburgas, Strasbūras u.c. bibliotēkām. Paredzēts eksponēt grāmatniecības procesa spektru pēc vairākiem kritērijiem: Eiropas valstu izdevējdarbības centri; ievērojamākie 1514. gada izdevēji; ievērojamāko vēsturisko personību sacerējumu publikācijas 1514. gadā u. c.

Tematiskā līnija „Okeāna alkas”.

 

* Grāmata „Dzintara ceļš uz Latvijas nākotni pasaulē”

Vieta tiks precizēta. 1.–3. augusts

Grāmatas „Dzintara ceļš uz Latvijas nākotni pasaulē” izdošana ir svarīga tāpēc, ka tā dāvā iespēju atpūsties no ikdienas paātrinātā dzīves ritma un aplūkot Baltijas dzintaru no cita skatpunkta. Latvijas zinātniece Inga Ļašenko, kas jau vairākus gadus veic pētījumus saistībā ar dzintaru, vēlas pasniegt savu vīziju un dzintaru plašākai sabiedrības daļai. Pētījumus un grāmatas veidošanu veiks pati pētniece.

Zinātniskās grāmatas temats ir mainīgā izpratne par dzintaru, tā izmantošanas iespējām. Vēsturiskie fakti ir pamats vispusējai dzintara izpētei un dzintara izmantošanai mūsdienīgā dzīvē un zinātnes tehnoloģijās. Grāmatas autore ir slavena visā pasaulē kā dzintara diega radītāja un strādā arī pie citiem jauno tehnoloģiju radītiem dzintara produktiem, atklājot Baltijas dzintara joprojām neizsmeltās un neizzinātās iespējas. Grāmata atspoguļo dzintara attīstības un dzintara apstrādes tehnoloģisko procesu pilnveidošanās posmus, kā arī atspoguļo dziļu saikni starp Baltijas dzintaru un Latvijas tautas kultūru. Grāmata ar šādu saturu tiks izdota pirmo reizi.

Tematiskā līnija „Dzintara ādere”.

Dr. Māras Kalniņš grāmatas „Senie dzintara ceļi: no Rīgas līdz Bizantijai” un „The Ancient Amber Routes: Travels from Riga to Byzantium”, izdevniecība „Pētergailis”

Latviešu izcelsmes Kembridžas Universitātes profesore Māra Kalniņš, pamatojoties uz vēstures avotu sniegtajām liecībām, pētījusi dzintara tirdzniecības virzienus no Baltijas jūras reģiona uz Rietumeiropu un Vidusjūras baseina zemēm. Aizraujošā valodā izklāstītie pētījumi stāsta par sadarbības tīkliem, kam ir bijusi liela starpkultūru nozīme plašā pasaules reģionā ilgā vēstures posmā, par dzintara apstrādes tehnoloģiju izcilību, kā arī Rīgas un Latvijas jūras piekrastes cilvēku lomu šā ceļa nodrošināšanā.

Tematiskā līnija „Dzintara ādere”.

* „Cafe Spleen jeb Augusts 1914”

Jāņa Akuratera muzejs un muzeja dārzs, O. Vācieša iela 6a. 12. augusts – 12. septembris

Akcijas „Cafe Spleen jeb Augusts 1914” mērķis ir izprast, kā karš radīja brīvību un kā izmainīja cilvēku domāšanu jeb izveidoja moderno cilvēku. „Cafe Spleen jeb Augusts 1914” veido akcijas telpa kā izstāde, vokāli instrumentālā oratorija ar J. Akuratera, E. Virzas, K. Skalbes dzeju un starpakciju seansi:
- „Melnajā kabinetā – strēlnieku teātris, kino un…”;
- „Mans vectēvs, mans vecvectēvs, mans vecvecvectēvs – strēlnieks jeb stāsti par nepieminētajiem”;
- „Div'dūjiņas gaisā skrēja un…”;
- „Nāves lauks” – G. Trākla dzeja un J. Akuratera stāsts „Nāve”;
- „Es rakstu citai paaudzei”;
- J. Akuratera romāna „Ugunīgie ziedi” lasījums.

Tematiskā līnija „Brīvības iela”.

