Kultūras gads ir sācies. Intervija ar Inesi Zagorsku

Kultūras gads ir sācies. Intervija ar Inesi Zagorsku
Jānis Deinats . Vidzemes koncertzāles „Cēsis” direktore Inese Zagorska
Mairita Kaņepe, laikraksts „Druva”
28-01-2014 A+ A-
Visu 2014. gadu eiropiešu skati un ceļi vedīs uz Latviju, jo gada sākumā Rīga tika ieskandināta kā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tā eiropiešus ir gatava pārsteigt. Kā eiropiešus aizraus arī Sigulda un Cēsis, izjautājām Vidzemes koncertzāles „Cēsis” direktori Inesi Zagorsku.

Vai Latvija spēs eiropiešu uzmanību noturēt visa gada garumā?

Esam eiropieši, tas ir jāapzinās, un arī tas, ka Latvija ir līdzvērtīga partnere jebkurai mazākai vai lielākai Eiropas valstij. Katram, kurš izjūt latviskās saknes, nekas netraucē būt arī eiropietim, pasaules cilvēkam. Svarīgākais ir neaizmirst savu izcelsmi – ģimeni, pagastu, pilsētu, valsti, apzināties savu identitāti.

Eiropas Savienība ik gadus kādai no Eiropas pilsētām piešķir kultūras galvaspilsētas statusu; 2014. gadā šis nozīmīgais tituls piešķirts Rīgai. Lai tiktu pie šā statusa, Rīga un vairākas Latvijas pilsētas, tostarp arī Cēsis, piedalījās konkursā par šo godu un reizē – arī izvirzītajiem uzdevumiem. Jau zinām, ka vēsturiski Rīga veidojusies par Latvijas kultūras metropoli, koncentrējot patiešām pietiekami lielas kultūras bagātības, tāpēc esmu pārliecināta, ka Rīgai būs ar ko pārsteigt Eiropu, un gads būs krāšņs, aizraujošs un saistošs arī mums pašiem – Latvijas iedzīvotājiem.

Arī Cēsis piedalījās konkursā, cerot kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu, un pašā finālā zaudēja Rīgai.  

Esmu turējusi rokās Cēsu dokumentu konkursam, kāds būtu izskatījies Eiropas kultūras gads Cēsīs. Tas saturiski ir ļoti bagāts, Cēsīm un apkārtējiem novadiem ir, ko teikt Eiropai. Šogad īpašs, ļoti nozīmīgs notikums valsts mērogā būs Vidzemes koncertzāles „Cēsis” atklāšana, un vasarā ar mākslas dzīves norisēm Cēsis harmoniski iekļausies Eiropas kultūras gada programmā. Tomēr ārpus Rīgas šajā programmā izcelta Sigulda, kas ir „Rīga 2014” oficiālā partnerpilsēta – ģeogrāfiski tuva Rīgai un lielpilsētai svarīga kā neliela pilsēta ar dabas pieskārienu. Pati tālākā pilsēta no Rīgas, uz kuru arī tiks aicināti Eiropas viesi, būs Daugavpils ar tajā izveidoto Marka Rotko Mākslas centru.

Savukārt Cēsis 1. jūnijā ar īpaši organizētu pasažieru vilcienu aicinās rīdziniekus un eiropiešus apmeklēt brīnišķīgo Vidzemes pērli – Cēsis – un jauno Vidzemes koncertzāli. Šajā dienā tūristu grupām un viesiem tiks piedāvāta koncertzāles apskate, izrādes bērniem un vakarā koncerts, kura mākslinieciskais vadītājs ir Cēsu apriņķa koru virsvadītājs Mārtiņš Klišāns, bet vakara galvenais viesis būs maestro Raimonds Pauls.

Atbrauks vilciens ar simtiem interesentu, bet koncertzālē ir tikai 800 skatītāju vietu!

Jā, pēdējā brīdī biļetes diez vai varēs nopirkt, tāpēc svarīgi nenokavēt brīdi, kad sāksies biļešu tirdzniecība uz visiem Vidzemes koncertzāles „Cēsis” atklāšanas dekādes koncertiem. Tie sāksies 31. maijā, turpināsies visu jūniju, jūlijā pāries Cēsu mākslas festivālā, bet, kad festivāls izskanēs, vēl augustā piedāvāsim koncertus. Tikai septembrī paredzēta neliela pauze pirms jaunās koncertsezonas.

Vasarā iecerēti dažādu žanru koncerti, teātra un laikmetīgo deju izrādes, kino. Vēlamies parādīt visus mākslas virzienus, kādos koncertzāle darbosies.

