Unikālās Rīgas meklējumos. Aldaru ielas 5. nams

Unikālās Rīgas meklējumos. Aldaru ielas 5. nams
Kaspars Garda, Rīga 2014
Izrādās, – Rīga 1960. gados varēja kļūt par Gagarinu, protams, par godu vēsturiskajam „Vostok” un Jurija Gagarina lidojumam kosmosā. Savukārt Vecrīgas Kaķu nama jumta kaķi bijuši par iemeslu varenai tiesas prāvai ar Lielo ģildi, bet slavenie Zviedru vārti „izlauzti” jau uzceltai dzīvojamajai ēkai – šie ir tikai daži fakti, par kuriem vēsta jaunā izstāžu nama „Atklāj Rīgu!” pamatekspozīcija. Tas meklējams Vecrīgā, Aldaru ielā 5. Turpat līdz 16. februārim aplūkojama arī izstāde, kas veltīta gaismas festivālam „Staro Rīga” un visu sešu gadu laikā tapušajiem starojošajiem un mirgojošajiem objektiem.

„Mūsu galvenais atslēgas vārds ir Rīga,” saka Ieva Gailīte, izstāžu nama projektu vadītāja. Dažādi interesanti fakti, priekšmeti un notikumi ir tie, kas veido „Atklāj Rīgu!” pastāvīgo ekspozīcijas daļu. Paši fakti un objekti laika gaitā var tikt mainīti, bet vienmēr tos vienos kopējā devīze, kas ir arī izstādes nosaukums – „100 lietas, kuras tu nezināji par Rīgu”. Arī izstāžu nama mainīgā ekspozīcijas daļa vienmēr būs pakārtota Rīgas tēmai.

Pati Aldaru iela un tās piektais nams ir atsevišķa stāsta vērts. Tagadējā Aldaru iela (starp citu, kādreiz tā lepni dēvēta par Lielo Aldaru ielu, jo bijusi arī Mazā) ir viena no vecākajām Rīgā – tā veidojusies jau 13. gadsimtā un vedusi uz Krievu tirgotāju sētu jeb Krievu ciemu, tāpēc arī sākotnēji tās nosaukums bijis Krievu iela. Savukārt ar alus brūvētājiem te darīšana bijusi ap 17. līdz 19. gadsimtu, kad attiecīgi šajā ielā mitinājušies aldari. Tāpēc ieliņa ieguvusi Brūveru nosaukumu, bet 20. gadsimta 20. gados tas latviskots uz šodien pazīstamo – Aldaru iela.

Ap 18. gadsimta sākumu celtā ēka visu pastāvēšanas mūžu izmantota kā noliktava. Tā netika īpaši pārbūvēta, un zem laika un vēstures smaguma salīkusi tā, ka knapi kopā turējusies.

Pat pēc Otrā pasaules kara senā ēka joprojām bijusi noliktava, vēl 20. gadsimta 70. gados tajā glabātas dažādas smagas metāla konstrukcijas. Izskatījās, ka vienai no senākajām saimniecības būvēm Vecrīgā pienācis gals: tā šķiebās, liecās, un šķita, – senie mūri tūlīt bīstami velsies pār Aldaru ielas bruģi. Tāpēc, lai nostiprinātu ēkas turpmāku sasvēršanos un sabrukšanu, 1980. gadu beigās nams tika atbalstīts ar pamatīgiem koka balstiem, kas aizšķērsoja Aldaru ielu visā tās platumā. Savukārt 2001. gadā ēku nostiprināja ar metāla konstrukcijām.

 

2011. gadā tika pabeigta ēkas rekonstrukcija, ko kopīgiem spēkiem veica divi arhitektu biroji – SIA „Arhitektes Lienes Griezītes studija” un SIA „Sudraba Arhitektūra”. Šis veikums tika atzīts par gada kvalitatīvāko darbu arhitektūrā un saņēma Latvijas Arhitektūras gada balvu.

Par sarežģīto un dažādiem izaicinājumiem pilno vēsturiskās ēkas rekonstrukciju stāsta arhitekte Aiga Rozentāle: „Ēka ir ļoti veca, tā bija pilnīgi slīpa. Ilgu laiku bijusi atstutēta ar koka stutēm, tad sajozta ar metāla stīpām kā muca.