* „Kaimiņi trokšņo”

Esplanāde. 5.–18. septembris

„Dzejas dienās” projekta „Kaimiņi trokšņo” laikā notiks dzejnieku lasījumi, radošās darbnīcas un publiskas lekcijas, kas apliecinās literatūru kā sociālās un kultūras integrācijas līdzekli, iespēju „nogludināt” konfliktus un sadarboties. Uz Rīgu projekta ietvaros tiks aicināti dažādu valstu un reģionu literāti un dzejnieki: armēņi/azerbaidžāņi; grieķi/turki Kiprā; alžīrieši/franči; armēņi/turki; krievi/čečeni; izraēlieši/arābi; kurdi/turki; izraēlieši/palestīnieši; gruzīni/abhāzi; gruzīni/osetieši; angļi/īri; angļi/skoti; bijusī Dienvidslāvija: serbi/horvāti, serbi/bosnieši; vācieši/čehi (Sudetija); vācieši/franči; krievi/somi; itālieši/austrieši...

Tematiskā līnija „Brīvības iela”.

 

* „Gribu iet uz bibliotēku”

Rātslaukums, Akmens tilts, pie Nacionālās bibliotēkas un tās iekštelpas. 8. septembris

Karnevāla gājiens „Gribu iet uz bibliotēku” sāksies Rātslaukumā, kur tā dalībnieki uzzinās savu uzdevumu: doties uz Stikla kalnu, lai atmodinātu tur dusošo Saulcerīti. Uz Akmens tilta gājiena dalībnieki „cīnīsies” ar septiņiem kraukļiem, kas Saulcerīti apsargās. Kraukļi ir aizspriedumi par bērniem un lasīšanu, kas gājiena laikā tiks lauzti. LNB jaunajā ēkā bērni ar savas gudrības un atjautības palīdzību atmodinās Saulcerīti.
Piedalīsies aptuveni 2000 dalībnieku – bērni un pieaugušie no Latvijas un latviešu diasporas centriem pasaulē.

Tematiskā līnija „Rīgas karnevāls”.

* „21. gadsimta saturs”

Latvijas Nacionālā bibliotēka. 15. septembris, 15. oktobris, 15. novembris, 15. decembris

Cilvēces lasīšanas vēsturei veltīts akadēmisko lasījumu cikls „21. gadsimta saturs” notiks jaunuzceltajā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Rokrakstu grāmatas nomaiņa ar iespiesto grāmatu ir īstens force majeure kultūras, sociālajā un ekonomikas vidē. Lasījumu pamattēmas: grāmatniecības mantojums 500 gadu garumā, bibliotēkas kā kultūras, izglītības, pētniecības un sociālie centri, elektroniskā vide un digitālās publikācijas. Lasījumos piedalīsies pasaules mēroga speciālisti.

Akadēmisko lasījumu „21. gadsimta saturs” dalībnieki būs Eiropas „gaišākie prāti” – Nobela prēmijas laureāti literatūrā, pasaulē atzīti literatūrkritiķi, rakstnieki, pētnieki, mākslinieki, izdevēji, jauno mediju pārstāvji u. c. Lasījumos būs iespējams piedalīties ne tikai klātienē: rīkotāji nodrošinās lekciju visplašāko pieejamību tiešsaistes režīmā, tā manifestējot Rīgu kā 2014. gada „Eiropas domas galvaspilsētu”. Literatūra, vēsture, socioloģija, grāmatu māksla, jaunie mediji, izglītība, tradīcija... Norises datums var tikt mainīts.

Tematiskā līnija „Okeāna alkas”.

* „Puika ar suni. Stāsts par nosargātu noslēpumu” prezentācija

Biedrībā „Žaņa Lipkes memoriāls”. 15. septembris – 25. decembris

Projekta „Balsis no tumsas jeb Žaņa Lipkes riņķa kvadratūra” laikā tiks prezentēta grāmata „Puika ar suni. Stāsts par nosargātu noslēpumu”. Prezentācijas pasākums būs domāts bērniem. Doma ir uzrunāt bērnus, kuri ir visbrīvākie no aizspriedumiem un mītiem, dodot viņiem iespēju ielūkoties sarežģītajos Otrā pasaules kara notikumos. Grāmatas teksta autore – Inese Zandere, ilustrācijas – Reinis Pētersons.

