Vāgnera operu „Klīstošais holandietis” LNO izrādīs Omānā

Vāgnera operu „Klīstošais holandietis” LNO izrādīs Omānā
Publicitātes foto . Egils Siliņš – Holandietis Vāgnera operā "Klīstošais holandietis"
22-04-2013 A+ A-
Pēc Maskatas Karaliskās operas ielūguma Latvijas Nacionālā opera (LNO) dosies uz Omānu, lai 8. un 10. maijā izrādītu Riharda Vāgnera operu „Klīstošais holandietis” Andreja Žagara režijā, kultūras portālam „Rīga 2014” pavēstīja LNO pārstāve Ieviņa Ancena.

Iestudējumā piedalīsies Egils Siliņš (Holandietis), Mlada Hudoļeja (Zenta), Andris Ludvigs (Ēriks), Krišjānis Norvelis (Dālands), Ilona Bagele (Marija) un Guntars Ruņģis (Stūrmanis), kā arī LNO un Liepājas simfoniskais orķestris, LNO koris un Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”. Pie diriģenta pults – Mārtiņš Ozoliņš.

Lai godinātu izcilo operkomponistu Rihardu Vāgneru 200. jubilejā, Maskatas Karaliskā opera no visas pasaules operteātru piedāvājuma izvēlējusies tieši „Klīstošo holandieti” LNO iestudējumā, pilnībā sedzot arī ar viesizrādēm saistītās izmaksas.
 
LNO direktora un režisora Andreja Žagara radošajā biogrāfijā „Klīstošajam holandietim” ir īpaša vieta: tieši ar šo Vāgnera operu A. Žagars debitēja operteātra režijā, 2002. gadā to iestudēdams Dalhallas operas festivālā, bet gadu vēlāk – Rīgā. „Ir emocionāli saviļņojoši pēc desmit gadiem atgriezties pie pirmā iestudējuma: tas bija būtisks brīdis manā radošajā darbībā,” atzīst A. Žagars.

Zīmīgi, ka vācu operas ģēnija Riharda Vāgnera jubilejas gads iezīmējis spēcīgus akcentus Andreja Žagara radošajos plānos. Jau martā Viļņas operā viņa režijā pirmizrādi piedzīvoja „Loengrīna” iestudējums, bet 24. maijā šīs operas pirmizrāde gaidāma arī Bratislavā. Divas reizes tiks iestudēts arī „Tanheizers”: septembrī gaidāma pirmizrāde Maskavas Staņislavska teātrī, bet 2014. gada janvārī – Prāgas operā.

Valdzinošā, neparastā Omāna atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos, robežojoties ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Saūda Arābiju un Jemenu. Tās galvaspilsēta ir Maskata (Muscat), kuras nosaukumu var tulkot kā „enkuru piestātne”. Valstī valda absolūta monarhija; tās ekonomikas modernizācija un kultūras dzīves attīstība sākusies vien 1970. gadā, kad pie varas nācis tagadējais sultāns Kābūss ibn Saīds. Tad arī tikuši atcelti sociālie ierobežojumi, un no 1987. gadā Omāna ir atvēra tūristiem.

Pats Kābūss ibn Saīds, kurš izglītojies Lielbritānijā, ir liels rietumu kultūras, jo īpaši – klasiskās mūzikas piekritējs (ne velti Omānas orķestris ir viens no labākajiem arābu pasaulē). Tieši pēc viņa iniciatīvas dibināta arī Maskatas Karaliskā opera. Tās vadību uzņēmusies Kristīna Šepelmane, kura ilgus gadus bijusi Vašingtonas operas direktore. Maskatas opernams šobrīd ir ne tikai izsmalcināta arhitektūras pērle, bet arī viens no vismodernāk aprīkotajiem pasaules operteātriem. Tajā viesojas gan operas un baleta trupas, gan izcili orķestri un džeza grupas, te skan klasiskā un arī tautas mūzika. „Klīstošā holandieša” uzvedums Omānas iedzīvotājiem nozīmēs vēl vienu soli ceļā uz pasaules opermākslas iepazīšanu.

0 komentāri

Komentāru nav