„Kanona mantojumā” – interpretācijas par klasiķu darbiem

„Kanona mantojumā” – interpretācijas par klasiķu darbiem
Didzis Grodzs
21-01-2014 A+ A-
2013. gada maijā Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji sāka darbu radošajā laboratorijā „Mūsu mākslinieki”, kurā pētīja Latvijas kultūras kanona vizuālās mākslas vērtības. Pamatojoties uz izcilo talantu atstāto mantojumu, šā studiju gada sākumā laboratorijas darbā iesaistītie pedagogi kopā ar studentiem radīja mūsdienīgas interpretācijas par klasiķu veikumu. Kopdarbā tapuši jauni mākslas darbi, kas līdz 7. februārim aplūkojami izstādē „Kanona mantojums” Latvijas Mākslas akadēmijas aulā.

Latvijas kultūras kanons, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, izveidots kā izcilāko un slavenāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai. Kanona diskurss saistāms ar kultūras atmiņas jēdzienu, kas skaidrojams kā cilvēku grupas, noteiktas kultūras pārstāvju kopējas zināšanas noteiktā brīdī. Tādējādi var teikt, ka kanons ir līdzeklis kopējas kultūras atmiņas radīšanai un izplatīšanai. Kanons savā ziņā ir institucionalizēta kultūras atmiņa.

Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji, mākslinieki Andris Vītoliņš, Kristians Brekte, Kristaps Zariņš, Aleksejs Naumovs, Jānis Andris Osis, Aigars Bikše un Gļebs Panteļejevs, strādājot kopā ar savu nodaļu studentiem, veidojuši laikmetīgu cieņas apliecinājumu Latvijas mākslas vērtību kanonā iekļautajiem māksliniekiem Jāzepam Grosvaldam, Kārlim Padegam, Jēkabam Kazākam, Niklāvam Strunkem, Vilhelmam Purvītim, Teodoram Zaļkalnam, Kārlim Zālem, kā arī viņu radītajiem kultūrvēsturiski nozīmīgākajiem darbiem. Līdzās pedagogiem klasiķu darbus interpretējuši jaunie mākslinieki Kristaps Ancāns, Rūdolfs Baltiņš, Ēriks Caune, Gundega Evelone, Raitis Hrolovičs, Elīna Mekša, Aivis Pīzelis, Anna Rasmus, Ansis Rozentāls, Solvita Rulle, Elza Sīle, Laimdota Steķe un Linda Vigdorčika.

Katrs no izstādes autoriem centies rast dziļāku kontekstuālu izpratni par mantotā mākslinieciskā kanona nozīmību pārlaicīgā aspektā, ņemot vērā daudzās gadsimta sociāli politisko pārmaiņu kolīzijas un satricinājumus, kas noveduši līdz šodienas kultūras globalizācijas tendencei un draudiem zaudēt arhetipiski organisko saikni ar Latvijas profesionālās mākslas tīro un savulaik drosmīgo jaunradi, ko savā daiļradē pilnībā apliecināja kanonā iekļautie mākslinieki.

Izstādē redzamie darbi ir dažādu mediju, teorētiski pamatotas mūsdienīgas interpretācijas par katra autora izvēlēto un kanonā iekļauto klasiķu mākslu, kas eksponētas līdzās oriģinālo šedevru reprodukcijām. Kanona laikmetīgās interpretācijas šodienas Latvijas sabiedrībai uzskatāmi pierāda mūsu mākslinieciskā mantojuma nemainīgi augsto novērtējumu gan jauno mākslinieku, gan arī profesionālo meistaru vidū.

Radošā laboratorija „Mūsu mākslinieki” noritēja ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Darba laiks: otrdien, trešdien, piektdien, sestdien plkst. 11.00–18.00; ceturtdien plkst. 11.00–19.00; pārtraukums: 14.30–15.00; svētdien, pirmdien – slēgts.

Ieeja izstādē – bez maksas.

0 komentāri

Komentāru nav