Cik ilgi ir lolotas idejas, kas Siguldā īstenosies nedēļas nogalē un arī visa gada garumā?

Pagājuši pieci gadi, kopš siguldieši iesaistījās Eiropas mēroga kultūras notikumu radīšanā. Koncertzāle „Baltais flīģelis”, kuru līdz šim vadīju, 2014. gadam tika iecerējusi vairāk nekā piecus projektus. „Kremerata Baltica” festivāls, muzikālās brokastis Siguldas Jaunās pils dārzā, mūsdienu mākslas festivāls „Alternatīvais flīģelis” tika iekļauti „Rīga 2014” Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā.

Ja no Cēsīm, Piebalgas, Līgatnes atkal aizbrauksim uz Siguldu, vai pilsēta, kuru zinām, mūs spēs pārsteigt?

Tagad, ziemā, caur pilsētu var doties „Gaismas pastaigā”, vērojot jauno mākslinieku mākslas objektus. Bija apvienoti ļoti lieli mākslinieciskie un organizatoriskie spēki, lai Eiropas kultūras gads, tā atklāšanas svētki Siguldā izskatītos iespaidīgi un spētu pārsteigt gan Latvijas iedzīvotājus, gan eiropiešus. Piemēram,19. janvārī Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā koncertzāle „Baltais flīģelis” prezentēja „Alternatīvā flīģeļa” projektu ar „Koncerta septiņiem sintezatoriem” atskaņojumu. Viena no atklāšanas programmas iecerēm bija ļoti skaista – radīt mākslas darbu sniegā, taču ziema īsti negrib būt mūsu sabiedrotā, tāpēc vispirms būs jāsaražo pats sniegs (smejas). Sigulda un tās dabas ainavas papildinās Rīgas programmas. Siguldā notiks Ziemas festivāls, apvienojot kultūras un sporta aktivitātes, Jāņos – vasaras saulgriežu svinēšana.

Milzīgajā Eiropas gada programmā atrodami vairāki Latvijai svarīgi atslēgas vārdi, piemēram, dzintara sajūtas.

„Dzintara ādere” – tā ir viena no Rīgas kultūras gada tēmām, tāpēc iepriekš veiktas ekspedīcijas, pētījumi par dzintaru, tā izcelsmi. Pasaule zina „zīda ceļu”, tagad vairāk iepazīs dzintara būtību ar dažādiem pasākumiem – konferencēm, izstādēm, jauniem zinātniski literāriem darbiem, koncertiem. Cita tematiskā līnija – „Brīvības iela” – vēstīs par Rīgas, Latvijas kultūras un vēstures ceļu.

Šajā tematiskajā līnijā Latvijas Nacionālajā operā tiks iestudēts arī Cēsu koncertzāles mākslinieciskā direktora Artura Maskata jaundarbs – opera „Valentīna”.

Gads paskries ātri. Kas būs turpmāk?

Cēsis ar jauno koncertzāli arī nākamgad – 2015. gadā – varētu kļūt par ļoti nozīmīgu, starptautiski ievērotu kultūras notikumu vietu. Tieši tad Latvija kļūs par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti. Latvijā ikdienā uzturēsies un strādās komisijas no Eiropas. Esam iecerējuši, ka Cēsis gada garumā piedāvās nozīmīgu kultūras programmu, koncertzālē veidosim Eiropas līmeņa projektus, tiem izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Un tad pienāks nākamais gads, un eiropieši plūdīs uz kultūras galvaspilsētu citās valstīs. Koncertzālei Cēsīs būs jāiztiek ar Vidzemes klausītājiem. Vai viņi būs klāt?

Klausītājs, kādā no mūzikas un mākslas žanriem, iesākumā varbūt nezinošs, redzot un baudot augstas klases profesionāļu sniegumu, noteikti spēs to novērtēt. Augsts profesionālisms un kvalitāte izšķir visu, žanrs šeit vairs nav tik noteicošs. Skatītājs teiks: „O, jā, tas ir kaut kas! Mēs gribam dzirdēt un redzēt vēl, vēlamies šeit atgriezties!”. Viens no tādiem labiem piemēriem manā pieredzē Siguldā bija „Muzikālās brokastis” – svētdienas kamermūzikas koncerti Pils dārzā. Šos koncertus apmeklēja gan lieli, gan mazi, jaunieši uz šiem muzikālajiem rīta koncertiem ieradās ar velosipēdiem. Klausītāji, Pils dārza zālienā atlaidušies, malkoja rīta kafiju, meditēja, un mūzika, kas skanēja šajos rītos, bija klasiskā mūzika – Bēthovens. Tādā pavisam demokrātiskā veidā ļāvām saprast, ka jebkura žanra mūzika ir visiem saprotama un brīnišķīga.

