Septiņi iemesli vēl vienai naktij. Izrādes recenzija

Septiņi iemesli vēl vienai naktij. Izrādes recenzija
Jānis Deinats . Fragments no izrādes
Līvija Dūmiņa, speciāli Rīga 2014
20-01-2014 A+ A-
Līvijas Dūmiņas recenzija Dailes teātra izrādei „Nakts vēl nav galā”.

Dailes teātra aktiera Intara Rešetina debija režijā – pēc Meisijas Tadjedinas filmas „Pagājusī nakts” motīviem tapusī izrāde „Nakts vēl nav galā” –, ir jāredz. Jo:

  1. Intars Rešetins, nemēģinot ar labo kāju kasīt kreiso ausi, runā par tēmām, kas pašam ir labi saprotamas un kas tādas ir zemeslodes iemītnieku lielākajai daļai kopš Ādama un Ievas laikiem. Tās ir vīrieša un sievietes attiecības, izrādes gadījumā – laulībā nostiprinātas, ar čūsku kārdinātāju pa vidu. Uzticība, nodevība, meli, pagātne, mīlestība, iekāre – tie ir izrādes atslēgas vārdi, kas apaudzēti ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild. Sev un godīgi.
  2. Režisors ir pratis panākt aktieru uzticēšanos, saliedējis tos ansamblī. Attiecību peripetijas izstrādātas gudri, smalki un niansēti. Kamerzāles tuvplāns, kas var izrādīties nežēlīgs režisora ienaidnieks, kļūst par labāko sabiedroto: attiecību līnijām to dažādajos rakstos ļauts sekot ar neatslābstošu uzmanību. Izrāde liek elpot neritmiski, jo vairākkārt, spriedzei pieaugot, šķiet, publika ir aizturējusi elpu, līdz zāli pāršalc smiekli, pārtraucot klusumu, kurā varētu dzirdēt arī odu sīcam.
  3. Kino ir iedvesmas avots arī iestudējuma formai – Kamerzāle kā kinoteātris; izrāde kā filmas seanss, kurā saplūst kino un teātra dimensija, ļaujot spēlēties ar laiku un telpu. Ainu montāžā izmantots klasiskais satumsums, lai darbību no vienas ligzdas pārslēgtu uz otru, taču – ne tikai tas. Darbībā iesaistās viesmīļi Gatis Legzdiņš un Jānis Klucis, kuri pilda skatuves strādnieku funkcijas, pārkārtojot telpu. Tiem ir arī citi uzdevumi, kas, ņemot vērā viņu efektīgo ārieni, ļauj redzēt rūķīšus, kuri patiesībā režisē šo cilvēku–tēlu dzīvi. Lielisks atradums, kā praktisku nepieciešamību (kas tik bieži tracina, jo bremzē izrādi) izaudzēt līdz vēl vienam jēgas slānim, notiekošajam piešķirot lielāku daudznozīmību.
  4. Ilze Ķuzule-Skrastiņa ar skrodera meistarību izgriež pogas Keirai Naitlijai, kura spēlē Džoannu minētajā filmā. Pilnasinīgs „nesaprotamais” sievietes raksturs, kurā spoguļojoties, sievietes var pašironiski pasmaidīt, bet vīrieši – piebikstīt mīļotajai kārtējā tipiskajā situācijā.
  5. Mārtiņš Počs nelaimīgā mīlētāja Aleksa lomā vizuāli pārvērties gandrīz līdz nepazīšanai. Šis vīrietis ir seksapīla iemiesojums ar bruņinieka manierēm, kura vājums (ļaujot vaļu jūtām) un vīrišķīga rakstura spēks saaudzēts ļoti simpātiskā tēlā. Mārtiņš Počs dublējas ar Nacionālā teātra aktieri Jāni Vimbu, un tas ir vēl viens iemesls atkārtotam šī iestudējuma apmeklējumam.
  6. Āris Rozentāls (Trūmens) – pērle! Šarmants, gudrs, vīrišķīgs, ar humora izjūtu, un „tikai desmit jautājumi” Džoannai izvēršas par aizraujošu saspēli, kuru ar baudu izgaršo gan aktieri, gan skatītāji.
  7. Pirmizrādē Gints Grāvelis Maikla lomā čūskai padevās pārāk viegli, toties attapšanās „aiz paradīzes vārtiem” pārliecināja, raisot pat līdzjūtību. Kārdinātāju Lauru Inita Dzelme spēlēja ar kareivja, kas dodas uzbrukumā, mērķtiecību, taču derētu lielāka brīvība, kas pašpārliecinātībai dotu rotaļīgu vieglumu. Jaušams, ka laiks varētu būt aktieru draugs, tas ļaus noslīpēt asumus, par ko būtu vērts pārliecināties.

0 komentāri

Komentāru nav