Tematiskā līnija „Brīvības iela”.

 

* „Dzintara ceļš”

Latvijas Nacionālā bibliotēka. 2014. gada septembris

„Dzejas dienu” laikā notiekošais koncerts „Dzintara ceļš” pulcēs Rīgā ievērojamākos Eiropas dzejniekus un nozīmīgākos latviešu komponistus, lai veicinātu pasaules līmeņa vokālās mūzikas jaundarbu radīšanu. Piedalīsies: Valsts akadēmiskais koris „Latvija”, Māris Sirmais, divpadsmit latviešu komponisti un divpadsmit Eiropas dzejnieki.

Profesionālās koru mūzikas pazinējiem akadēmiskais koris „Latvija” zināms kā koris ar īpašas izcilības un meistarības zīmi. Arī tā diriģents Māris Sirmais ieguvis pasaules atzinību ne reizi vien. 2014. gadā programmā koris startēs ar īpašu Eiropas tautu dzejnieku un Latvijas mūsdienu komponistu „sakrustošanu”, radot jaunu Dzintara ceļu mūzikā, kas šķērso valstu un valodu teritorijas. Koncerts plānots Dzejas dienu ietvaros jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā. Eiropas tautu dzejnieki tiks izvēlēti sadarbībā ar starptautisko dzejas organizāciju „Literature Accross Frontiers”  un pārstāvēs šādas valstis: Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Ukraina, Krievija (Kaļiņigrada), Vācija, Austrija, Itālija, pārstāvis no Balkānu reģiona, Grieķija, Turcija. Valstis izvēlētas, pamatojoties uz vēsturiskajām kartēm, kurās atzīmētas teritorijas, caur kurām veda dzintara tirdzniecības ceļi.

Tematiskā līnija „Dzintara ādere”.

* „Rīgas dzejas karte”

Vieta tiks precizēta. 9.–15. novembris

Projektā „Rīgas dzejas karte” piedalīsies dzejnieki: Olga Seredjuka, Jeļena Glazova, Sergejs Moreino, Aleksandrs Meņšikovs, Ļena Šakure, Artūrs Punte, Sergejs Timofejevs, Semjons Haņins, Žoržs Uaļļiks, Vladimirs Svetlovs. Mūziķi: Andrejs Eiguss (aka Selfish), Jevgēnijs Drumovs (aka Choop), multimediju mākslinieki: Vladimirs Leibgams, Katrīna Neiburga, Pēteris Ķimelis, Aleksandrs Jegunovs, Aleksandrs Jakovļevs un atdzejotāji: Pēteris Draguns, Inga Gaile, Jānis Elsbergs, Kārlis Vērdiņš un Ingmāra Balode, kā arī ārvalstu dzejnieki un mākslinieki.

Projektā tiks veidota netradicionāla Rīgas virtuālā karte, kurā iezīmētas ielas, centrs, mikrorajoni ar noteiktiem kontrolpunktiem un dzejas ceļa maršrutiem. Kartes informācija balstīsies uz konkrēto vietu dokumentāciju dzejā, mūzikā un video u. c. mākslas izpausmes formās. Projektam ir divi būtiski aspekti – tas atspoguļos Rīgas urbāno vidi pavisam jaunā, netradicionālā veidā un vienlaikus tas būs arī pamatā skatījums uz Rīgas perifēro telpu, Rīgas mikrorajoniem. Noslēdzošajā posmā arī tiks aicināti ārvalstu autori, kas sadarbībā ar pašmāju autoriem/māksliniekiem turpinās Rīgas perifērijas izpētes, atklāšanas, eksperimentēšanas un dokumentēšanas procesu, tā papildinot kartogrāfiju. Vienlaikus arī noteiktos mikrorajonos, izmantojot to piedāvātās iespējas, tiks rīkotas meistarklases un diskusijas ar vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat tiks izveidota kartes drukātā versija un notiks vairāki projekta rezultātu prezentācijas pasākumi. Projekta noslēgumā plānota performance ar visiem iesaistītajiem māksliniekiem un autoriem.

Tematiskā līnija „Ceļu karte”.

0 komentāri

Komentāru nav