Cēsis, kopš durvis vērs plašā koncertzāle – ēka ikvienam, kas interesējas par mākslu –, būs kaut kas līdzīgs jaunam gaismas ceļam pilsētā. Tas dos cerības un iedvesmu ikvienam.

Koncertdzīve tajā veidos jaunu radošo stilu.

Daudzi cēsinieki ikdienā ir prom no pilsētas dzīves, vai arī viņi tiks uzrunāti?

Zinot, ka durvis vērs jaunā koncertzāle, cēsinieki, kas te vairs nedzīvo, iecerējuši šovasar satikties Vispasaules cēsinieku dienās. No 21. līdz 25. jūlijam mūsu zālē notiks semināri, diskusijas un saieti, lai atbraucēji varētu stiprināt piederības sajūtu pilsētai. Šis ir jauks solis, kas iet skaisti kopā ar jauno koncertzāli un jaunām cerībām cēsiniekiem atgriezties dzimtajā pilsētā.

Virknē svarīgu kultūras gada notikumu viesi būs pasaulē atzīti Latvijas mākslinieki.

Mums viņi jālolo, par viņiem jārunā, jāaicina uzstāties. Pasaulē ne vienmēr tiek akcentēts, ka mūsu Latvijas mūzikas zvaigznes pārstāv Latviju. Viesi, mediju pārstāvji no visas pasaules, kuri apmeklēja koncertu „Arēnā Rīga”, pārliecinājās par mūsu kultūras bagātību un daudzveidību un arī to, ka pasaulslaveno mākslinieku Egila Siliņa, Aleksandra Antoņenko (interviju ar mākslinieku vari izlasīt šeit) un vēl vairāku izcilu mākslinieku dzimtene ir Latvija. Arī Vidzemes koncertzāles atklāšanā, kas būs visai Latvijai tik nozīmīgs notikums, piedalīsies šie solisti. Bet ne tikai: šovasar uz Cēsīm atbrauks arī Londonā dzīvojošie – pianists Reinis Zariņš un čelliste Kristīne Blaumane, no Čīles – pianists Armands Ābols.

Rīgā bija „Gaismas ceļš” – grāmatu nodošana no rokas rokā uz jaunuzcelto bibliotēku. Vai pienācis brīdis sadoties rokās, lai apliecinātu piederību latviešu kultūrai?

Mums jāapzinās savs gara spēks, jo esam mazliet nomaldījušies materiālajā pasaulē. Daudz runājam par ekonomiku, bet visa pamats tomēr ir garīgums, pašapziņa, latviskums.

Grāmatu ķēde bija kā simboliska vertikāle, uz kuru jātiecas mūsu garam, lai neizšķīstu īslaicīgās, sīkās, maznozīmīgās lietās un materiālo nevērtētu augstāk par garīgumu.

Mani uztrauc, ka skolās audzinām viduvējības. Vajadzētu strādāt un cerēt, ka audzinām izcilības, tad arī tās izaugs mūsu valstij. Satrauc, ka kultūrizglītībā un arī augstākajā izglītībā vērojama komercializācija, un tā nesniedz dziļu, konkurētspējīgu izglītību.

Kāda nozīme ir tam, ka koncertzāle Cēsīs būs arī mājvieta mūzikas skolai?

Ideāli! Tādējādi koncertzāle dzīvos un skanēs visas nedēļas dienas, te ikdienā mācīsies jaunie mūziķi, un līdzās koncertzālē uzstāsies pasaulslaveni mākslinieki. Jaunajiem būs kam līdzināties. Plānojam mūzikas vidusskolas audzēkņiem piedāvāt mākslas menedžmenta programmu, kur pirmo prakses vietu viņi iegūs koncertzālē. Jaunā zāle rosinās arī citus cēsiniekus, visus, kas cieši saistīti ar amatiermākslu. Koncertzāle ļaus izpausties ikvienā mākslā, tā būs arī satikšanās un cēsiniekiem svarīgu, nozīmīgu svētku svinēšanas vieta.

Kādu notikumu izvēlējāties, lai līksmotu par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu?

Saņēmu ielūgumu uz operas „Rienci. Triumfs un sakāve.” pirmizrādi. Šis notikums pievērsa Eiropas uzmanību ar diviem atslēgas vārdiem – Vāgners un Rīga –, atgādinot, ka Rihards Vāgners šo operu sacerēja, dzīvodams Rīgā un drīz pēc tam kļūdams pasaulslavens. Eiropai ar to pateikts viss!

0 komentāri

Komentāru nav