Instalācija „Baktēriju baterija” aplūkojama „Ars Electronica” izstādē

Instalācija „Baktēriju baterija” aplūkojama „Ars Electronica” izstādē
Publicitātes foto
28-01-2014 A+ A-
Līdz šā gada vasaras beigām Eiropas lielākajā un slavenākajā elektroniskās mākslas centrā „Ars Electronica” ir apskatāms unikālais Latvijas mākslinieku un zinātnieku kopprojekts – „Baktēriju baterija”, kultūras portālu „Rīga 2014” informē Jauno mediju kultūras centra „RIXC” pārstāvji.

Elektroniskās mākslas centrs „Ars Electronica” atrodas Lincā, Austrijā. Instalācijas „Baktēriju baterijas” jaunā versija aplūkojama centra Biolaboratorijā izstādes „Project Genesis” ietvaros.

Šī Biolaboratorija ir zinātnes un mākslas telpa, kuru ik gadu apmeklē ap 60 000 skatītāju no visas pasaules.

Tīklotā skaņu mākslas instalācija „Baktēriju baterija” ir inovatīvs mākslas un zinātnes sadarbības projekts, kas tapis mākslinieku un pētnieku Rasas un Raita Šmitu, skaņu mākslinieka un komponista Voldemāra Johansona, videomākslinieka Mārtiņa Ratnika un Latvijas Universitātes jauno biologu kopīgu eksperimentu un darba rezultātā „RIXC” mākslas un zinātnes pētniecības projektā „Biotricity”.

 

Instalācijā „Baktēriju baterija” tiek eksperimentēts ar jaunākās paaudzes „zaļās enerģijas” tehnoloģiju jeb „mikrobu degvielas šūnu”, ar kuras palīdzību elektrība tiek iegūta no baktērijām, kas dzīvo, piemēram, dīķos, ezeros, notekūdeņos un dubļos. Kad baterija nonāk kontaktā ar šādu vidi, rodas elektroni, kurus savukārt pievelk ūdenī un dubļos esošie elektrodi. Procesā ķīmiskā enerģija transformējas elektriskajā strāvā.

Projekta mākslinieciskā daļa ir šā neparastā procesa sonificēšana – „baktēriju elektrības” ražošanas process tiek interpretēts skaņu struktūrās, atklājot sakarības starp dabu un tehnoloģijām, bioloģiskajām sistēmām, elektroniskajiem tīkliem un skaņu pasauli.

Elektroniskās mākslas centrs „Ars Electronica” ir vērienīgākā un ietekmīgākā mākslas, zinātnes un tehnoloģiju inovāciju platforma Eiropā, kurā vienkopus sastopas gan dažādi mākslas žanri un formas, gan progresīvākās tehnoloģijas, gēnu inženierija, robotika, neiroloģija un biotehnoloģijas. Centra paspārnē noris ikgadējais festivāls „Ars Electronica”, darbojas pētījumu laboratorija, muzejs un izstāžu zāles.

Ik gadu centrs izsludina starptautisku konkursu „Prix Ars Electronica” ar septiņām dažādām kategorijām, kurā tiek apbalvoti izcilākie sasniegumi un būtiskas pārmaiņas nesošas inovācijas no visas pasaules. Konkursa apbalvoto iniciatīvu starpā ir tādi projekti kā „Wikipedia”, „Wikileaks” u. c. Līdz ar 2014. gada konkursa izsludināšanu pirmo reizi par atsevišķu konkursa kategoriju kļūst „Progresīvie mediju mākslas pionieri” (Visionary Pioneers of Media Art), kas attiecināma uz tiem mediju mākslas praktizētājiem, kas ar savu darbību sniedz būtisku ieguldījumu šodienas sociālās realitātes veidošanā.

Jauno mediju kultūras centrs „RIXC” prestižo „Prix Ars Electronica” balvu ir saņēmis jau divas reizes! 1998. gadā „RIXC” tika apbalvots ar „Award of Distinction” par interneta radio projektu „XCHANGE” (1996), bet 2005. gadā kopā ar Esteri Polaku (NL) un Ievu Auziņu „RIXC” saņēma „Zelta Nīki” par projektu „PIENS” (2004).

Kā atklāj izstādes pilnais nosaukums – „Ģenēzes projekts: sintētiskā bioloģija – dzīvība no laboratorijas” („Project Genesis: Synthetic Biology – Life from the Lab”), tā tematiski veltīta sintētiskās bioloģijas jautājumiem, pievēršoties ne vien to zinātniskajiem, bet arī morālajiem aspektiem. Piemēram, mūsdienās zinātne ir attīstījusies tiktāl, ka cilvēks spēj ne tikai lasīt, bet arī rakstīt dzīvo radību ģenētisko informāciju.

Taču lielā brīvība, ko sniedz daudzās jaunās iespējas, līdzi nes vēl lielāku atbildību. Atbildību mūsu pašu un pasaules nākotnes priekšā. Tieši šādā kontekstā izstādē aktualizēti arī ilgtspējas un „zaļās enerģijas” jautājumi. Ļoti iespējams, kādu dienu arī unikālā „baktēriju elektrības” tehnoloģija spēs sniegt būtiskus uzlabojumus atkritumu pārstrādes un atjaunojamās enerģijas ražošanas ikdienas praksē.

Vairāk informācijas par izstādi šeit!

0 komentāri

Komentāru nav