Tomēr mums grūtākais bija formulēt, kam īsti šī ēka būs paredzēta, kas to apdzīvos.”

Idejas bijušas dažādas – no birojiem un apartamentiem līdz padomju laika muzejam. Pēdējo gan Aiga Rozentāle atzīmē kā netipisku domu, jo ēkas vēsturiskā bagāža stipri kontrastē ar padomju laika estētiku. Viens gan arhitektiem bijis skaidrs, – ēkas pirmajam stāvam ir jābūt pieejamam apmeklētājiem. Tāpēc arī vēsturiskajā noliktavas ēkā ar šaurajiem lodziņiem un biezajām mūra sienām vārtu vietā ieplānotas caurskatāmas, platas stikla durvis, bet aiz tām vēl turpinās ielas bruģis, kas mudināt mudina garāmgājēju ienākt.

Jaunais izstāžu nams „Atklāj Rīgu!” te iemitinājies salīdzinoši nesen – tā ekspozīcija un ēkas vēsturiskās telpas apmeklētājiem atvērtas no pagājušā gada novembra, kad pilsētā notika gaismas festivāls „Staro Rīga”. Tieši šim festivālam veltīta izstāde aplūkojama izstāžu nama pagrabā un pirmajā stāvā. Videoieraksti, fotoattēli un pat atsevišķi objekti ļauj pakavēties atmiņās par festivāla sešus gadus garo vēsturi.

 

Savukārt vēl viena izstāde, kas paralēli pastāvīgajai ekspozīcijai tiek piedāvāta apmeklētāju apskatei, ir apvienības „Diatom Art” fotogrāfiju izlase „Jauns skatiens vecā pilsētā” ar neparastiem skatiem uz labi zināmām Rīgas vietām – liesmojošs saulriets virs Zinātņu akadēmijas, Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas pakāpieni no torņa smailes un skats uz galvaspilsētu caur Stacijas pulksteņa virsotnes burtiem RĪGA.

Veidojot pastāvīgo 100 faktu jeb „lietu, ko mēs vēl nezinājām par Rīgu” ekspozīciju, jaunais izstāžu nams sadarbojas ne tikai ar vairākiem Rīgas muzejiem, bet arī ar tādiem uzņēmumiem kā „Rīgas siltums”, „Rīgas ūdens” un citiem.

Piemēram, no Rīgas ūdensapgādes muzeja ekspozīcijā aplūkojama 200 gadu veca koka kanalizācijas caurule, bet no „Lattelecom” krājumiem jaunajā izstāžu zālē nonācis pirmais elektromagnētiskais telegrāfs, kas turklāt izgatavots Rīgā.

Savukārt videoprojekcijās aplūkojami pazīstamā 18. gadsimta mākslinieka, etnogrāfa un vēsturnieka Johanna Kristofa Broces zīmētie Rīgas skati. Viens no 100 faktiem vēsta, ka Rīgas bende esot bijis viens no vislabāk apmaksātajiem amatiem, bet kāds cits, ka Otrā pasaules kara laikā Rīgā bijušas aizliegtas nereģistrētas rakstāmmašīnas.

 

„Mūsu galvenais mērķis ir izaudzēt šo ekspozīciju līdz, ja tā var teikt, pastāvīgam Rīgas muzejam. Esam atvērti dažāda veida sadarbībai un esam uzrunājuši arī daudzus citus muzejus, jo ir vēl tik daudz lietu, ko izcelt,” teic Ieva Gailīte un joko, ka informācija par Rīgas neparasto vēsturi atnākot pat pati no sevis, reizēm garāmejot nejauši noklausītā sarunā tiek izdzirdēts pirmais pavediens uz nākamo jauno stāstu.

Jaunais izstāžu nams „Atklāj Rīgu” atrodas Aldaru ielā 5, Vecrīgā. Tas atvērts katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00. Ieejas maksa, lai aplūkotu visu namu, izstādes un pastāvīgo ekspozīciju – 7 eiro.

0 komentāri

Komentāru nav